Rinkēviča kanceleja nolemj slēpt to, kurš tieši sagatavoja uz „mediju diskusiju” ielūgto sarakstu, un nespēj paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem izvēlēti „pareizie” ielūdzamie
PIETIEK15.04.2024.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kanceleja ir nolēmusi slēpt to, kurš sagatavoja uz 8. aprīlī notikušo „mediju diskusiju” ielūgto sarakstu, un nespēj paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem izvēlēti „pareizie” ielūdzamie, kuri gandrīz vienbalsīgi atbalstīja Krievijas valsts valodas izmantošanas turpināšanu „sabiedriskajos” medijos. Tiesa, tiek atzīts, ka tieši E. Rinkēvičs bijis tas, ar kuru saskaņots tieši šāds „pareizā” viedokļa paudēju saraksts. Pietiek šodien publicē E. Rinkēviča kancelejas oficiālo atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu:
„Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) 2024. gada 8. aprīlī ir saņemts Jūsu informācijas pieprasījums, kurā esat norādījis, ka plānojat veidot mediju publikāciju un vēlaties saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības par 2024. gada 8. aprīlī Rīgas pilī notikušo diskusiju par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību: kurš sagatavoja ielūgto personu sarakstu, kādi kritēriji tika ņemti vērā, izvēloties ielūgtās personas, kā arī lūdzat izsniegt ielūgto personu sarakstu.
Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījumu, Kanceleja informē, ka atbilstoši likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kompetencei Kanceleja sagatavoja 2024. gada 8. aprīļa diskusijas viesu sarakstu, aptverot iespējami plašu sabiedrisko mediju nozares pārstāvju, ekspertu un par sabiedrisko mediju atbildīgo institūciju pārstāvju loku. Viesu saraksts tika saskaņots ar valsts prezidentu.
Informējam, ka uz 2024. gada 8. aprīļa diskusiju Rīgas pilī par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību tika ielūgts Ivars Āboliņš (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Anita Brauna (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Augusts Brigmanis (Saeimas deputāts), Marta Cerava (ziņu portāla “LSM.lv” galvenā redaktore), Svetlana Čulkova (Saeimas deputāte), Kārlis Dagilis (kultūras ministres mediju padomnieks), Jānis Eglītis (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Iveta Elksne (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”), Zane Eniņa (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Mārtiņš Hiršs (pētnieks), Sanita Jemberga (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”), Una Klapkalne (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Jekaterina Kolosova (ziņu portāls “LSM.lv”), Filips Lastovskis (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”), Ivo Leitāns (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”), Egils Levits (Valsts prezidents (2019–2023)), Linda Liepiņa (Saeimas deputāte), Gatis Liepiņš (Saeimas deputāts), Uģis Lībietis (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Agnese Logina (kultūras ministre), Mairita Lūse (Saeimas deputāte), Ilona Madesova (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Inese Matjušonoka (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Juris Paiders (arodbiedrība “Latvijas Žurnālistu savienība”), Ivonna Plaude (biedrība “Latvijas Reģionālo mediju asociācija”), Ivars Priede (valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” valdes loceklis), Leila Rasima (Saeimas deputāte), Sigita Roķe (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”), Anda Rožukalne (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds), Jana Semjonova (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”), Jānis Siksnis (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Jara Sizova (ziņu portāls “LSM.lv”), Anna Stroja (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Edvīns Šnore (Saeimas deputāts), Sanita Upleja-Jegermane (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Zane Vāgnere (Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece), Dace Vilsone (Kultūras ministrijas valsts sekretāre), Aiva Vīksna (Saeimas deputāte), Pēteris Zirnis (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”) un Aija Zobena (Latvijas Universitātes pētniece).
Vēršam uzmanību, ka 2024. gada 8. aprīļa diskusija Rīgas pilī par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību bija vērojama tiešraidē un tās ieraksts ir publiski pieejams Kancelejas tīmekļvietnē “president.lv” (skat. https://www.president.lv/lv/jaunums/fotovideo-diskusija-rigas-pili-par-sabiedrisko-mediju-turpmako-attistibu#pilns-diskusijas-ieraksts).
Cieņā kancelejas vadītājas vietniece Dace Pelēkā.”
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
