Rimšēvičs pērn Latvijas Bankā pamanījies saņemt gandrīz 95 tūkstošus eiro
PIETIEK01.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Smagos noziegumos apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kopumā pērn no Latvijas Bankas par faktiski "nekānedarīšanu" saņēmis gandrīz 95 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas.
„Kopumā pērn atalgojumā, t.sk. darba algā, atvaļinājuma naudā un pabalstā un kompensācijā par neizmantoto atvaļinājumu Ilmāram Rimšēvičam izmaksāti 94 797,45 eiro (pēc nodokļu ieturēšanas),” skaidro Latvijas Banka.
Īpaši trekna Rimšēvičam izdevusies amata atstāšana 20. decembrī, - darba algā par pēdējo nostrādāto periodu viņam izmaksāti 7210 eiro pēc nodokļu ieturēšanas, bet kompensācijā par neizmantoto atvaļinājumu viņš saņēmis vēl 6 910 eiro pēc nodokļu ieturēšanas.
Tiesa, par Rimšēviča veselības aprūpi turpmāk Latvijas Banka vairs nemaksās, - tās segtās veselības apdrošināšanas un dzīvības apdrošināšanas polises bija spēkā līdz 20. decembrim, savukārt uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu Latvijas Banka viņam līdzīgi kā citiem padomes locekļiem nav nodrošinājusi.
Kā zināms, pagājušā gada sākumā publiski tika apgalvots, ka gandrīz visu 2018. gadu no amata atstādinātais Latvijas Bankas prezidents atalgojumu nesaņemot, viņa amatpersonas deklarācija parādīja 2018. gadā mēnesī vidēji „nopelnītus” gandrīz 2800 eiro. Kā izrādījās, vairāk nekā 33 tūkstošu eiro ienākumi Rimšēvičam savākušies no divām mēnešalgām un iespaidīga atvaļinājuma pabalsta.
Kā skaidroja Latvijas Banka, 2018. gadā Rimšēviča kopā saņemtie (pirms nodokļu nomaksas) 33 184 eiro savākušies pa šādām ienākumu pozīcijām:
- darba alga par laika posmu līdz 2018. gada 26. februārim – 18 101.05 eiro, tostarp 8619.55 eiro par janvāri un 9481.50 eiro par februāri;
- Darba likumā noteiktajā kārtībā saņemtā atvaļinājuma nauda un saskaņā ar Latvijas Bankā noteikto regulējumu saņemtais atvaļinājuma pabalsts (par laika posmu līdz 2018. gada 26. februārim) – 14 897.58 eiro, tostarp 2018. gada janvārī 6390.58 eiro apmērā; 2018. gada februārī 1816.34 eiro apmērā; 2018. gada aprīlī par 2017. gadā neizmantoto atvaļinājumu 6690.66 eiro apmērā;
- saskaņā ar Latvijas Bankā noteikto regulējumu veselības, nelaimes gadījumu apdrošināšana (summa par apdrošināšanas polises iegādi par attiecīgo periodu tiek atspoguļota pie darbinieka ienākumiem) – 185.87 eiro.
Tiesa, šis gan bija vairāk nekā četrkārtējs samazinājums, salīdzinot ar Rimšēviča ierasto ienākumu līmeni.
Ekonomiskā krīze Latvijā jau bija sākusies, bet Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” 2008. gadā saņēma kopumā 180 tūkstošus eiro (pārrēķinot latos saņemto summu).
Tikai pēc tam krīzes apstākļi tika attiecināti arī uz LB vadības atalgojumu: I. Rimšēviča atalgojums 2009. gadā bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.
Taču jau 2013. gadā Rimšēviča atalgojums atkal sāka strauji augt – vispirms par „tikai” sešiem tūkstošiem eiro (gadā - 115 378 eiro), bet abos nākamajos divos gados kāpums, salīdzinot ar 2013. gadu, ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.
Savukārt 2016. gadā Latvijas Bankas prezidents spēra vēl vienu platu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā un atalgojumā saņēma jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
2017. gadā Rimšēviča oficiālais atalgojums Latvijas Bankā bija nedaudz sarucis un sasniedza „tikai” 143 614 eiro.
Seko mums 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
