Rinkēvičs kā parauguzņēmumu slavē Krievijas agresijas un kara atbalstītāja “Knauf” meitasuzņēmumu

Svinīgajā sveikšanas pasākumā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs slavēja balvas ieguvējus, arī “Knauf”, ka tie esot kā “vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām”. Šajā gadījumā nav skaidrs, kādām vērtībām vēstnesis ir tāds uzņēmums kā “Knauf”, uz kura mātes kompānijas darbiem esam gatavi pievērt acis, pasludinot uzņēmumu par Latvijas eksporta čempionu. Vai arī tas rāda, ka patiesībā Latvijas valdību un sociālpolitisko eliti veido divkoši, kuri gatavi bučot kurpes starptautiskajiem Knaufiem, bet izslēgt un apmētāt dubļiem ikvienu vietējo, kurš kaut vai vēsturiski paskatījies Krievijas virzienā.

SIA “Knauf” 2023. gadā apgrozīja vairāk nekā 107 miljonus eiro, bet tā peļņa pēc nodokļiem bija vairāk nekā 19 miljoni eiro.[1] Latvijas uzņēmums ir daļa no Vācijā bāzēta globālā “Knauf” koncerna, kas kopumā strādā 90 valstīs, nodarbinot vairāk nekā 41 tūkstoti cilvēku. Līdz šai vietai izklausās, ka “Knauf” ir respektabls uzņēmums, kuru vajadzētu slavināt arī vietējām amatpersonām, bet valsts institūcijām – pasniegt balvas. Ja vien nebūtu liels un trekns “bet”, un tas ir SIA “Knauf” māteskompānijas īstenotās aktivitātes Krievijā pēc tās iebrukuma Ukrainā.

No “Knauf” uz fronti

“Knauf” darbībai Krievijā ir sena vēsture un nenoliedzami arī nozīmīgs pienesums šīs valsts ekonomikai. Kopš 1993. gada kompānija Krievijas tautsaimniecībā ir ieguldījusi vairāk nekā 1,65 miljardus eiro. Kaimiņvalsts meitaskompānijas darbs nemainījās arī pēc 2022. gada 24. februāra.

“Knauf” ne tikai nepameta agresorvalsti, bet arī turpināja uzturēt draudzīgas attiecības ar Kremli, par ko 2023. gadā ziņoja Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra. Šī institūcija apkopo un publicē to starptautisko uzņēmumu sarakstu, kuri ir uzskatāmi kā Krievijas sāktā kara Ukrainā sponsoriem un atbalstītājiem. Saskaņā ar tās izplatīto informāciju “Knauf” vadība ilgstoši ir bijusi cieši saistīta ar Kremļa režīmu, un uzņēmuma līdzīpašniekam Nikolausam Vilhelmam Knaufam 23 gadus bija Krievijas Federācijas goda konsula statuss.

Savukārt 2022. gada oktobrī Vācijas uzņēmums sniedza savu “ieguldījumu” mobilizācijā. Plašsaziņas līdzekļu rīcībā bija nonākusi informācija, ka “Knauf” Krasnogorskas rūpnīcas vadītāji bija vienojušies ar vietējām varasiestādēm par to, ka daļu no to darbiniekiem atļauj sūtīt uz fronti. Pat vairāk – uz vietējo iesaukuma vietu cilvēki tika nogādāti ar uzņēmuma mikroautobusu.

Tāpat “Knauf” ir arī akustisko griestu plākšņu un piekaramo sistēmu ražošanas rūpnīca Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā Tatarstānā, un tajā, kā ziņo mediji, tiek ražoti Krievijas bezpilota lidaparāti „Shahed-136”, ar kuriem tiek nogalināti nevainīgi cilvēki dažādās Ukrainas pilsētās.

Lai gan Vācija valstiskā līmenī kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nosodījusi Krievijas agresiju Ukrainā, no tās politiķu puses nav sekojuši skaļi paziņojumi vai aicinājumi uzņēmumiem darbu Krievijā pārtraukt. Latvijā gan. Sākot no Rinkēviča un beidzot ar uzņēmēju organizācijām, no kuru rindām tiek izslēgti uzņēmumi, kuri darbu Krievijā nav pārtraukuši. Tikmēr lielo starptautisko koncernu meitām Latvijā tiek pasniegtas balvas kā eksporta čempioniem.

