Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad ārlietu  ministrs Edgars Rinkēvičs publiski paziņoja, ka šā gada laikā daudzkārt esot iebildis pret Krievijas un Francijas Mistral tipa kuģu iegādes darījumu, viņš publiski tika aicināts paskaidrot, kam un kad tad konkrēti šos iebildumus paudis, taču šādus skaidrojumus tā arī nesniedza. Saņemot Pietiekoficiālu informācijas pieprasījumu par to, kad tieši, kam tieši, kādā tieši formā viņš izteicis šos iebildumus, par katru šo gadījumu minot datumu, personu, kam iebildumi izteikti, konkrēto iebildumu formu, kā arī to, kur un kādā formā šie iebildumi ir fiksēti un kāda bijusi reakcija uz tiem, Rinkēvičs nu sniedzis atbildi, kurā apgalvojumu ir daudz, bet to apliecinājumu - maz. Publicējam to pilnībā:

"Atbildot uz Jūsu 2014. gada 12. jūnija iesniegumu, vēlos vērst uzmanību, ka Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas amatpersonas jau kopš 2010. gada ir pastāvīgi paudušas iebildumus pret Krievijas un Francijas plāniem attiecībā uz Mistral klases kuģu piegādēm Krievijai.

Latvijai nav pieņemama šī darījuma īstenošana, jo tādējādi tiktu veicināta Krievijas bruņoto spēku modernizācija, nodrošinot tos ar modernu uzbrukuma platformu, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas un reģiona drošību. Nevēlamies, lai šis darījums radītu precedentu, iedrošinot arī citus sabiedrotos piegādāt Krievijai modernu militāro aprīkojumu, ņemot vērā Krievijas atkārtoti demonstrēto gatavību izmantot militārus līdzekļus pret tās kaimiņvalstīm.

Latvijas nostāja ir pausta gan divpusējās sarunās ar Francijas amatpersonām, gan ikgadējos Baltijas un Francijas drošības politikas semināros un Baltijas vēstnieku tikšanās reizēs ar Francijas Ārlietu ministrijas politisko direktoru, gan arī daudzpusējos formātos, tai skaitā NATO un Eiropas Savienībā.

Varu apstiprināt, ka arī šī gada laikā esmu vairākkārt uzrunājis šo jautājumu, tiekoties ar Francijas un sabiedroto valstu kolēģiem. Sarunās esmu izklāstījis Latvijas nostāju un norādījis, ka sabiedrotajiem nebūtu jāpiegādā militārais aprīkojums Krievijai, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un rīcību pretēji starptautisko tiesību pamatprincipiem. Esmu vērsis sabiedroto uzmanību, ka šis darījums var negatīvi atsaukties arī uz pašu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu drošības situāciju.

Latvijas iebildumus par Mistral piegādēm uzsvēru sarunā ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu vizītes laikā Parīzē 2014. gada 5. maijā. Komentējot manis pausto, Francijas ārlietu ministrs norādīja, ka izprotot Latvijas pozīciju un ka gala lēmums par Mistral kuģu piegādi tiks pieņemts šī gada oktobrī.

Ārlietu ministrijas atbildīgās amatpersonas uzrunāja šo jautājumu, tiekoties ar Francijas vēstnieku Latvijā Stefanu Viskonti 2014. gada 13. martā, un sarunā ar Francijas Ārlietu ministrijas stratēģisko jautājumu, drošības un atbruņošanās direktori Elēnu Dišēnu 2014. gada 1.-2. aprīļa NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā.

2014. gada 6. jūnijā manā uzdevumā uz Ārlietu ministriju tika uzaicināts Stefans Viskonti, lai norādītu uz Latvijas bažām par Francijas prezidenta Fransuā Olānda izteikumiem par Mistral darījumu. Visos minētajos gadījumos Francijas puse pauda sapratni par Latvijas nostāju un atkārtoja pozīciju, ka gala lēmums tiks pieņemts oktobrī.

Eiropas Savienībā esmu konsekventi iestājies par ieroču embargo noteikšanu pret Krieviju, tostarp atzīmējot, ka būtu nepieņemama situācija, kad Eiropas Savienībā būvēts karakuģis ar nosaukumu Sevastopol ienāktu Krievijas okupētās Krimas ostā ar tādu pašu nosaukumu.

2014. gada 3. marta Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Latvija bija viena no dalībvalstīm, kas rosināja ieviest Eiropas Savienības ieroču embargo pret Krieviju. Atbalstu ieroču embargo esmu paudis arī turpmākajās, 2014. gada 17. marta, 14. aprīļa un 23. jūnija, Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs, kur pārrunāta Eiropas Savienības reakcija pret Krievijas rīcību Ukrainā.

Šī nostāja ir saskaņā ar nacionālo pozīciju Nr.13 Ukraina, kas tika apstiprināta steidzamības kārtā pirms 3. marta Ārlietu padomes sanāksmes, un 2014. gada 8. aprīlī Ministru kabineta apstiprināto nacionālo pozīciju Nr. 14 Ukraina. Abi dokumenti ir ierobežotas pieejamības.

Pēdējo mēnešu laikā esmu pārrunājis Mistral jautājumu tikšanās reizēs ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, veidojot kopīgu Baltijas valstu izpratni par šo jautājumu, un sabiedroto valstu kolēģiem, tostarp Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksmē Tallinā 2014. gada 16. jūnijā. Baltijas valstu kolēģi ir vienisprātis ar mani, ka Mistral darījums būtu jāaptur. Vācija nacionālā līmenī ir apturējusi militārā aprīkojuma piegādes Krievijai, tādējādi netieši pievienojoties mūsu nostājai.

Latvijas nostāju par Mistral esmu darījis zināmu arī plašākai auditorijai, 2014. gadā 14. maijā uzstājoties Globsec konferencē Bratislavā. Ieraksts ar maniem izteikumiem ir pieejams šajā interneta vietnē: http://www.youtube.com/watch?v=OyfLBP39L_Y. Tāpat šo nostāju esmu paudis sociālajos tīklos, kas mūsdienās ir efektīvs līdzeklis viedokļa paušanai par starptautiskās politikas aktualitātēm.

Vēlos izteikt gandarījumu par Latvijas mediju un pilsoniskās sabiedrības uzmanību šim jautājumam pēdējos mēnešos un sagaidu Jūsu aktivitāti arī turpmāk. Apzinoties to, ka Francijas valdībai šis nav viegls jautājums, un to, ka tiks darīts viss iespējamais, lai rastu NATO un ES dalībvalstu drošībai pieņemamu risinājumu, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija turpinās strādāt pie šīs problēmas.

Vienlaikus vēlos atzīmēt, ka Francija ilgstoši sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas drošībā, aktīvi piedaloties mūsu reģionā rīkotās mācībās, kā arī regulāri nodrošinot rotācijas NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs. Francija ir arī reaģējusi uz drošības vides izmaiņām Eiropā un šīs operācijas īstenošanai kopš aprīļa beigām uz Poliju nosūtījusi četrus papildu iznīcinātājus."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...