Rinkēviča kanceleja nolemj slēpt to, kurš tieši sagatavoja uz „mediju diskusiju” ielūgto sarakstu, un nespēj paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem izvēlēti „pareizie” ielūdzamie
PIETIEK15.04.2024.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kanceleja ir nolēmusi slēpt to, kurš sagatavoja uz 8. aprīlī notikušo „mediju diskusiju” ielūgto sarakstu, un nespēj paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem izvēlēti „pareizie” ielūdzamie, kuri gandrīz vienbalsīgi atbalstīja Krievijas valsts valodas izmantošanas turpināšanu „sabiedriskajos” medijos. Tiesa, tiek atzīts, ka tieši E. Rinkēvičs bijis tas, ar kuru saskaņots tieši šāds „pareizā” viedokļa paudēju saraksts. Pietiek šodien publicē E. Rinkēviča kancelejas oficiālo atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu:
„Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) 2024. gada 8. aprīlī ir saņemts Jūsu informācijas pieprasījums, kurā esat norādījis, ka plānojat veidot mediju publikāciju un vēlaties saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības par 2024. gada 8. aprīlī Rīgas pilī notikušo diskusiju par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību: kurš sagatavoja ielūgto personu sarakstu, kādi kritēriji tika ņemti vērā, izvēloties ielūgtās personas, kā arī lūdzat izsniegt ielūgto personu sarakstu.
Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījumu, Kanceleja informē, ka atbilstoši likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kompetencei Kanceleja sagatavoja 2024. gada 8. aprīļa diskusijas viesu sarakstu, aptverot iespējami plašu sabiedrisko mediju nozares pārstāvju, ekspertu un par sabiedrisko mediju atbildīgo institūciju pārstāvju loku. Viesu saraksts tika saskaņots ar valsts prezidentu.
Informējam, ka uz 2024. gada 8. aprīļa diskusiju Rīgas pilī par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību tika ielūgts Ivars Āboliņš (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Anita Brauna (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Augusts Brigmanis (Saeimas deputāts), Marta Cerava (ziņu portāla “LSM.lv” galvenā redaktore), Svetlana Čulkova (Saeimas deputāte), Kārlis Dagilis (kultūras ministres mediju padomnieks), Jānis Eglītis (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Iveta Elksne (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”), Zane Eniņa (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Mārtiņš Hiršs (pētnieks), Sanita Jemberga (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”), Una Klapkalne (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Jekaterina Kolosova (ziņu portāls “LSM.lv”), Filips Lastovskis (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”), Ivo Leitāns (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”), Egils Levits (Valsts prezidents (2019–2023)), Linda Liepiņa (Saeimas deputāte), Gatis Liepiņš (Saeimas deputāts), Uģis Lībietis (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Agnese Logina (kultūras ministre), Mairita Lūse (Saeimas deputāte), Ilona Madesova (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Inese Matjušonoka (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Juris Paiders (arodbiedrība “Latvijas Žurnālistu savienība”), Ivonna Plaude (biedrība “Latvijas Reģionālo mediju asociācija”), Ivars Priede (valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” valdes loceklis), Leila Rasima (Saeimas deputāte), Sigita Roķe (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”), Anda Rožukalne (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds), Jana Semjonova (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”), Jānis Siksnis (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Jara Sizova (ziņu portāls “LSM.lv”), Anna Stroja (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Edvīns Šnore (Saeimas deputāts), Sanita Upleja-Jegermane (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Zane Vāgnere (Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece), Dace Vilsone (Kultūras ministrijas valsts sekretāre), Aiva Vīksna (Saeimas deputāte), Pēteris Zirnis (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”) un Aija Zobena (Latvijas Universitātes pētniece).
Vēršam uzmanību, ka 2024. gada 8. aprīļa diskusija Rīgas pilī par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību bija vērojama tiešraidē un tās ieraksts ir publiski pieejams Kancelejas tīmekļvietnē “president.lv” (skat. https://www.president.lv/lv/jaunums/fotovideo-diskusija-rigas-pili-par-sabiedrisko-mediju-turpmako-attistibu#pilns-diskusijas-ieraksts).
Cieņā kancelejas vadītājas vietniece Dace Pelēkā.”
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
