Rinkēvičs ir „de facto” „Vienotības” vadītājs un pieņem visus galvenos lēmumus
Gatis Eglītis02.11.2025.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Nav tādas Zatlera partijas! Nekad nav bijis! Zatlers ir visu mūžu bijis ārsts, operējis ceļus un ar politiku sāka nodarboties tikai pēc tam, kad guva priekšnieku atbalstu Rīgas Zoo. Zatleram politikā vienīgais vektors bija dzīvot draudzīgi ar krievu “mazākumtautību” un, ja izdodas, ievilkt koalīcijā “Saskaņu” (bēdīgi slavenais teiciens “tikai ar tankiem var mainīt mūsu lēmumu”).
Jau no pašas pirmās dienas Zatlera partiju izdomāja, izveidoja, vadīja Zatlera prezidentkancelejas vadītājs E.Rinkēvičs. Ilggadējs politikas lietpratējs, izdzīvotājs visdažādākajos oligarhu laikmetos - viltīgs kā lapsa.
Sākums jaunizceptajai partijai bij’ varens - virs 20% atbalsts 11.Saeimas vēlēšanās 2011.gada nogalē. Tālāk izgāšanās “ar tankiem”, daži veiksmīgi Vienotības “lapsas” S.Āboltiņas uzbrukumi “zatleristiem”, un jau pēc gada partija burtiski izirusi.
Vienotība (labticībā?) savāc savā laivā dažus slīkstošus “zatleristus”, un sākās nākamais E.Rinkēviča un viņam superlojālo sieviešu (E.Siliņa, Z.Kalniņa-Lukaševica, G.Reire, I.Lībiņa-Egnere, S.Sondore uc) darba cēliens - iefiltrēties un ar viltu, intrigām pārņemt varu Vienotībā. Politiskajam kāpienam un ietekmei Vienotībā ļoti palīdz mūžīgā ārlietu ministra amats (11 gadi): tautai nopietnu seju runā mazsaprotamas, bet svarīgi labskanīgas lietas.
10+ gadi vēlāk, un Vienotību var droši saukt par E.Rinkēviča partiju - pārejie Vienotības strāvojumi (Pilsoniskā savienība, “lietussargi”, Reiristi, Ašerādena, V.Dombrovska lojālisti utt) dreb bailēs no “zatleriešiem”. Līdzīgi kā MAGA spārns pārņēmis Republikāņu partiju ASV.
Naivs ir tas, kurš domā, ka E.Rinkēvičs, noliekot Vienotības biedra karti, kļuvis politiski neatkarīgs “novērotājs”- prezidents. Ar lielu pārliecību saku - E.Rinkēvičs ir de facto Vienotības vadītājs un pieņem visus galvenos lēmumus.
Vienmēr esmu teicis - politika ir teātris.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
