Rinkēviča "non sequitur" jeb kā biedēt jau nobijušos sabiedrību

Diemžēl visā ziņojuma tekstā ĀM savu dusmīgo pirksta kratīšanu un faktiski nopietno draudu izteikšanu, lai apklusinātu jebkādas opozīcijas izpausmes, nav spējusi pamatot ar pārbaudāmiem faktiem vai pat reālistiskām indikācijām par izziņoto seku reālo potenciālo iespējamību.

Tas, ko izdevies sagatavot Rinkēviča kungam un ĀM komandai, ir ziņojums par teorētiski iespējamām norisēm, kas teorētiski, dažādu notikumu, iemeslu, sakritību un force majeure apstākļos varētu kādreiz varbūt notikt, nevis reālistisku ziņojumu, kurā ietverta esošās situācijas un potenciālo seku analīze un piedāvājumi rīcībai nākotnē.

Rezultātā radītais ziņojums ne vien maldīgi atspoguļo esošo situāciju, bet arī teju apmelo kā Latviju, tā Eiropas Savienību un NATO. Šāda dokumenta publiskošana ir gan tā saņēmējus – Ministru kabinetu -, gan sabiedrību necienoša un caurcaurēm tendencioza.

Tukšu, nepamatotu retoriku pēc savas būtības atspēkot nav iespējams – tajā nav nekā, ko atspēkot. Tomēr par būtisku uzskatu vismaz norādīt konkrēto ziņojuma uzstādījumu nepamatotību.

Apgalvojums: Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošajos jautājumos

Apgalvojums: Latvija vājinās ES vienotību

Apgalvojums: Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos

ES ir noliegusi ideju par finansiālām sankcijām. Draudi par iespējamo morālā un finansiālā atbalsta zaudēšanu no ES nav pamatojami un būtu absolūts bezprecedenta solis visā ES pastāvēšanas vēsturē. Vismaz tā ES, kurā jau gadiem atrodas Latvija, jautājumus risina sarunu un diskusiju – diplomātijas – ceļā, nevis izvirzot ultimātus un nodarbojoties ar populistisku biedēšanu, ar kādu šobrīd nodarbojas nevis ES, bet gan god. Rinkēviča k-gs un viņa pārstāvētā partija.

Minētā Krievijas propaganda darbojas nevis ārēju apstiprinājuma meklējumu virzienā, bet gan ar mērķi šķelt un vairot sabiedrības neuzticību gan pastāvošajā varā, gan ES. ĀM pozīcija, ar kādu valsts vadošās amatpersonas dodas pie sabiedrības un kādu informāciju tās tiražē, ir tā, kas veicina Krievijas propagandas ieplūšanu Latvijā, liekot cilvēkiem meklēt citas, “uzticamākas” alternatīvas esošo “biedētāju” vietā.

Ne no ES, ne NATO nav nekādu indikāciju vai pamatojumu, ka Latvijas nostāja migrācijas jautājumā ietekmētu NATO sniegtās drošības garantijas Latvijai. Arī Indulis Bērziņš, Latvijas pārstāvis NATO, apliecinājis, ka NATO dalībvalstis, rūpējoties par Latvijas drošību, vienlaikus tādā veidā arī rūpējas par savējo. Tāpēc Latvijas drošības stāvokli tiešā veidā ietekmē valstu intereses, nevis Latvijas nostāja bēgļu jautājumā. NATO turpinās stiprināt kolektīvo drošību Latvijā, jo tas skar arī pārējo NATO valstu drošību.

Apgalvojums: Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk.

Apgalvojums: Latvija var nonākt izolācijā. Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Apgalvojums: Cietīs Latvijas reputācija.

Šobrīd nav nekādu indikāciju par šo valstu negatīvo attieksmi pret Latviju kā “solidaritātes principu pārkāpēju”, jo Latvija jau ir solidarizējusies.

