Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju, ka banka ir kā liela māja, kas piestūķēta ar naudu. Savtīga, jo negrib dalīties ar citiem, tāpēc jāuzliek par pienākumu atvērt logus un durvis, lai daļa no bagātībām tiktu arī citiem. Šāds priekšstats izslēdz racionālu diskusiju par banku lomu ekonomikā un sabiedrībā, jo no šīs ainas ir izgaisis nozīmīgs aspekts - bankas naudu aizņemas, lai to izsniegtu tālāk.

Naudas aizdošana (kredīti) ir cieši saistīta ar šo aizņemšanos, jo publiski piesauktās "savas naudas" (pašu kapitāls) apjoms banku bilancē ir neliela daļa, bet paļauties tikai uz noguldītāju līdzekļiem ne vienmēr iespējams. Šo nosacījumu dēļ ne viena vien banka arī Latvijā ir nonākusi bankrota priekšā. Tādēļ daži aspekti par banku darbību, lai veidotu pilnīgāku izpratni par finanšu sektoru, lieti noderēs.

Stāsts par īso un garo naudu: arī bankām jāaizņemas

Banku biznesā izaicinošākais uzdevums ir sabalansēt piesaistītās naudas un kredītos izsniegtās naudas termiņus. Tātad, lai izsniegtu hipotekāro kredītu, piemēram, uz 25 gadiem, bankai ar savu naudu nepietiek, jo pašu kapitāls ir vidēji 10% no kopējās bilances. Tas nozīmē, ka bankai ir jāpiesaista papildu finansējums. Iespējamie finansējuma avoti ir klientu noguldījumi, kuri mēdz būt nepastāvīgi. Tā, piemēram, norēķinu kontos esošos līdzekļus klients jebkurā brīdī var aizskaitīt prom. Arī krājkontos esošā nauda klientam ir pieejama dažu dienu laikā. Nedaudz stabilāks finansējums ir termiņdepozīti, taču to termiņi parasti ir no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem.

Tādēļ, lai piesaistītu finansējumu, bankas izmanto arī finanšu tirgus, piemēram, emitējot obligācijas, vai sindicētos kredītus, kas ir vairāku banku (grupas) aizdevums. Šie resursi parasti ir uz termiņu līdz 5 gadiem, maksimāli - uz 10 gadiem. Bankām ir iespēja aizņemties naudu arī no Centrālās bankas dažādu programmu (2020 un 2021.gadā) ietvaros uz termiņu līdz 3 gadiem. Taču ne visas bankas tās izmanto, un arī šī ir „īsā” nauda, un tās izmantošana ilgtermiņa hipotekāro kredītu finansēšanai ietver tādus pašus riskus, tostarp neziņu par to, vai līdzīgas programmas būs arī nākotnē.

Vēl pie finansējuma var tikt, piesaistot to no "mātes bankas", kas arī nav bez maksas. Parasti banka par aizņēmumu maksā Euribor likmi un riska uzcenojumu, bet var būt arī fiksētas likmes aizņēmumi. Iespēja ir arī aizņēmumi starpbanku tirgū, proti, no citām bankām un finanšu iestādēm. Šīs aizņemtās naudas cena var atšķirties. Tādēļ kā atskaiti izmanto Euribor likmi.

Euribor atspoguļo cenu, par kādu Eiropas bankas viena otrai aizdod naudu ar termiņu līdz 12 mēnešiem. Likmi aprēķina, balstoties 19 banku darījumu datos - tās ir bankas ar lielāko darījumu apjomu eirozonas naudas tirgos. Eiropas Komisija 2016.gadā ir pasludinājusi Euribor par kritisku etalonu, jo tam ir sistēmiska nozīme finanšu stabilitātei. Saskaņā ar aprēķiniem kopējā finanšu instrumentu un līgumu summa, kas izmanto Euribor kā atsauci, pārsniedz 100 triljonus eiro.

Tādēļ Euribor ir atzīts par visnozīmīgāko atskaites punktu Eiropas naudas tirgū. Vēl bankas var izmantot citas iespējas, piemēram, ilgtermiņa tirgus likmes (Interest Rate Swap), bet tad kredīti būtu dārgāki, jo šīs likmes caurmērā ir augstākas. Citiem vārdiem, bankai nepārtraukti jāvada piesaistītā finansējuma avoti un izmaksas, lai spētu nodrošināt ne tikai kredītu plūsmu, bet arī savu darbību.

Ar noguldījumiem vien nepietiek

Uz banku klientu kontos esošo naudu aizdevumu izsniegšanā nevar paļauties, jo gan krājkontos, gan norēķinu kontos esošā nauda var tikt izņemta ļoti īsā laikā. Lai arī šī nauda tiek izmantota kreditēšanā, tas ietver lielu risku, un nav vēlams atkārtot kādu no Latvijas finanšu sistēmas bēdīgākajām pieredzēm. Te jāatgādina par Parex bankas sabrukumu, kura pamatā bija neatbilstības aizdotās un piesaistītās naudas termiņos un apjomā.

