Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo divu mēnešu laikā presē un masu medijos ir parādījušās spekulācijas par nepilnus divus gadus veca bērna nāvi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Kā jau demokrātiskai valstij pienākas, tiek meklēti vainīgie, kurus apsūdzēt par nolaidību. Spekulēts tiek ar visu - gan ar mediķu nolaidību, gan arī ar šī brīža veselības ministri Andu Čakšu, kura ilgus gadus ir vadījusi Bērnu slimnīcu.

Visvairāk skumdina fakts, ka Latvijas un arī Eiropas normatīvie akti liedz mediķiem pašiem sevi aizstāvēt, jo tas kaut kādā veidā spēj ietekmēt pacientu un viņu tuvinieku intereses. Taču mediķiem uzbrukt drīkst.

Manā rīcībā nav informācijas par konkrētā bērna iespējamiem nāves cēloņiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, taču manā rīcībā ir informācija, par to, kā strādā šī slimnīca un cik rūpīgi sagatavotas, un sakārtotas ir anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas šajā slimnīcā. Pirms turpināt, es gribu norādīt “anonīmajam” Pietiek lasītājam, ka viņa rīcībā ir kļūdaini fakti un bērna nāvē viņš mēģina vainot nepareizos cilvēkus.

Varbūt Pietiek lasītājam ir kāds īpašs naids pret veselības ministri Andu Čakšu. Varbūt Pietiek lasītājs ir vienkārši nekompetents cilvēks ar nelielām zināšanām medicīnā. Varbūt Pietiek lasītājs ir pārkāpis likumu par personas datu aizsardzību un nelikumīgi ir ieguvis šo informāciju, kuru mēģina izmantot, lai slēpti lobētu savas intereses.

Vispirms es gribu sākt ar to, kamdēļ bērns nonāca slimnīcā? Viņš applaucējās ar karstu šķidrumu. Vai es pareizi saprotu - nepilnus divus gadus vecs bērns uzlēja sev virsū karstu šķidrumu?! Kurš ir vainīgs šajā situācijā? Bērns vai viņa vecāki.

Noteikti kāds cits anonīms Pietiek lasītājs vai, vēl vairāk, komentētājs savā kompetentajā galvā uzzīmēs scenāriju, ka bērns iegāja virtuvē, ieslēdza tējkannu, uzvārīja un uzlēja sev virsū. Patiesība ir tāda, ka divgadīgs bērns var applaucēties tikai un vienīgi vecāku nolaidības dēļ. Kamdēļ par šiem faktiem nebūtu jārunā skaļi?! Būtu.

Ik gadu Bērnu slimnīcā vien (!!!!) nonāk vairāk nekā 20 tūkstoši bērnu ar dažādām traumām un apmēram 10% no tiem ir guvuši smagas traumas, kuras prasa ilgstošu ārstēšanos un rehabilitāciju. Kā rāda statistika, tad 85% no traumu guvušiem bērniem ir līdz 5 gadu vecumam. Bērns šajā vecumā neapzinās visus riskus un viņa attīstībā vecākiem ir ļoti būtiska nozīme, turklāt arī drošas vides radīšanā. Līdz ar to, pirms kādu vainot, der ieskatīties spogulī un padomāt, vai šeit nav kripatiņa manas vainas...

Turpinājumā par bērnu slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļu. Uzskatu, ka pacienta drošības standarti šajā iestādē ir augstā līmenī. Zinu, jo pats to visu esmu izbaudījis uz savas ādas un man bija iespēja mācīties no šīs jomas labākajiem speciālistiem. Bērnu slimnīca ir izglābusi tos bērnus, kurus citas slimnīcas nav spējušas. Bērnu slimnīcas anesteziologi, reanimatologi vienmēr ir bijuši uzdevumu augstumos.

Ik gadu bērnu slimnīcā tiek dotas vairāk nekā 12 tūkstoši anestēziju. To apjoms ir dažāds - no īslaicīgas sedācijas līdz pat tādām, kuras tiek nodrošinātas mākslīgajā asinsritē. Latvijā nav labāku speciālistu, kuri varētu nodrošināt šo procesu. Pasaules prakse rāda, ka bērnu mirstība ir no 0.41 attīstītās valstīs līdz 15.8 gadījumu mazāk attīstītās valstīs uz 10 000 anestēziju[1]. Faktori, kas to ietekmē ir dažādi - sākot no bērna iznēsātības pakāpes, vecuma un saslimšanas. Latvija šajā rādītājā ierindojas attīstītāko valstu vidū.

Bērna sagatavošana operācijai ir sarežģīts process. Tas sākās no brīža, kad bērns kopā ar saviem vecākiem ierodas uz poliklīniku pie anesteziologa uz ambulatoro apskati. Bērns tiek apskatīts vienmēr - nav nozīmes, vai tā ir plānveida operācija vai tā ir akūta operācija. Pirmsoperācijas periodā bērnam ir jāievēro īpašs režīms, kura izpildē nepārprotama nozīme ir viņa vecākiem. Jautājums, vai visi vecāki to spēj uztvert un nemēģina savas intereses (tai skaitā komfortu) nostādīt augstāk par bērna interesēm uz normālu operācijas norisi. No bērnu slimnīcas anesteziologiem esmu dzirdējis, ka ne vienu reizi vien bērns tiek atvests nesagatavots un operācija tiek atcelta, jo bērna uzvedības dēļ mamma vai tētis (tikai labu gribot) ir iedevuši kaut ko paēst vai padzerties, taču tas var izrādīties liktenīgi.

Tikpat būtisks ir arī pēcoperācijas periods. Šajā rindkopā es oponēšu “anonīmajam” Pietiek lasītājam, jo Bērnu slimnīcā šobrīd darbojas divas pēcoperācijas novērošanas palātas jeb tā saucamās recovery telpas. Šo telpu autors ir neviens cits kā veselības ministre Anda Čakša kopā ar saviem kolēģiem. Taču anestēzija tiek veikta arī ārpus operāciju zālēm. Šo procedūru apjoms ir daudzkārt apjomā mazāks nekā lielās operācijas, līdz ar to arī anestēzijas apjoms ir krietni mazāks.

Anestēzija pati par sevi ir process, kurš sevī ietver gan atsāpināšanu, gan iemidzināšanu, gan arī muskuļu atslābināšanu, lai ķirurgi netraucēti varētu veikt manipulācijas. Jebkurai anestēzijas metodei ir savas izpausmes pēcoperācijas periodā. Ja bērns tiek rūpīgi uzraudzīts, tad šis process nav bīstams. Vispasaules prakse liecina, ka bērnam pēcoperācijas periodā nevar būt nekas labāks, kā vecāku klātbūtne. To nevar aizstāt neviena medicīnas māsa ar visaugstāko kvalifikāciju. Mammas siltums ir tas, kas bērnam ir vajadzīgs. Bērni pēc smagākām operācijām tiek ievietoti pēcoperācijas palātā un pēc laika tiek pārvesti uz nodaļu. Taču pēc īslaicīgām manipulācijām, kuru veikšanai ir bijusi nepieciešama sedācija, bērns tiek nogādāts pie vecākiem un ārsts sniedz rekomendācijas par tālāko rīcību un režīmu, kas bērnam ir jāievēro. Un spēt to saprast jau ir katra vecāka ziņā.

Pacienta drošības prasības bērnu slimnīcā ir visaugstākās Latvijā. Jebkuram citam stacionāram būtu jābrauc uz turieni pieredzes apmaiņā. Otrajā vietā es ierindotu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. Bērnu slimnīca nekad nav kautrējusies analizēt savu darbu un atzīt tajā nepilnības. Šī slimnīca ir vienīgā slimnīca Latvijā, kura ir ik gadu organizē kursus bērnu kardiopulmonālajā reanimācijā, kamēr pieaugušo slimnīcās mediķi to izdara reizi piecos gados. Un, kā jau iepriekš minēju, tad bērnu mirstības rādītāji operācijas un pēcoperācijas periodā ir visattīstītāko valstu līmenī. Un šo rādītāju līdzautors ir neviens cits kā veselības ministre Anda Čakša un bērnu slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas kolektīvs kopumā. Tāpēc aicinu jebkuram lasītājam, komentētājam vai viedokļa paudējam - rokas nost no Bērnu slimnīcas mediķiem.

[1] Clinics (Sao Paulo). 2012 Apr; 67(4): 381–387. Anesthesia-related mortality in pediatric patients: a systematic reviewLeopoldo Palheta Gonzalez,I Wangles Pignaton,II Priscila Sayuri Kusano,II Norma Sueli Pinheiro Módolo,II José Reinaldo Cerqueira Braz,II and Leandro Gobbo BrazII  https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3317253/

*Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, anesteziologs, reanimatologs

Foto no apollo.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas gaidāms

Foto2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tai skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu - ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV jau sen. Arī iepriekšējo prezidentu valdīšanas laikos bija mēģinājumi palielināt darbavietu skaitu, bet tas izdevās, tikai radot vēl papildu birokrātus.
Lasīt visu...

12

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

FotoArtus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu cilvēku. Tu man zvanīji gandrīz katru otro dienu, lai vienmēr būtu gatavs atmaskot.
Lasīt visu...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...

Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....