Šāda veida retorika no ĀM puses ir dzirdēta vairākkārt – ja atminamies salīdzinoši neseno skandālu saistībā ar “Expo”, arī šajā reizē Latvijas iedzīvotājiem tika skaļi draudēts ar valsts reputācijas sagrāvi un dusmām -  piemēram, ĀM valsts sekretārs pat izvirzīja iespēju, ka varētu tikt apdraudēta NATO patrulēšana Latvijas gaisa telpā. Arī prezidentūras laikā gana bieži tika izmantots arguments, ka nedrīkstam stingri iestāties par nacionālajām pozīcijām, jo, redz, Latvija ir prezidējošā valsts – tā, piemēram, iniciatīvu par Krievijas informatīvā kara apkarošanu beigu beigās īstenoja nevis Latvija, bet gan Lietuva un Lielbritānija – Latvija, sākotnēji “sargājot savu reputāciju”, atteicās tajā iesaistīties.

Apgalvojums: Latvija var nonākt pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.

Iniciatīva atzīt Latvijas īpašo stāvokli ES migrācijas jomā ir pamatots un pārdomāts solis, kas balstīts Latvijas šodienas realitātē, un tas nebūt nav pretrunā ar līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.

NA rosina nepilsoņus uzlūkot nevis Krievijas, bet gan ANO bēgļu aģentūras UNHCR interpretācijā – saskaņā ar UNHCR datiem Latvija ir pirmajā vietā nevis bēgļu, bet gan nenaturalizētu imigrantu ziņā. UNHCR nepieskaita Latvijas nepilsoņus pie 1954.gada konvencijas ar apatrīdu statusu subjektiem, bet iekļauj viņus savā personu bez pilsonības statistikā, vienlaikus uzsverot, ka nepilsoņiem ir dotas lielākas tiesības nekā paredzēts iepriekšminētajā konvencijā minētajiem bezvalstniekiem.

Apgalvojums: Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām).

Nekāds lēmums vēl nav pieņemts, un patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisms – nav apstiprināts.

Latvija atbalsta dalībvalstu brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē un no trešajām valstīm, ja tiek ņemti vērā katras dalībvalsts individuālie vēsturiskie aspekti, tās kapacitāte un nacionālās integrācijas iespējas – šādi lēmumi jāpieņem pēc savlaicīgām konsultācijām ar attiecīgo dalībvalsti. Latvija tāpat kā Višegradas un pārējās Baltijas valstis un, jāpiebilst, arī Lielbritānija ir pret obligāto kvotu sistēmu, taču, apzinoties reālo situāciju, ir gatavas un jau ir iesaistījušās brīvprātīgos solidaritātes mehānismos šīs krīzes risināšanai.

Draudu un iebiedēšanas taktikas izmantošana no ĀM un konkrētās partijas puses nav bezprecedenta gadījums; šāda veida pieeja sev nepieciešamu vai vēlamu lēmumu “izbīdīšanā” tiek izmantota ar apskaužamu regularitāti. Gan Latvijas sabiedrībai, gan politiķiem ir nācies noklausīties draudos par izolāciju  un, pēc retorikas spriežot, “nemitīgi apdraudētās” NATO klātbūtnes Latvijā. Un šoreiz runa nav par kādu konkrētu jautājumu apskatīšanu pēc būtības, bet gan par tām metodēm, ar kādām tiek manipulēts ar sabiedrisko domu un lēmumu pieņemšanu. Izvēlētā taktika nav sevi cienošu politiķu modus operandi, un tā nav cieņpilna attieksme pret savu auditoriju – Latvijas sabiedrību.

Pat neskatoties uz konkrētiem punktiem, kopējais ĀM informatīvais ziņojums ir histērisks pēc savas dabas, provocējošs un nekvalitatīvi sagatavots, vērsts tikai vienā virzienā – uz iebiedēšanu un draudiem, nevis uz risinājumu rašanu vai izpratnes veidošanu.

Novērtē šo rakstu: