Rinkēviča ministrija mēnesi „apstrādājusi informāciju”, lai noskaidrotu, kā tieši tā sazinās ar vēstniecībām

Pēc tam, kad atklājās valsts naudas tērēšana Latvijas vēstniecības pasākumam Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, Pietiek vērsās Ārlietu ministrijā ar informācijas pieprasījumu, lai noskaidrotu, cik izplatīti ir šādi „nodokļu maksātāju naudas apgūšanas” pasākumi.

Ārlietu ministrijai tika prasīts sniegt šādu informāciju par katru no pasākumiem, ko pērn ir organizējusi kāda no Latvijas vēstniecībām ārvalstīs un kura kopējās izmaksas ir pārsniegušas 5000 eiro:

pasākuma norises laiks, vieta, pamatojums, pasākuma kopējās izmaksas, vēstniecības izmaksas pasākuma rīkošanai un nodrošināšanai, citas izmaksas pasākuma rīkošanai un nodrošināšanai (minot konkrētus finansējuma avotus), ielūgto viesu saraksts, pasākumu apmeklējušo viesu saraksts, ēdināšanas un dzirdināšanas izmaksas pasākuma ietvaros, izklaides programmas izmaksas pasākuma ietvaros, persona, kas pieņēmusi lēmumu par pasākuma nepieciešamību, persona, kas apstiprinājusi pasākuma izmaksas.

Ārlietu ministrija prasīto informāciju sniegt atteicās, apgalvojot, ka atbilstoši šim „pieprasījumam nepieciešamās apkopojamās informācijas apjoms nav samērojams ar Ārlietu ministrijas rīcībā esošajiem resursiem, ievērojot Informācijas atklātības likuma 11.2 panta trešo daļu, un šādas informācijas apstrāde nepamatoti ierobežotu citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo iestāde nespētu pienācīgi tos izskatīt”.

Tā kā šis skaidrojums atgādināja vienkāršu atrakstīšanos, Pietiek vērsās ministrijā ar pieprasījumu izskaidrot:

1) kādi ir Ārlietu ministrijas rīcībā esošie resursi, kas būtu izmantojami pieprasītās informācijas apkopošanai?

2) kā tieši, pēc kādas metodikas tika aprēķināti resursi, kas būtu nepieciešami pieprasītās informācijas apkopošanai?

3) cik cilvēkstundas Ārlietu ministrijai prasītu informācijas pieprasījumu sagatavošana un nosūtīšana LR vēstniecībām, pieprasot sniegt manis pieprasīto informāciju?

4) cik informācijas pieprasījumus visām LR vēstniecībām 2016. gada laikā ir nosūtījusi Ārlietu ministrija?

5) vai LR vēstniecības 2016. gada laikā ir informējušas Ārlietu ministriju par to rīkotiem pasākumiem? Ja ir, vēlos iepazīties ar to sniegto informāciju, - nosūtiet man attiecīgo dokumentu kopijas vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tām klātienē.

Nu ir saņemta Ārlietu ministrijas izteiksmīgā atbilde – publicējam to pilnā apmērā:

„ĀM savas Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr. 237 “Ārlietu ministrijas nolikums” (turpmāk - nolikums) noteiktās funkcijas un uzdevumus veic ĀM piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, nodarbinot darbiniekus un amatpersonas, kuras veic diplomātisko un konsulāro dienestu. Darbinieku darba pienākumi ir atrunāti darba līgumos, savukārt amatpersonu amata pienākumi noteikti valsts sekretāra apstiprinātos amata aprakstos. ĀM struktūra, darbinieku un amatpersonu sadalījums struktūrvienībās ir veidots, lai iespējami efektīvāk izmantotu piešķirtos budžeta līdzekļus un esošos cilvēku resursus tiesību aktos noteikto funkciju veikšanai.

Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc spēkā esošo ĀM darbību regulējošo normatīvo aktu analīzes, varam informēt, ka ĀM funkcijās neietilpst metodikas izstrāde ĀM rīcībā esošo resursu aprēķiniem attiecībā uz konkrētu informācijas apstrādes pieprasījumu, kā arī šo pieprasījumu apkopošanai nepieciešamo cilvēkstundu aprēķiniem. ĀM ir noskaidrojusi, ka šādu metodiku izstrādi neveic arī Valsts kanceleja un Valsts kontrole, kas būtu eventuāli palīdzējis ĀM sniegt Jums izsmeļošu atbildi. Augstākminētais nozīmē, ka šis pakalpojums ĀM būtu jānolīgst ārpakalpojuma ietvaros, kas savukārt prasītu papildus valsts budžeta līdzekļus. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2017. gadam" ĀM šādi līdzekļi nav piešķirti, tādēļ ĀM diemžēl nevarēs sniegt lūgto atbildi, par ko izsakām nožēlu.

Ārlietu dienesta darbības nodrošināšanai un funkciju veikšanai starp ĀM struktūrvienībām, tajā skaitā starp ĀM centrālo aparātu un pārstāvniecībām tiek uzturēts pastāvīgs kontakts gan uzdodot uzdevumus, gan saņemot uzdevumu izpildes atskaites. Pārstāvniecības veic tām uzliktos uzdevumus piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, un, izmantojot pieejamos cilvēkresursus, tajā skaitā organizējot publiskās diplomātijas pasākumus. Pārstāvniecības regulāri atskaitās ĀM centrālajam aparātam par uzdoto uzdevumu izpildi.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta trešo daļu, kā arī Arhīvu likuma 13.panta otras daļas 3.punktu un AM 2011.gada 13.oktobra Kartību Nr.14 „Ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtība” AM centrālajā aparātā un pārstāvniecībās radītajiem dokumentiem, kā arī ĀM informācijas sistēmu datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss un līdz ar to nevar tikt sniegta informācija nedz par to skaitu, nedz saturu.

Par publiskās diplomātijas pasākumiem tiek informēta arī sabiedrība, publicējot preses relīzes gan pārstāvniecību, gan ĀM interneta mājaslapās, kas ir pieejamas jebkuram interesentam.”

Novērtē šo rakstu: