Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā četrus gadus, sadarbojoties vairākām valsts pārvaldes iestādēm, tiek apzināti traucēta privāta uzņēmuma darbība, radot tam teju pusmiljona eiro lielus zaudējumus. Vai arī tas ir solis caurskatāmas un uzņēmējdarbību atbalstošas politikas virzienā?

Jau 2019. gadā medijos plaši izskanēja informācija par kādu viena hektāra lielu īpašumu Ķīpsalā, Daugavas krastā, blakus restorānam “Osta”, kur piespiedu kaimiņu būšana eskalējusies līdz vardarbīgiem strīdiem starp uzņēmumu, kas teritoriju likumīgi iznomājis no valsts, un šo zemes gabalu pēkšņi iekārojušu biedrību ar ambīcijām teritoriju pārņemt.

Stāsts tolaik bija par manis vadītu uzņēmumu SIA “Saimnieks – Serviss” (“SServ.”) un it kā bezpeļņas biedrību ar iespaidīgu, tostarp atpazīstamu personu, ziedotāju loku “Latvian Sailing Team” (LST), kuras galvenais darbības veids teritorijā ir ekskluzīvu, privātu buru jahtu tauvošana izbūvētajā pontonu piestātnē. Turklāt līdzekļus šo pontonu izbūvei ir piešķīrusi Rīgas dome un Rīgas brīvostas pārvalde, tātad draudzīgi visi maksājam par jahtinieku buržuāziskajām ambīcijām.

Nu pagājuši četri gadi, un situācija attīstījusies tik tālu, ka Valsts policijā pret LST ierosināti četri kriminālprocesi, bet “SServ.” no valsts un pašvaldības institūciju – “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) un Rīgas domes (RD) – puses ar visiem iespējamajiem līdzekļiem tiek gremdēts tik mērķtiecīgi, ka uzrēķināto piespiedu un soda naudu apjoms uzaudzēts līdz 200 tūkstošiem eiro. Nerunājot nemaz par nemitīgajiem šķēršļiem, kas tiek likti, lai traucētu uzņēmumam mierīgi strādāt, pelnīt un attīstīties.

Cik daudzu un kuru personu interesēs tas notiek, lai pagaidām paliek atklāts jautājums, taču skaidrs ir viens – bez konkrētu amatpersonu iesaistes, lokot un interpretējot likumus un pieņemot, maigi izsakoties, dīvainus lēmumus, ir ļoti apšaubāms, vai tiesiskā valstī mūsdienās kas tāds maz būtu iespējams.

Kontekstam – īss ieskats vēsturē

Tālajā 1996. gadā SIA “Saimnieks – Serviss”, kas tolaik bija vadošais būvmateriālu tirgotājs, no Rīgas ostas uz 30 gadiem iznomāja divus blakus esošus zemes gabalus Daugavas krastā. Īpašumi bija nekopti, neapbūvēti, principā pļavas.

Uzņēmums nokārtoja būvatļauju, labiekārtoja teritoriju, izbūvēja inženierkomunikācijas, apgaismojumu, noasfaltēja segumu un uzbūvēja būves – veikalu un noliktavas. Tam visam bija saskaņoti projekti un visas nepieciešamās atļaujas. Taču, mainoties teritorijas īpašniekiem, jo tika samazināta ostai piekritīgā teritorija, vienu zemes gabalu pārņēma Satiksmes ministrija, bet otrs, kam nebija piešķirts kadastra numurs, tika iekļauts Valsts rezerves zemes fondā līdz kadastra piešķiršanai.

Šādus īpašumus tādos gadījumos apsaimnieko pašvaldība, līdz ar to par īpašuma noteicēju kļuva Rīgas dome. Vēloties viest skaidrību par turpmāko, mēs vērsāmies VNĪ, lūdzot apliecināt, ka pēc izņemšanas no fonda līgumattiecības tiks turpinātas, un saņēmām tam apstiprinošu vēstuli. Tāpēc īpašumu attīstīšana tika turpināta, ieguldot aizvien vairāk līdzekļu.

