Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt
Ringolds Balodis28.01.2025.
Komentāri (130)
Iesaki rakstu: 
Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Demokrātiskās valstīs valdības gandrīz visur tiek izveidotas, balstoties uz vienkāršu balsu vairākumu parlamentā. 14. Saeimā ir 7 frakcijas un Siliņas valdību veido 3 frakcijas – Jaunā Vienotība (25), Progresīvie (9), Zaļo un Zemnieku savienība (16), kas ir puse no 100 deputātu mandātiem. Ņemot vērā, ka “par” valdību balso no citām frakcijām atšķēlušies deputāti (Oļegs Burovs un Igors Rajevs), Evikas Siliņas valdībai ir vairākums.
Es Jāzepu aicinātu vērsties labāk pie valsts prezidenta. Vai drīzāk pie augšminētajiem diviem deputātiem, kuru balsis stutē šo valdību. Tad būtu cerība Eviku Siliņu dabūt “nost no amata”. Šlesers un Kiršteins te nu neko nevar izdarīt. Un Apvienotais saraksts ar Nacionālo apvienību, kas gatavi paši papildināt Evikas valdības krēslus ne tik.
Es simtprocentīgi piekrītu, ka Siliņas valdība ir katastrofa, un skaidrs, ka nekādas reformas mēs no šīs valdības nesagaidīsim. Vienīgais, kas tuvākā laikā ar mums notiks, ir lejupslīde un stagnācija. Nekādas augšupejas. Par birokrātijas mazināšanu vispār nerunājot. Turpināsies ierēdņu “vakanču banku” izveidošana, varbūt vēl kādi divi departamenti tiks apvienoti utt. Vēl papļāpās kaut ko tikpat nejēdzīgu, un beigta balle!
Izdarīt vēl ko varētu valsts prezidents, ja, protams, sadūšotos. Redziet, „prezidenta loma ir atkarīga no viņa spējas un gribas formulēt viedokli par būtiskiem jautājumiem. Prezidenta viedoklis ir labāk sadzirdams. Prezidentam jābūt spējīgam formulēt šādu viedokli un ar to reprezentēt Latviju, lai valsts intereses izskanētu un pēc iespējas tiktu ņemtas vērā” (citāts no juridiskas literatūras krātuves). Taču nebūs.
Un zināt, kāpēc? Nu tāpēc, ka mums valsts prezidentus Saeima ievēl. Viņi ir atkarīgi no deputātu vairākuma. Viņi nav tautas vēlēti, kuriem būtu jādomā par sabiedrības noskaņu. Tāpat kā 13.Saeimā Egils Levits bija atkarīgs no deputātu vairākuma, kas to ir ievēlējis, tāpēc Levits atbalstīja Krišjāni Kariņu, cik vien un kur vien varēja, tāpat arī Edgars Rinkēvičs ir atkarīgs no Siliņas koalīcijas vairākuma Saeimā. Jo tas viņu ir ievēlējis amatā. Edgars Rinkēvičs tāpat kā Levits ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt. Darbi, ne jau pļāpāšana pierāda, kas ir kas..
Protams, viņu var paslavēt, ka viņš ir ļoti aktīvs likumdošanas jomā – vairāk nekā jebkurš cits prezidents Saeimai sniedz likumprojektus. Tāpat viņš taisa labus selfijus un vispār labi izskatās, bet tas arī viss. Ar Siliņu viņš izdarīt nevar nekā, jo tad … Jā, ko tad, ja sakasīsies ar Jauno Vienotību? Viņš zaudēs jebkādu iespēju uz otro termiņu. Tā ka, Jāzep, atslābsti, šī valdība nekritīs ne no balsu trūkuma, ne skandāliem, nedz arī no iespējama valsts prezidenta “uzbrauciena”, jo tā nebūs! Tikai, kā zināms no Levita piemēra, kuram “nespīdēja” otrais termiņš, tāpat arī Rinkēvičam šī uzticība Siliņai negarantē pārvēlēšanu, kas notiks 15.Saeimā, ko ievēlēs jau nākamgad. Atbalstot Siliņas valdību, Rinkēvičs šo iespēju sev liegs, jo līdzīgi Levitam samaitās savu reputāciju. Un selfiji te nu nelīdzēs…
Tikai viens mani izbrīna. Godīgi. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs “Rīta Panorāmā” (20.01.2025.), teica, ka “valdība birokrātijas mazināšanā pagājušajā gadā nav izdarījusi neko”. Skaidrs, ka Valsts kanceleja šai jomā līdz šim neko nav izdarījusi. Neko!!! Ko varētu nozīmēt šāda retorika no Rinkēviča? Varbūt tomēr… Kā saka, cerība mirst pēdējā, bet es uz to personīgi nederētu.
Seko mums 
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
