Iesaki rakstu: 
Ne tikai latvju popmuzikā vai "informeļu" cunftē, bet arī mūsu politikā patlaban valda "zelta likums": ja tikai es pratīšu kaprīzēs, vīzdegunībā un riebeklībās līdzināties hrestomātiskai primadonnai, tad vismaz publikas stulbākā daļa svēti ticēs, ka tiešām esmu ar dievišķu kolaratūrsoprānu apveltīta dīva! Nu, vai vismaz tīri ciešams baritons…
Partiju ļaudis vairumā (ar patīkamiem izņēmumiem jaunajās pašvaldībās) vairs nepiedāvā vēlētājiem kompetenci, pieredzi, talantu, harismu vai vismaz izcilas darba spējas. Viņi elektorātam "iepārdod" tikai savu nepamatoto, toties nevaldāmo pašpārliecinātību. Tāpēc pašslavināšanās gluži loģiski patērē lielāko daļu no šādu "politisko mēbeļu" enerģijas un viņu – galvenokārt ar nodokļiem apmaksātā – darba laika.
(Varētu jau pie šādām "primadonnām" pieskaitīt arī mediķi Uģi Gruntmani, taču te ir stāsts par izcilu speciālistu, kuram, cik varu spriest, vienkārši ir riebīgs raksturs un "dieva komplekss".)
Jezga, ko ap sevi pēcjāņos izmanījās sacelt Roberts Putnis, mani pārsteidza ar tās bezkaunīgo bezjēdzību. Vēl vairāk izbrīnīja masu mediju, Delfu TV ieskaitot, nekritiskie pūliņi šo sīkskandālu "uzhaipot" par nozīmīgu politisko notikumu, par publisku diskusiju tematu.
Vai Latvijā jau netrūkst partiju, kas nav pārvēlējušas amatos savus priekšsēdētājus, secinot, ka viņi "nevelk" vai cenšas padarīt tās par savu "kabatas organizāciju"? Varbūt mums nekad nav bijis partiju, kas vairāk vai mazāk pamatoti izslēdz no savām rindām kašķīgus nemiera cēlājus? Īpaši tos, kuri jūtas atstumti no varas/ietekmes un tāpēc, pirms celties spārnos jaunu izdevību meklējumos, steidz "pieķēzīt ligzdu"? Šīs mantas mums ir sakrājies pārpārēm.
Ar ko tad Putņa "keiss" šķiet būtiskāks par citiem? Ak, jā... Viņam atšķirībā no citiem šādiem bēdubrāļiem ir iespējas pretenzijas pret "nelietīgo" partiju par tās iedoto kurvīti servēt homofobijas mērcē. Savukārt "Progresīvie" delikāti klusē, ka iesniegumu par Putņa izslēgšanu no partijas parakstīja arī homoseksuāli cilvēki. Iespējams, padzītajā bramanī tieši viņu "nodevība" akumulē papildu naidu, enerģiju un paštīksmināšanos.
Kā labēju uzskatu cilvēkam (un pat "niknam pusmūža baltajam cis-vīrietim ar zemiem ienākumiem") man daļēji ir ļauns prieks par šo jezgu. Kreiso uzskatu sektai – kuras pērnā un aizpērnā "cūkas laime" izsīkst – nākas ķēpāties ar avantūristu, kurš reiz tika uzskatīts par tās – atvainojos par šādu vārdu spēli – "lielo varavīkšņaino cerību".
Cik zinu vai nojaušu, citu šīs partijas biedru nepatika pret Putņa vadonību sakņojās arī viņa forsētajos centienos padarīt organizāciju par "viena jautājuma partiju". Skaidrs, ka tāda fokusēšanās ātri vien būtu pārvērtusi "Progresīvos" no politiskas apvienības par kareivīgu un varbūt pat ļoti pamanāmu (un līdzekļiem apveltītu) NVO, taču atņemtu tās biedriem jebkādas iespējas pieteikt un apmierināt pretenzijas uz valsts varu.
No Putņa tagad sev veltīto cildinājumu "diarejas" (ieskaitot viņa nez kā sarēķinātos desmit gadus, kas veltīti partijai) var saprast, ka mūsu priekšā ir teju vai otrs Klauss Voveraits. Jā, protams, "Delnas" organizētā "dzelteno kleitu" akcija aizsāka cīņu pret prastas lielmanības pārņemto Ingrīdu Ūdri, kas beidzās ar viņas politiskās karjeras pelnītu sabrukumu. Jā, vadīt "Delnu" vai PAREX bankas Vācijas filiāli neuztic kuram katram. Taču diez vai tas ir pietiekamu segums Putņa plātībai.
Ko gan skandālists cer panākt ar šo jezgu? Vai tiešām viņš cer no tiesas vai tiesībsarga izdabūt lēmumu, ka "ir izcils, neatkārtojams un ģeniāls politiskais līderis", vai pat atjaunošanu partijas vadītāja amatā? Diez vai šis cilvēks ir tik naivs. Putnis vienkārši saredz iespēju pašreklāmai. Savas izgāšanās attaisnošana ar partijas intrigām varbūt tiešām varētu viņam nodrošināt vēl kaut kādas NVO primadonas iespējas šajā valstī, kurai viņš "vairs nejūtas piederīgs".
Protams, te ir arī vēlme izmantot šābrīža konjunktūru – demagoģiski iztaisīties par maskētu homofobu diskriminētu geju, tā spiežot uz mediju un, pieļauju, arī tiesu varas izbīļa politkorektumu. Uz dažiem žurnālistiem šis triks ir iedarbojies. Tā Putnim rodas iespēja izrādīt plašai sabiedrībai: rodas jauna VIP kasta, kurai piederīgie, viņu pašu ieskaitot, ir jāuzskata par "neaizskaramiem, nekritizējamiem, nesodāmiem", lai tikai, nedod D#vs, mēs nejauši nesadusmotu Briseli.
Esmu pārliecināts, ka seksuālo minoritāšu līdztiesība šo cilvēku interesē vien kā līdzeklis privilēģiju panākšanai sev un šaurai "prominentu geju" kliķei – iespēja viņiem būt "vienlīdzīgākiem" savās pretenzijās. Protams, mūsmāju konservēto vērtību sargātāji – "s...u metēji" – par šo viņa rosību berzē rokas, jo šāda "p-bezkaunība" ir ūdens uz naida dzirnavām.
Putnis nav pirmais vai pēdējais, kas uz LGBTQIA+ "tematikas" rēķina ar tīšu radikalizāciju – tikai apgrūtinot "aizstāvamo" dzīvi un tāpēc viņus saniknojot – taisa savas rebes un apmierina savu ego.
Šajā ziņā eksprogresists ir gluži vai Vladimira Lindermana "kopīpeists". Nacionālboļševika "cīņa par krievvalodīgo tiesībām" nekādi nepalīdzēja šai Latvijas sabiedrības daļai piepildīt savas vajadzības, vēlmes vai pat ilūzijas. Tā kalpoja tikai un vienīgi operetiskā "revolucionāra" autopiāram un lielummānijai.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