Tomēr Nila Ušakova valdīšanas laikā parādījās indikācijas, ka attiecībā uz mūsu zemesgabalu, ko tolaik apsaimniekoja RD, ir parādījušās citas intereses, un, SIA “Saimnieks – Serviss” nezinot, daļa no uzņēmuma apbūvētā zemes gabala pēkšņi tika nodota bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Latvian Sailing Team” ar nosacījumu, ka īpašumam RD nodrošina piekļuvi tikai no upes.

Tā kā teritorijai, kas tika nodota biedrībai, nebija citas piekļūšanas iespējas pa sauszemi kā vien caur “SServ.” teritoriju, no biedrības puses sākās fiziski brutāli uzbrukumi – gan uzņēmuma darbiniekiem, gan mantai. Par šiem incidentiem sāka ziņot prese. Biedrībai un jahtiniekiem situācija kļuva neglaimojoša, un ieinteresētie saprata, ka jārīkojas gudrāk.

Tad parādījās mēģinājumi fizisku vardarbību aizstāt ar dažādu institūciju lēmumiem.

It kā jau cilvēcīgi saprotams – ja ieinteresētās personas ir gana turīgas, lai varētu atļauties jahtu, un ir pazīstami cilvēki vajadzīgajās iestādēs, kāpēc gan nenokārtot lietas tā, lai savu “tupelīti” varētu ērti pietauvot iepretim pašai Vecrīgai? Īpaši, ja teritoriju “SServ.” par saviem līdzekļiem jau ir labiekārtojis. Tikai ko darīt ar uzņēmumu, kas spītīgi negrib pakļauties jaunajiem spēles noteikumiem?

Roku rokā, visi kopā – Finanšu ministrija “Valsts nekustamo īpašumu” personā

Par to, ka veids, kā VNĪ pārvalda valsts īpašumus, liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm, Valsts kontrole pēc revīzijā konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem ziņoja šī gada martā.

Taču VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, kura tiešā atbildībā ir nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība un nekustamā īpašuma nomas un pakalpojumu stratēģiskā plānošana, uzņēmumam SIA “Saimnieks – Serviss” ir labi pazīstams jau sen.

Tieši A. Vārnas pieņemtie lēmumi attiecībā uz “SServ.” apsaimniekoto valsts īpašumu Ķīpsalā, gadiem mērķtiecīgi liekot šķēršļus pilnvērtīgai darbībai, mums jau izsenis raisījušas šaubas gan par VNĪ lēmumu objektivitāti, gan konkrēti par A. Vārnas kompetenci un patiesajām interesēm.

Tikai daži piemēri. Neskatoties uz VNĪ agrāk izteikto rakstveida solījumu pēc zemes īpašuma sakārtošanas un ierakstīšanas zemesgrāmatā uz Finanšu ministrijas vārda turpināt nomas līgumu, A. Vārna izvēlējās citu ceļu. Pretēji solītajam VNĪ pēkšņi vērsās tiesā ar prasību atņemt mūsu likumīgi veikto apbūvi!

Vēl viens ne mazāk dīvains VNĪ lēmums, kam svētību deva A. Vārna, bija parakstītais trīs dienu līgums starp VNĪ un biedrību. Interpretējot Ministru kabineta noteikumus, VNĪ pāriznomāja daļu mūsu jau nomātās teritorijas, lai nodrošinātu biedrībai tiesības iekļūt mūsu teritorijā pa neeksistējošu ar roku uzskicētu “ceļu”. Kāpēc gan ne – ja jau RD devusi biedrībai būvatļauju savu paplašināšanās ambīciju realizācijai, bet aizmirsusi, ka nepieciešams arī piebraucamais ceļš, lai būvmateriālus pievestu, kaut kas jāizdomā!

Lieki teikt, ka, manuprāt, tieši A. Vārna ar saviem lēmumiem, lai arī kā interesēs viņš darbojas, sniedzot biedrībai visatļautības sajūtu, ir iniciējis vairākus civiltiesiska un krimināla rakstura strīdus, kas rezultējušies ierosinātos kriminālprocesos.

Taču nu atklājies, ka labos draugos ar biedrības “Latvian Sailing Team” vadītāju Andreju Bulu ir arī VNĪ Valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. To dokumentālajā īsfilmā “Ķīpsalas kauja” Ansim Pūpolam intervijā atklājis pats A. Buls, stāstot, ka R. Griškevičs pat bijis aizbraucis, lai iepazītos ar situāciju klātienē, un aicinājis zvanīt, ja nepieciešama palīdzība. Diez vai tāda pretimnākšana tiek izrādīta ikvienam VNĪ klientam? Cik man zināms, ne…

Roku rokā, visi kopā – Rīgas dome Īpašumu departamenta un Būvvaldes personā

Savas kompetences ietvaros cītīgi strādājusi arī Rīgas dome. Tā ne tikai nodevusi biedrībai daļu teritorijas bez piekļūšanas iespējām īpašumam no pašvaldības ceļa, kas, starp citu, ir pretlikumīgi un bīstami, bet arī gadiem nepieņem ekspluatācijā “SServ.” tiesiski veikto apbūvi.

Interesanti, ka caur tiesu izprasītā sarakste starp RD amatpersonām un A. Bula sievu parāda, kā lietas Rīgā tikušas kārtotas. Atlicis vien uzrakstīt e-pastu pie varas esošās “Saskaņas” pārstāvim Maksimam Tolstojam, lai tas uzreiz vērstos pie tālaika Būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava ar aicinājumu palīdzēt burātājiem atrisināt situāciju.

Tas vainagojies panākumiem, un uzņēmumu par saimniecības būvju nenodošanu ekspluatācijā RD sodījusi jau 17 reizes – pēdējais sods bija astoņi tūkstoši eiro, bet kopsumma sasniedz jau 36 tūkstošus eiro. Apburtais loks, jo būves vairāk nekā piecpadsmit gadu ekspluatācijā nepieņem tā pati Būvvalde, meklējot aizvien jaunus formālus ieganstus. Mums ir gan dažādu ekspertu slēdzieni par uzbūvēto būvju drošību, gan arī rekomendācijas to nodošanai ekspluatācijā, taču aizvien tiek izdomāts kas jauns, lai iesniegumu noraidītu. Pēdējais atteikums pamatots pat ar to, ka nav saskaņojuma no biedrības.

Diemžēl situācija nav uzlabojusies, arī mainoties Rīgas domes vadībai, – menedžeru līmeņa lēmuma pieņēmēji institūcijās ir tie paši, kas iepriekš. Piemēram, RD Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieks Ernests Saulītis. Kā N. Ušakova laikā, tā arī tagad viņam ir teikšana par Rīgas domes apsaimniekotajiem īpašumiem – pašlaik viņš ir RD Nekustamo īpašumu pārvaldes priekšnieks.

Taču arī tālajā 2016. gadā, kad tika pieņemts prettiesiskais lēmums nodot daļu mūsu apbūvētās teritorijas biedrībai – turklāt bezatlīdzības lietošanā –, E. Saulītim jau bija sava nozīme lēmumu pieņemšanā. Tolaik viņš ieņēma šīs pārvaldes priekšnieka vietnieka amatu, un nav šaubu, ka sava loma darījumā bijusi arī viņam. To ļauj secināt mūsu savstarpējās sarakstes un viņa ieinteresētība aizstāvēt biedrības intereses.

Tikai viens no piemēriem: 2020. gadā sniedzām detalizētu informāciju un uzskaitījām pierādījumus, ka patiesībā biedrība teritorijā nodarbojas ar parastu saimniecisko darbību un gūst peļņu, kas neatbilst mērķim, kura dēļ pašvaldība vispār varēja zemi nodot bezatlīdzības lietošanā. Uz to E. Saulītis nekautrējās atbildēt, ka domes rīcībā nav šādas informācijas – nekādas pārbaudes, nekāda mūsu pierādījumu analizēšana vai vispār ieinteresētības. Norādīja vien, ka biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un tā zemesgabalu izmanto, veicinot un līdzdarbojoties pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanā. Nu jā, tā varētu būt, ja pašvaldībai būtu pienākums apkalpot elitāru atpūtas veidu. Tikai tā nav!

Jāpiebilst, ka šī marionete E. Saulīša personā iepriekš figurējusi arī “Rīgas namu pārvaldnieka” valdē un “Rīgas satiksmes” padomē, tāpēc laikam nav jābrīnās, ka kapitālsabiedrības pavadījusi aizdomu ēna par pārvaldības necaurskatāmību, fiktīvu nodarbinātību un koruptīviem skandāliem. Jautājums tikai, kā iespējams, ka viņš vēl joprojām var darboties amatpersonas statusā, turklāt galvaspilsētas domē?

Roku rokā, visi kopā – Valsts policijas attieksme

To, ka ar savu bezdarbību Valsts policija ir radījusi “Latvian Sailing Team” nesodāmības pārliecību, apliecina četras pret biedrību sāktās krimināllietas. Tās ierosinātas gan par bojājumiem uzņēmuma mantai, gan kaitējumu SIA “Saimnieks – Serviss” darbinieku veselībai, ko pierāda arī policijai nodotie videomateriāli. Taču gadu gaitā to virzība nav notikusi. Vismaz uzņēmums nav informēts, ka tiek veiktas kādas procesuālās darbības. Iespējams, par to jāpateicas izbijušai Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietniecei Sanitai Bitei un viņas sakariem. Viņa bijusi klātesoša vairākiem LST mēģinājumiem brutāli ielauzties “SServ.” teritorijā un komunicējusi ar policiju, kad tā ieradusies.

Kas tālāk?

Tas, ka uzņēmumam “Saimnieks – Serviss” ir tiesības uz abiem zemes gabaliem, ko tas apsaimnieko, nav nekāds izdomājums. Uzņēmumam ir nomas līgums ar Rīgas ostu līdz 2026. gadam, Tieslietu ministrijas atzinums, ka jaunajam zemes apsaimniekotājam – VNĪ – ir saistošs Rīgas ostas noslēgtais nomas līgums, jo tā zemi iznomājusi valsts vārdā, ir arī Valsts nekustamo īpašumu rakstisks solījums noslēgt nomas līgumu. Taču šobrīd valsts nevis kompensē uzņēmumam gadiem radītos zaudējumus par savām kļūdām, bet tieši pretēji – dara visu iespējamo, lai mūsu darbību paralizētu. Un tā vietā, lai attīstītu biznesu, man kā uzņēmuma vadītājam pašlaik ir jāvelta laiks un resursi tiesvedībām – turklāt pret valsti!

Lai arī uzņēmums jau iepriekš vērsies gan KNAB, gan Valsts kontrolē, jaunie fakti par, piemēram, VNĪ valdes locekļu siltajām attiecībām ar LST liek uzdot aizvien jaunus jautājumus. Tāpēc amatpersonu rīcības izvērtējums būtu jāveic atkārtoti, turklāt pārbaudot arī iestāžu savstarpējo lēmumu koordināciju. To rosināsim darīt no jauna. Vērsīsimies arī pie amatpersonām, lai izvērtē Valsts policijas bezdarbības iemeslus.

Patiesi gribētos cerēt, ka uzņēmums “Saimnieks – Serviss” ir vienīgais, kurš saskaras ar šādu valsts iestāžu attieksmi, lai gan vairāku gadu garumā pieredzētais liek to apšaubīt. Skaidrs ir viens – uzņēmums cīņu turpinās līdz taisnīguma uzvarai. Arī Eiropas līmenī, ja būs nepieciešams, informējot potenciālos investorus par apstākļiem, ar ko tiem jārēķinās, vēloties strādāt Latvijā.

* SIA “Saimnieks – Serviss” vadītājs

Novērtē šo rakstu:

127
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...