Rinkēviču nolemts mainīt Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas vadībā
PIETIEK18.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drīz pēc gadu mijas valdībā plānots nomainīt Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas priekšsēdētāju Edgaru Rinkēviču, un, lai gan publiski tas tiks skaidrots ar tehniskiem iemesliem, Pietiek zināms, ka tam pamatā ir centieni nepieļaut starpvalstu dialoga apstāšanos un vēl lielāku kaitējumu valsts ekonomiskajām interesēm.
Pēdējā starpvaldību komisiju tikšanās vadītāju līmenī notika Maskavā pirms vairāk nekā gada - 2013. gada novembrī. Tādēļ nesarunāšanos, kas kaitējot Latvijas tranzītbiznesam, nolemts pārtraukt, par starpvaldību komisijas vadītāju no Latvijas puses ieceļot satiksmes ministru Anriju Matīsu.
Mēģinājums ko izkustināt bija jau novembrī, kad valdība par Rinkēviča vietnieku komisijas vadībā valdība 25. novembrī iecēla Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu. Tajā pašā valdības sēdē bija iecere Rinkēviča nomaiņu iniciēt vienlaikus ar Matīsa iecelšanu par vadītāju no Latvijas puses starpvaldību komisijā ar Baltkrieviju, tomēr par to nespēja panākt politisku vienošanos. Amatu neesot vēlējies pamest pats Rinkēvičs.
Politiska izšķiršanās par ārlietu ministra nomaiņu starpvaldību komisijas ar Krieviju vadībā pieņemta Vienotības spicē pēc tam, kad saņemti signāli no Maskavas, ka tā neatsāks dialogu, ja galda otrā pusē sēdēs Rinkēvičs, un varētu nomainīt komisijas līdzpriekšsēdētāju no savas puses, satiksmes ministru Maksimu Sokolovu aizstājot ar kādu otrā līmeņa amatpersonu.
"Kopš Rinkēvičs pirms vēlēšanām sāka pozicionēties kā nacionālradikālis, ir skaidrs, ka krievi no savas puses starpvaldību komisijā ieliks kādu Ārlietu ministrijas departamenta direktoru un nekas nenotiks," gaidāmo izmaiņu fonu Pietiek neoficiāli skaidroja kāds avots valdībā.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, problēmas risināšanā vismaz netieši iesaistījies arī Valsts prezidents, caur savu kancelejas vadītāju Aleksandru Bimbiruli darot zināmus neformālus signālus, kas saņemti no vairākām valstīm, kuras kopā ar uzņēmēju delegāciju apmeklējis Andris Bērziņš, ka vairāku investīciju projektu virzība tiek iesaldēta, kamēr Latvijas pusi pārstāvēs ārlietu ministrs Rinkēvičs.
Rinkēvičs, kurš pirms Saeimas vēlēšanām izvēlējās pozicionēties ar asu retoriku pret Krieviju un liedza iebraukšanu Latvijā vairākām Kremļa "galma" popzvaigznēm, par starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju no Latvijas puses tika apstiprināts 2012. gada 31. janvārī. Lēmumprojektu uz valdību toreiz virzīja Ārlietu ministrija, un, lai gan abu valstu attiecības tobrīd vēl nebija tik saspringtas, jau toreiz valdības kuluāros bija diskusijas, vai šāda ārlietu ministra ambīcija ir lietderīga, jo komisijas līdzpriekšsēdētājs no Krievijas puses bija šīs valsts satiksmes ministrs. Latvijas satiksmes ministrs tolaik bija bezpartejiskais Aivis Ronis, kurš bija tendēts uz dialogu ar Krieviju un Centrālāzijas valstīm.
Kopš Rinkēvičs novembrī sociālajā tīklā Twitter paziņoja par savu homoseksualitāti, angļu valodā ierakstot, ka ir "lepns būt gejs", viņa ietekme partijā Vienotība un Latvijas politikā kopumā ir mazinājusies. Nevēloties publisku diskusiju par seksuālajām minoritātēm un šķelšanos partijā, Rinkēvičs decembra sākumā notikušajā Vienotības kongresā netika virzīts uz partijas valdi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