Šis gadījums parāda to, kas notiek, ja naudu sindicētā kredīta veidā aizņemas uz salīdzinoši īsu termiņu, bet hipotekārie kredīti ir izsniegti uz ilgāku termiņu. Pienāk brīdis, kad bankai jāatdod aizņēmums, taču klienti ar jauniem noguldījumiem uz banku nesteidzas. Bankas tad var piedāvāt augstas procentu likmes, kas "sliktos laikos" var raisīt aizdomas, nevis uzticēšanos. Šādas problēmas banku sektorā rada nopietnus riskus ekonomikai un diskusija par t.s. virspeļņas nodokli šādos apstākļos izskatītos pēc pārpratuma. Valsts ilgtermiņa interesēs ir stabilas un nosvērtas bankas.

Jārēķinās ar ekonomikas cikliskumu

Bankām ir jārēķinās ar to, ka ekonomika attīstās cikliski - augšupejas brīžos cilvēki labprāt nogulda naudu, izmanto dažādus finanšu instrumentus, bet krīzes laikā steidz savu naudu izņemt, lai risinātu neatliekamas vajadzības. Ja banka nav rēķinājusies ar šo cikliskumu, un labajos laikos izsniegtie kredīti ir finansēti ar īstermiņa noguldījumiem, krīzes brīdī nauda strauji aizplūst, banka nonāk maksātnespējas situācijā. Īpaši mūsdienās, kad banku var iztukšot vienā momentā. Turklāt var kavēties arī izsniegto kredītu maksājumi.

2008.-2010.gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība bija aptuveni 2 pret 1 (uz 1 eiro, kas noguldīts, kredītā izsniegti 2 eiro), kas izveidoja apjomīgu nesabalansētību ekonomikā, un sekas mēs labi atceramies. Optimāla, sabalansēta kredītu un noguldījumu attiecība ir tad, ja kredītos izsniedz 80%-90% no piesaistītajiem noguldījumiem. Latvijā šis rādītājs šobrīd ir 74% (kredītos rezidentiem jūlija beigās izsniegti 13,8 miljardi eiro, bet rezidentu noguldījumu apjoms - 18,7 miljardi eiro). Būtiski, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir viens no faktoriem, kas ļauj uzturēt augstu kredītreitingu. Šī gada jūlijā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings saglabāja Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, paaugstinot kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu. Kā viens no pozitīvā skata elementiem tika minēts arī mērenais privātpersonu parādsaistību līmenis.

Lieki riski apdraud visu ekonomiku

Tātad, - ilgtermiņa kredītu izsniegšana (piemēram, hipotekārie kredīti) ir jāsabalansē ar bankas spēju šādus aizdevumus finansēt, uzņemoties adekvātus riskus, lai neapdraudētu savus noguldītājus. Ekonomikas cikliskums nozīmē to, ka nauda bankās pieplūst un aizplūst. Kredītus mēdz neatdot, uzņēmumu attīstības plāni var nerealizēties, ekonomika var sabremzēties, tāpēc atbildīga politika ir t.s. labajos laikos veidot uzkrājumus. Un tas nav stāsts tikai par banku izdzīvošanu, bet par spēju finansēt ekonomiku laikos, kad tas ir īpaši aktuāli.

Kas notiktu situācijā, ja valsts sāktu strikti regulēt aizņemšanās un aizdošanas nosacījumus, likmes un citus jautājumus? Atbilde uz šo jautājumu sazarojas ap diviem atslēgvārdiem - cikliskums un konkurence. Naudas piesaistē bankas šodien konkurē un nākotnē vēl asāk konkurēs ar citiem naudas ieguldīšanas veidiem. Cilvēku rīcībā ir plaša ieguldījumu izvēle - no investīcijām nekustamajā īpašumā līdz dažādiem vērstpapīriem, tostarp valsts krājobligācijām. Izsniedzot aizdevumu, bankām jārēķinās ar lielu izaicinājumu naudas piesaistē. Ja noguldījumi aizplūdīs, bankām būs vēl grūtāk atbildīgi finansēt ilgtermiņa aizdevumus.

Tādēļ katra banka atsevišķi un banku sektors kopumā konkurē par resursiem, bet katram noguldītājam ir izvēles iespējas kur un kā ieguldīt savus līdzekļus. Jāpiekrīt finanšu ministra Arvila Ašeradena publiski paustajam viedoklim, ka "pēc inflācijas krituma un ECB likmju kāpuma beigām, valstij būs svarīgi, lai banku sektors uzreiz būtu gatavs iesaistīties kreditēšanas kāpināšanā, tādējādi atbalstot ekonomisko izaugsmi”.

Novērtē šo rakstu:

8
73

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...