Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

Demokrātiskās valstīs valdības gandrīz visur tiek izveidotas, balstoties uz vienkāršu balsu vairākumu parlamentā. 14. Saeimā ir 7 frakcijas un Siliņas valdību veido 3 frakcijas – Jaunā Vienotība (25), Progresīvie (9), Zaļo un Zemnieku savienība (16), kas ir puse no 100 deputātu mandātiem. Ņemot vērā, ka “par” valdību balso no citām frakcijām atšķēlušies deputāti (Oļegs Burovs un Igors Rajevs), Evikas Siliņas valdībai ir vairākums.

Es Jāzepu aicinātu vērsties labāk pie valsts prezidenta. Vai drīzāk pie augšminētajiem diviem deputātiem, kuru balsis stutē šo valdību. Tad būtu cerība Eviku Siliņu dabūt “nost no amata”. Šlesers un Kiršteins te nu neko nevar izdarīt. Un Apvienotais saraksts ar Nacionālo apvienību, kas gatavi paši papildināt Evikas valdības krēslus ne tik.

Es simtprocentīgi piekrītu, ka Siliņas valdība ir katastrofa, un skaidrs, ka nekādas reformas mēs no šīs valdības nesagaidīsim. Vienīgais, kas tuvākā laikā ar mums notiks, ir lejupslīde un stagnācija. Nekādas augšupejas. Par birokrātijas mazināšanu vispār nerunājot. Turpināsies ierēdņu “vakanču banku” izveidošana, varbūt vēl kādi divi departamenti tiks apvienoti utt. Vēl papļāpās kaut ko tikpat nejēdzīgu, un beigta balle!

Izdarīt vēl ko varētu valsts prezidents, ja, protams, sadūšotos. Redziet, „prezidenta loma ir atkarīga no viņa spējas un gribas formulēt viedokli par būtiskiem jautājumiem. Prezidenta viedoklis ir labāk sadzirdams. Prezidentam jābūt spējīgam formulēt šādu viedokli un ar to reprezentēt Latviju, lai valsts intereses izskanētu un pēc iespējas tiktu ņemtas vērā” (citāts no juridiskas literatūras krātuves). Taču nebūs.

Un zināt, kāpēc? Nu tāpēc, ka mums valsts prezidentus Saeima ievēl. Viņi ir atkarīgi no deputātu vairākuma. Viņi nav tautas vēlēti, kuriem būtu jādomā par sabiedrības noskaņu. Tāpat kā 13.Saeimā Egils Levits bija atkarīgs no deputātu vairākuma, kas to ir ievēlējis, tāpēc Levits atbalstīja Krišjāni Kariņu, cik vien un kur vien varēja, tāpat arī Edgars Rinkēvičs ir atkarīgs no Siliņas koalīcijas vairākuma Saeimā. Jo tas viņu ir ievēlējis amatā. Edgars Rinkēvičs tāpat kā Levits ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt. Darbi, ne jau pļāpāšana pierāda, kas ir kas..

Protams, viņu var paslavēt, ka viņš ir ļoti aktīvs likumdošanas jomā – vairāk nekā jebkurš cits prezidents Saeimai sniedz likumprojektus. Tāpat viņš taisa labus selfijus un vispār labi izskatās, bet tas arī viss. Ar Siliņu viņš izdarīt nevar nekā, jo tad … Jā, ko tad, ja sakasīsies ar Jauno Vienotību? Viņš zaudēs jebkādu iespēju uz otro termiņu. Tā ka, Jāzep, atslābsti, šī valdība nekritīs ne no balsu trūkuma, ne skandāliem, nedz arī no iespējama valsts prezidenta “uzbrauciena”, jo tā nebūs! Tikai, kā zināms no Levita piemēra, kuram “nespīdēja” otrais termiņš, tāpat arī Rinkēvičam šī uzticība Siliņai negarantē pārvēlēšanu, kas notiks 15.Saeimā, ko ievēlēs jau nākamgad. Atbalstot Siliņas valdību, Rinkēvičs šo iespēju sev liegs, jo līdzīgi Levitam samaitās savu reputāciju. Un selfiji te nu nelīdzēs…

Tikai viens mani izbrīna. Godīgi. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs “Rīta Panorāmā” (20.01.2025.), teica, ka “valdība birokrātijas mazināšanā pagājušajā gadā nav izdarījusi neko”. Skaidrs, ka Valsts kanceleja šai jomā līdz šim neko nav izdarījusi. Neko!!! Ko varētu nozīmēt šāda retorika no Rinkēviča? Varbūt tomēr… Kā saka, cerība mirst pēdējā, bet es uz to personīgi nederētu.

Novērtē šo rakstu: