Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gandrīz mēnesis Edgara Rinkēviča vadītajai Ārlietu ministrijai ir bijis nepieciešams, lai tā „apstrādātu informāciju” un noskaidrotu, kā tieši tā sazinās ar vēstniecībām un iegūst no tām nepieciešamās ziņas.

Pēc tam, kad atklājās valsts naudas tērēšana Latvijas vēstniecības pasākumam Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, Pietiek vērsās Ārlietu ministrijā ar informācijas pieprasījumu, lai noskaidrotu, cik izplatīti ir šādi „nodokļu maksātāju naudas apgūšanas” pasākumi.

Ārlietu ministrijai tika prasīts sniegt šādu informāciju par katru no pasākumiem, ko pērn ir organizējusi kāda no Latvijas vēstniecībām ārvalstīs un kura kopējās izmaksas ir pārsniegušas 5000 eiro:

pasākuma norises laiks, vieta, pamatojums, pasākuma kopējās izmaksas, vēstniecības izmaksas pasākuma rīkošanai un nodrošināšanai, citas izmaksas pasākuma rīkošanai un nodrošināšanai (minot konkrētus finansējuma avotus), ielūgto viesu saraksts, pasākumu apmeklējušo viesu saraksts, ēdināšanas un dzirdināšanas izmaksas pasākuma ietvaros, izklaides programmas izmaksas pasākuma ietvaros, persona, kas pieņēmusi lēmumu par pasākuma nepieciešamību, persona, kas apstiprinājusi pasākuma izmaksas.

Ārlietu ministrija prasīto informāciju sniegt atteicās, apgalvojot, ka atbilstoši šim „pieprasījumam nepieciešamās apkopojamās informācijas apjoms nav samērojams ar Ārlietu ministrijas rīcībā esošajiem resursiem, ievērojot Informācijas atklātības likuma 11.2 panta trešo daļu, un šādas informācijas apstrāde nepamatoti ierobežotu citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo iestāde nespētu pienācīgi tos izskatīt”.

Tā kā šis skaidrojums atgādināja vienkāršu atrakstīšanos, Pietiek vērsās ministrijā ar pieprasījumu izskaidrot:

1) kādi ir Ārlietu ministrijas rīcībā esošie resursi, kas būtu izmantojami pieprasītās informācijas apkopošanai?

2) kā tieši, pēc kādas metodikas tika aprēķināti resursi, kas būtu nepieciešami pieprasītās informācijas apkopošanai?

3) cik cilvēkstundas Ārlietu ministrijai prasītu informācijas pieprasījumu sagatavošana un nosūtīšana LR vēstniecībām, pieprasot sniegt manis pieprasīto informāciju?

4) cik informācijas pieprasījumus visām LR vēstniecībām 2016. gada laikā ir nosūtījusi Ārlietu ministrija?

5) vai LR vēstniecības 2016. gada laikā ir informējušas Ārlietu ministriju par to rīkotiem pasākumiem? Ja ir, vēlos iepazīties ar to sniegto informāciju, - nosūtiet man attiecīgo dokumentu kopijas vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tām klātienē.

Nu ir saņemta Ārlietu ministrijas izteiksmīgā atbilde – publicējam to pilnā apmērā:

„ĀM savas Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr. 237 “Ārlietu ministrijas nolikums” (turpmāk - nolikums) noteiktās funkcijas un uzdevumus veic ĀM piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, nodarbinot darbiniekus un amatpersonas, kuras veic diplomātisko un konsulāro dienestu. Darbinieku darba pienākumi ir atrunāti darba līgumos, savukārt amatpersonu amata pienākumi noteikti valsts sekretāra apstiprinātos amata aprakstos. ĀM struktūra, darbinieku un amatpersonu sadalījums struktūrvienībās ir veidots, lai iespējami efektīvāk izmantotu piešķirtos budžeta līdzekļus un esošos cilvēku resursus tiesību aktos noteikto funkciju veikšanai.

Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc spēkā esošo ĀM darbību regulējošo normatīvo aktu analīzes, varam informēt, ka ĀM funkcijās neietilpst metodikas izstrāde ĀM rīcībā esošo resursu aprēķiniem attiecībā uz konkrētu informācijas apstrādes pieprasījumu, kā arī šo pieprasījumu apkopošanai nepieciešamo cilvēkstundu aprēķiniem. ĀM ir noskaidrojusi, ka šādu metodiku izstrādi neveic arī Valsts kanceleja un Valsts kontrole, kas būtu eventuāli palīdzējis ĀM sniegt Jums izsmeļošu atbildi. Augstākminētais nozīmē, ka šis pakalpojums ĀM būtu jānolīgst ārpakalpojuma ietvaros, kas savukārt prasītu papildus valsts budžeta līdzekļus. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2017. gadam" ĀM šādi līdzekļi nav piešķirti, tādēļ ĀM diemžēl nevarēs sniegt lūgto atbildi, par ko izsakām nožēlu.

Ārlietu dienesta darbības nodrošināšanai un funkciju veikšanai starp ĀM struktūrvienībām, tajā skaitā starp ĀM centrālo aparātu un pārstāvniecībām tiek uzturēts pastāvīgs kontakts gan uzdodot uzdevumus, gan saņemot uzdevumu izpildes atskaites. Pārstāvniecības veic tām uzliktos uzdevumus piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, un, izmantojot pieejamos cilvēkresursus, tajā skaitā organizējot publiskās diplomātijas pasākumus. Pārstāvniecības regulāri atskaitās ĀM centrālajam aparātam par uzdoto uzdevumu izpildi.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta trešo daļu, kā arī Arhīvu likuma 13.panta otras daļas 3.punktu un AM 2011.gada 13.oktobra Kartību Nr.14 „Ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtība” AM centrālajā aparātā un pārstāvniecībās radītajiem dokumentiem, kā arī ĀM informācijas sistēmu datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss un līdz ar to nevar tikt sniegta informācija nedz par to skaitu, nedz saturu.

Par publiskās diplomātijas pasākumiem tiek informēta arī sabiedrība, publicējot preses relīzes gan pārstāvniecību, gan ĀM interneta mājaslapās, kas ir pieejamas jebkuram interesentam.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...