It kā aiziet, it kā nē!

Tikai divus gadus pēc kara sākšanās situācija mainījās, jo 2024.gada aprīlī “Knauf” koncerns publiski paziņoja, ka esot nolēmis nodot visu Krievijā bāzēto uzņēmējdarbību, tostarp izejvielu ieguvi, ražošanu un pārdošanu, vietējai vadībai, lai saglabātu darba vietas vairāk nekā 4000 darbinieku. Tiesa gan, lēmums nenāca “no zila gaisa”, bet bija publiskā spiediena rezultāts. Neilgi pirms “Knauf” publiskā paziņojuma Vācijas telekanāls ARD bija atklājis, ka vairāki Vācijas uzņēmumi piedalās Krievijas izpostītās un okupētās Mariupoles atjaunošanā, un daudzās būvēs tika izmantots tieši “Knauf” ražotais cements.

Lai gan “Knauf” oficiāli ir paziņojis, ka no agresorvalsts tirgus it kā aiziet, nododot uzņēmējdarbības vadību vietējiem, tīmekļa vietnē Knauf.ru par to nav atrodama nekāda informācija. Zīmols joprojām spēcīgi sevi pozicionē Krievijas tirgū. Turklāt ikviens interesents, kurš prot krievu valodu, var iepazīties ar daudziem labajiem darbiem, ko “Knauf” ir paveicis Krievijas un tās iedzīvotāju labā, piemēram, sponsorējis dažādus pasākumus, organizējis koku stādīšanas talkas un īstenojis citas sociālās atbildības aktivitātes.

Līdz ar to rodas jautājums valsts prezidentam un “Eksporta un inovācijas balvas” piešķīrējiem, cik lieli divkoši patiesībā esat un kāpēc vietējos uzņēmumus sitat, kamēr starptautiskajiem pasniedzat balvas? Jā, formāli “Knauf” Latvijas uzņēmums neparādās Krievijas eksportētāju sarakstos, taču tad varbūt jābeidz māžošanās ar sarakstiem, ja tajos parādās tikai tie uzņēmumi, kuru kravas šķērso Latvijas – Krievijas robežu, nevis prece Krievijā nonāk pa citiem ceļiem?

Vai šajā visā brēkā nav saskatāma augstākā līmeņa divkosība un īpašs favorītisms attiecībā pret ārvalstu starptautiskajiem uzņēmumiem? Vai varbūt tas ir latviešiem iedzimtais kalpa gēns, kas ir dziļi iekšā arī Rinkevičā, kurš uzskata, ka visi ārvalstu uzņēmumi ir godājāmi paraugi, turpretim vietējie uzņēmēji pilnīgi visi ir nelieši, no kuriem daļa jau ir pieķerti kādos pārkāpumos, bet atlikušie noteikti vēl tiks pieķerti.

Vēl pavisam nesen Rinkevičs publiski spīdēja ar prātulām, ka nevajagot gausties par nejēdzībām, bet nopurināties un braši virzīties uz priekšu. Tad, kad Jaunā gada uzrunā no viņa dzirdēsiet kaut ko tikpat uzmundrinošu, ieskaitot kaut ko par Ukrainas uzvaru, atcerieties par kvēlo “Knauf” uzņēmuma atbvalstītāju Rinkēviču. Un atcerieties, ka viņa runas gatavo tie paši ekonomisko procesu analfabēti, kas mudina pasniegt balvas krievu armijas balstam “Knauf”. Jau Ārlietu ministrijas vadīšanas laikā viņš no uzņēmējiem abstrahējās un šajā tēmā turpina neiespringt, jo algu taču turpina maksāt nevis uzņēmēji, bet bezkaislīgā Valsts kase.

[1] Saskaņā ar uzņēmuma iesniegto gada pārskatu Lursoft.

Novērtē šo rakstu: