Rimšēvičs pērn Latvijas Bankā pamanījies saņemt gandrīz 95 tūkstošus eiro
PIETIEK01.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Smagos noziegumos apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kopumā pērn no Latvijas Bankas par faktiski "nekānedarīšanu" saņēmis gandrīz 95 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas.
„Kopumā pērn atalgojumā, t.sk. darba algā, atvaļinājuma naudā un pabalstā un kompensācijā par neizmantoto atvaļinājumu Ilmāram Rimšēvičam izmaksāti 94 797,45 eiro (pēc nodokļu ieturēšanas),” skaidro Latvijas Banka.
Īpaši trekna Rimšēvičam izdevusies amata atstāšana 20. decembrī, - darba algā par pēdējo nostrādāto periodu viņam izmaksāti 7210 eiro pēc nodokļu ieturēšanas, bet kompensācijā par neizmantoto atvaļinājumu viņš saņēmis vēl 6 910 eiro pēc nodokļu ieturēšanas.
Tiesa, par Rimšēviča veselības aprūpi turpmāk Latvijas Banka vairs nemaksās, - tās segtās veselības apdrošināšanas un dzīvības apdrošināšanas polises bija spēkā līdz 20. decembrim, savukārt uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu Latvijas Banka viņam līdzīgi kā citiem padomes locekļiem nav nodrošinājusi.
Kā zināms, pagājušā gada sākumā publiski tika apgalvots, ka gandrīz visu 2018. gadu no amata atstādinātais Latvijas Bankas prezidents atalgojumu nesaņemot, viņa amatpersonas deklarācija parādīja 2018. gadā mēnesī vidēji „nopelnītus” gandrīz 2800 eiro. Kā izrādījās, vairāk nekā 33 tūkstošu eiro ienākumi Rimšēvičam savākušies no divām mēnešalgām un iespaidīga atvaļinājuma pabalsta.
Kā skaidroja Latvijas Banka, 2018. gadā Rimšēviča kopā saņemtie (pirms nodokļu nomaksas) 33 184 eiro savākušies pa šādām ienākumu pozīcijām:
- darba alga par laika posmu līdz 2018. gada 26. februārim – 18 101.05 eiro, tostarp 8619.55 eiro par janvāri un 9481.50 eiro par februāri;
- Darba likumā noteiktajā kārtībā saņemtā atvaļinājuma nauda un saskaņā ar Latvijas Bankā noteikto regulējumu saņemtais atvaļinājuma pabalsts (par laika posmu līdz 2018. gada 26. februārim) – 14 897.58 eiro, tostarp 2018. gada janvārī 6390.58 eiro apmērā; 2018. gada februārī 1816.34 eiro apmērā; 2018. gada aprīlī par 2017. gadā neizmantoto atvaļinājumu 6690.66 eiro apmērā;
- saskaņā ar Latvijas Bankā noteikto regulējumu veselības, nelaimes gadījumu apdrošināšana (summa par apdrošināšanas polises iegādi par attiecīgo periodu tiek atspoguļota pie darbinieka ienākumiem) – 185.87 eiro.
Tiesa, šis gan bija vairāk nekā četrkārtējs samazinājums, salīdzinot ar Rimšēviča ierasto ienākumu līmeni.
Ekonomiskā krīze Latvijā jau bija sākusies, bet Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” 2008. gadā saņēma kopumā 180 tūkstošus eiro (pārrēķinot latos saņemto summu).
Tikai pēc tam krīzes apstākļi tika attiecināti arī uz LB vadības atalgojumu: I. Rimšēviča atalgojums 2009. gadā bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.
Taču jau 2013. gadā Rimšēviča atalgojums atkal sāka strauji augt – vispirms par „tikai” sešiem tūkstošiem eiro (gadā - 115 378 eiro), bet abos nākamajos divos gados kāpums, salīdzinot ar 2013. gadu, ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.
Savukārt 2016. gadā Latvijas Bankas prezidents spēra vēl vienu platu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā un atalgojumā saņēma jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
2017. gadā Rimšēviča oficiālais atalgojums Latvijas Bankā bija nedaudz sarucis un sasniedza „tikai” 143 614 eiro.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
