Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gandrīz mēnesis Edgara Rinkēviča vadītajai Ārlietu ministrijai ir bijis nepieciešams, lai tā „apstrādātu informāciju” un noskaidrotu, kā tieši tā sazinās ar vēstniecībām un iegūst no tām nepieciešamās ziņas.

Pēc tam, kad atklājās valsts naudas tērēšana Latvijas vēstniecības pasākumam Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, Pietiek vērsās Ārlietu ministrijā ar informācijas pieprasījumu, lai noskaidrotu, cik izplatīti ir šādi „nodokļu maksātāju naudas apgūšanas” pasākumi.

Ārlietu ministrijai tika prasīts sniegt šādu informāciju par katru no pasākumiem, ko pērn ir organizējusi kāda no Latvijas vēstniecībām ārvalstīs un kura kopējās izmaksas ir pārsniegušas 5000 eiro:

pasākuma norises laiks, vieta, pamatojums, pasākuma kopējās izmaksas, vēstniecības izmaksas pasākuma rīkošanai un nodrošināšanai, citas izmaksas pasākuma rīkošanai un nodrošināšanai (minot konkrētus finansējuma avotus), ielūgto viesu saraksts, pasākumu apmeklējušo viesu saraksts, ēdināšanas un dzirdināšanas izmaksas pasākuma ietvaros, izklaides programmas izmaksas pasākuma ietvaros, persona, kas pieņēmusi lēmumu par pasākuma nepieciešamību, persona, kas apstiprinājusi pasākuma izmaksas.

Ārlietu ministrija prasīto informāciju sniegt atteicās, apgalvojot, ka atbilstoši šim „pieprasījumam nepieciešamās apkopojamās informācijas apjoms nav samērojams ar Ārlietu ministrijas rīcībā esošajiem resursiem, ievērojot Informācijas atklātības likuma 11.2 panta trešo daļu, un šādas informācijas apstrāde nepamatoti ierobežotu citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo iestāde nespētu pienācīgi tos izskatīt”.

Tā kā šis skaidrojums atgādināja vienkāršu atrakstīšanos, Pietiek vērsās ministrijā ar pieprasījumu izskaidrot:

1) kādi ir Ārlietu ministrijas rīcībā esošie resursi, kas būtu izmantojami pieprasītās informācijas apkopošanai?

2) kā tieši, pēc kādas metodikas tika aprēķināti resursi, kas būtu nepieciešami pieprasītās informācijas apkopošanai?

3) cik cilvēkstundas Ārlietu ministrijai prasītu informācijas pieprasījumu sagatavošana un nosūtīšana LR vēstniecībām, pieprasot sniegt manis pieprasīto informāciju?

4) cik informācijas pieprasījumus visām LR vēstniecībām 2016. gada laikā ir nosūtījusi Ārlietu ministrija?

5) vai LR vēstniecības 2016. gada laikā ir informējušas Ārlietu ministriju par to rīkotiem pasākumiem? Ja ir, vēlos iepazīties ar to sniegto informāciju, - nosūtiet man attiecīgo dokumentu kopijas vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tām klātienē.

Nu ir saņemta Ārlietu ministrijas izteiksmīgā atbilde – publicējam to pilnā apmērā:

„ĀM savas Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr. 237 “Ārlietu ministrijas nolikums” (turpmāk - nolikums) noteiktās funkcijas un uzdevumus veic ĀM piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, nodarbinot darbiniekus un amatpersonas, kuras veic diplomātisko un konsulāro dienestu. Darbinieku darba pienākumi ir atrunāti darba līgumos, savukārt amatpersonu amata pienākumi noteikti valsts sekretāra apstiprinātos amata aprakstos. ĀM struktūra, darbinieku un amatpersonu sadalījums struktūrvienībās ir veidots, lai iespējami efektīvāk izmantotu piešķirtos budžeta līdzekļus un esošos cilvēku resursus tiesību aktos noteikto funkciju veikšanai.

Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc spēkā esošo ĀM darbību regulējošo normatīvo aktu analīzes, varam informēt, ka ĀM funkcijās neietilpst metodikas izstrāde ĀM rīcībā esošo resursu aprēķiniem attiecībā uz konkrētu informācijas apstrādes pieprasījumu, kā arī šo pieprasījumu apkopošanai nepieciešamo cilvēkstundu aprēķiniem. ĀM ir noskaidrojusi, ka šādu metodiku izstrādi neveic arī Valsts kanceleja un Valsts kontrole, kas būtu eventuāli palīdzējis ĀM sniegt Jums izsmeļošu atbildi. Augstākminētais nozīmē, ka šis pakalpojums ĀM būtu jānolīgst ārpakalpojuma ietvaros, kas savukārt prasītu papildus valsts budžeta līdzekļus. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2017. gadam" ĀM šādi līdzekļi nav piešķirti, tādēļ ĀM diemžēl nevarēs sniegt lūgto atbildi, par ko izsakām nožēlu.

Ārlietu dienesta darbības nodrošināšanai un funkciju veikšanai starp ĀM struktūrvienībām, tajā skaitā starp ĀM centrālo aparātu un pārstāvniecībām tiek uzturēts pastāvīgs kontakts gan uzdodot uzdevumus, gan saņemot uzdevumu izpildes atskaites. Pārstāvniecības veic tām uzliktos uzdevumus piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, un, izmantojot pieejamos cilvēkresursus, tajā skaitā organizējot publiskās diplomātijas pasākumus. Pārstāvniecības regulāri atskaitās ĀM centrālajam aparātam par uzdoto uzdevumu izpildi.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta trešo daļu, kā arī Arhīvu likuma 13.panta otras daļas 3.punktu un AM 2011.gada 13.oktobra Kartību Nr.14 „Ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtība” AM centrālajā aparātā un pārstāvniecībās radītajiem dokumentiem, kā arī ĀM informācijas sistēmu datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss un līdz ar to nevar tikt sniegta informācija nedz par to skaitu, nedz saturu.

Par publiskās diplomātijas pasākumiem tiek informēta arī sabiedrība, publicējot preses relīzes gan pārstāvniecību, gan ĀM interneta mājaslapās, kas ir pieejamas jebkuram interesentam.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...