Rinkēviča lidojums uz Dominikānu izmaksājis 8700 eiro, kopā ar svītu - 16 000 eiro
PIETIEK08.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
8700 eiro – šādu summu no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas izmaksājis ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oktobra beigās notikušais lidojums uz saulaino Dominikānas Republiku Karību jūras reģionā. Ārlietu ministrija atsakās atklāt ministra komandējuma atskaiti, kas varētu sniegt skaidrību par šī brauciena lietderīgumu, - tā esot ierobežotas pieejamības informācija. Kopā ar vēl divām ministrijas amatpersonām braucienam iztērēti vairāk nekā 16 tūkstoši eiro.
Uz Dominikānu Rinkēvičs devies laikā no 23. līdz 27.oktobrim, lai piedalītos ES-CELAC ārlietu ministru sanāksmē, un viņa svītā bijis nevis iepriekš ierastais līdzgaitnieks Mārtiņš Drēģeris, bet gan jauns pavadonis – ministra biroja trešais sekretārs Edvīns Severs. Tāpat uz Dominikānu devusies departamenta direktora vietniece – Amerikas un Karību valstu nodaļas vadītāja Judīte Dobele.
Tiesa, ja Severa un Dobeles lidojuma izmaksas bijušas attiecīgi 3078 un 3172 eiro, savukārt paša Rinkēviča aizlidināšanai un atlidināšanai no nodokļu maksātāju kabatas iztērēti 8700 eiro. Iemesls – ministram lidojumos ir bijis nepieciešams izmantot biznesa klasi.
Interesanti, ka gan Severa, gan Dobeles izmitināšanai viesnīcā iztērēts pa 537 eiro katram, savukārt Rinkēvičam viesnīcas izdevumu, ja ticēt oficiālajai atskaitei, romantiskajā un tveicīgajā Dominikānā vispār neesot bijis. Kopā ar dienas naudām brauciens no nodokļu maksātāju kabatas izmaksājis 16 641 eiro.
Ārlietu ministrijas oficiālais skaidrojums ir: ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) ārlietu ministru sanāksmes mērķis bijis – „padziļināti attīstīt abu reģionu valstu sadarbību stratēģiskās partnerības prioritārajās jomās, kas ietver zinātni, pētniecību, ilgtspējīgu attīstību, tostarp vidi, klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību, enerģētiku, kā arī reģionālo integrāciju, migrāciju, izglītību un nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, investīcijas un uzņēmējdarbību, augstāko izglītību un pilsonisko drošību”.
Tāpat 25.oktobrī svinīgā ceremonijā parakstīts nolīgums, ar ko izveido ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautisku fondu, un Rinkēvičs bijis tas, kurš šo valstij svarīgo dokumentu parakstījis Latvijas vārdā.
No Rinkēviča komandējuma atskaites varētu noprast, kādu vismaz formālu labumu Latvijai devis šis vairāk nekā 16 tūkstošus eiro izmaksājušais brauciens. Taču Ārlietu ministrija izteiksmīgi klusē – saskaņā ar tās oficiālo atteikumu publiskot šo atskaiti „pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otro daļu un Arhīvu likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, katra ĀM darbinieka komandējuma atskaites ir ietvertas ĀM dienesta ziņojumos, un tās ir atzīstamas par ierobežotas pieejamības informāciju”.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
