Rinkēvičs būs valsts prezidenta amatā, lai garantētu ilgu mūžu Kariņa valdībai, bet Latvijai tas garantē turpinājumu stagnācijai un atpalicībai
Latvijas attīstībai*31.05.2023.
Komentāri (96)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 31.maijā, Latvijas Republikas 14.Saeimai par Latvijas Valsts prezidentu ievēlot partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) līderi, līdzšinējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, JV ir sasniegusi savu vienīgo un galveno mērķi šajās vēlēšanās - noturēt ministru prezidenta amatu par katru cenu. Saglabāt premjerministra amatu ir izrādījusies JV galvenā interese - svarīgāka par valsts prezidentu un par labu valdību. Tā ir savtīga, nevis valstiska rīcība.
Jau valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas gaitā un tai sekojošajā politiskajā procesā bija acīmredzams, ka virzīt uz valsts augstākās amatpersonas amatu savu līderi E.Rinkēviču, nevis, piemēram, jau šā gada pirmajos mēnešos plašā koalīcijā vienoties par kopīgu kandidātu šim augstajam amatam, kas, iespējams, turklāt baudītu arī par koalīciju plašāku Saeimas atbalstu, JV diktē akūta taktiska pašsaglabāšanās nepieciešamība, nevis kāda valstiska rīcība.
Atbilstoši šodienas Saeimas balsojumam Edgars Rinkēvičs būs valsts prezidenta amatā, lai garantētu ilgu mūžu Krišjāņa Kariņa valdībai. Savukārt Latvijai tas garantē turpinājumu stagnācijai un atpalicībai no Igaunijas un Lietuvas.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas atbalsts Rinkēvičam Latvijai izmaksās vēl lielāku atpalicību, taču JV ieskatā mērķis jeb Kariņš ministru prezidenta amatā attaisno līdzekļus. Ar šo soli ir dots nepārprotams signāls - reformu nebūs, lēnāk ir labāk, atpalicība ir neizbēgama, aiz mums taču ir vēl Bulgārija.
Neskatoties uz iepriekš minēto, partija "Latvijas attīstībai" vēl sekmes un izdošanos ievēlētajam Latvijas valsts prezidentam, akcentējot šā amata pienākumu svarīgumu un ar to saistītās augstās iedzīvotāju gaidas. "Latvijas attīstībai" vēl prezidentam būt drosmīgam un izlēmīgam saziņā ar valdību un parlamentu, gan iedvesmojot īstenot valsts attīstībai nepieciešamās reformas, gan strikti prasot nevis vien formālas deklarācijas, bet reālu to īstenošanu. Tikpat būtiska loma "Latvijas attīstībai” ieskatā ievēlētajam valsts prezidentam ir būt atvērtam līdzcilvēkiem, būt sabiedrības vienotājam savos mērķos un rīcībā.
* "Latvijas attīstībai" līdzpriekšsēdētāji Juris Pūce, Artis Pabriks, Ivars Ijabs
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
