Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šogad aprit jau trešais gads, kad Rīgā beidzot tiek domāts par gājēju drošību, padarot gājēju pārejas drošākas. Visbiežāk drošības uzlabošana notiek ar ātriem pagaidu risinājumiem, no plastmasas stabiņiem izveidojot tā sauktās drošības saliņas.

Jūnija sākumā vienas Torņakalnā izveidotas drošības saliņas stabiņi tā kārtīgi "uzdeva pa nerviem" Rīgas domes koalīcijas deputātam Valdim Gavaram (NA/LRA), kurš kopā ar savu partiju apvienības biedru Kasparu Bergmani, kurš, starp citu, ir kāda auto biznesa laikraksta vadītājs, uzsāka kampaņu pret šiem drošības risinājumiem, tos nosaucot par "stabiņu invāziju Rīgas ielās".

Jā, var piekrist, ka konkrētais risinājums nebija pārdomāts, jo Rīgas domes Satiksmes departaments apzināti vai neapzināti bija aizmirsis drošības saliņu ierīkot tā, lai manevrus krustojumā varētu veikt autobusi. Šī kļūda jau ir izlabota. Tomēr aicināt "likvidēt stabiņu māniju" un gluži vai kā apmātiem savos sociālo tīklu kontos kā ļaunuma sakni izgaismot un publiskot teju visus ielās parādījušos stabiņus, pielīdzinot to izvietošanu 1940. gada 17. jūnijā notikušajai Latvijas okupācijai, šķiet, jau aizgājis par tālu.

Nekas nevar būt svarīgāks par cilvēka dzīvību un veselību. Jā, Rīgas ielas līdz šim ir bijušas autovadītājiem ļoti ērtas – plašas un ar ērtām iespējām ātri nogriezties. Tomēr šādi ielas veidotas uz gājēju un citu mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības rēķina. To, ka, nogriežoties pa labi vai pa kreisi, autovadītājiem jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, šķiet, zina tikai autoskolu instruktori un viņu pašreizējie studenti. Samazināt ātrumu pirms nepārredzamām gājēju pārejām arī iedomājas vien retais autovadītājs. Par maksimālā ātruma ievērošanu dzīvojamās zonās un ielās pie skolām vispār nerunāsim – pirms diviem gadiem pētījumā noskaidrojām, ka 99% autovadītāju tur neievēro atļauto braukšanas ātrumu.

Konkrētajā krustojumā pirms pusotra gada, autovadītājam nogriežoties, notriekta sieviete ar diviem bērniem, sievietei gūstot smagu gūžas traumu. Šādas situācijas Rīgā ir biežas, jo autovadītāji vai nu nezina, vai neatceras, ka nogriežoties ir jādod ceļš gājējiem.

Tomēr visbiežāk gājēji Rīgā cieš uz gājēju pārejām, kurās autovadītājiem ir iespējams veikt apdzīšanas vai apsteigšanas manevru. Pirms 3 gadiem mēs apkopojām datus par Rīgas bīstamākajām gājēju pārejām un sniedzām savus priekšlikumus to ātrai uzlabošanai. Mūsu piedāvātie risinājumi bija dažādi – vietās ar augstu satiksmes intensitāti, kur nepieciešams saglabāt vairāk par vienu joslu vienā braukšanas virzienā, tie būtu pagaidu luksofori, kas tiek uzstādīti uz smagiem betona balstiem. Vietās ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā tās bija tās pašas saliņas. Toreiz tās piedāvājām veidot no gumijas blokiem, tomēr jāatzīst, ka šādi bloki pagaidu risinājumam izmaksā gana daudz, tādēļ Satiksmes departamenta risinājums ar stabiņiem ir pat labāks, jo viens stabiņš ar skrūvēm un dībeļiem izmaksā tikai ap 25 eiro.

Šādi – ar ātriem pagaidu risinājumiem – drošību uzlabo daudzviet Eiropā, piemēram, Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un citur. Vispirms uz tā sauktā melnā punkta tiek uzstādīti pagaidu satiksmes organizācijas līdzekļi, šajā gadījumā barjeras. Kad pienāk kārta konkrēto ielu rekonstrukcijai, pagaidu risinājumi tiek aizstāti jau ar pastāvīgiem risinājumiem.

Nākamie stabiņi, kas Gavara kungam nepatika, ir uzstādīti uz velojoslām. Jāatzīst, ka arī man daudz labprātāk patiktu, ja stabiņi uz velojoslām būtu tikai satiksmes drošībai kritiskākajās vietās – pie krustojumiem un iebrauktuvēm. Bet šos stabiņus uz velojoslām ir panākuši paši autovadītāji, Rīgas centrā automašīnas novietojot visās iespējamās un neiespējamās vietās. Nereti Rīgā ir situācijas, kad visa kvartāla garumā uz ietvēm vai velojoslām ir novietotas automašīnas.

Šādas velojoslas nekādi nerada apstākļus, lai ar velosipēdu varētu droši pārvietoties ģimenes ar bērniem, bērni patstāvīgi un seniori, tātad tās pilnvērtīgi neveic savu uzdevumu – palielināt to cilvēku skaitu, kas pārvietojas videi un pilsētai draudzīgā veidā. Protams, būtu jauki, ja Rīgas pašvaldības policija veiktu savu darbu un kontrolētu pašplūsmā palaisto auto novietošanu Rīgas centrā, tomēr uz to pagaidām nav lielu cerību gan policistu skaita trūkuma, gan prioritāšu dēļ, tāpēc neatliek cits variants, kā vien fiziski liegt iespēju novietot automašīnu uz velojoslām.

Vēl attiecībā par velojoslām abi kungi medijos bija publicējuši fotogrāfiju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu, kas bija novietota Lāčplēša ielā uz ietves un velojoslas pie pašas ēkas ieejas, salīdzinot šo situāciju ar Mirdzas Ķempes ielas traģēdiju, kur ugunsdzēsēji nespēja piekļūt pie degošās ēkas, jo pagalms bija pilns ar tur novietotām automašīnām. Šāds salīdzinājums neiztur kritiku, jo, tieši pateicoties lokanajiem stabiņiem, neatliekamās palīdzības automašīna var piekļūt tik tuvu ēkas ieejai. Ja kungi tik tiešām satrauktos par operatīvo transportu, tad pirmais, pie kā viņi ķertos, būtu Rīgas ielu malās izvietotās automašīnas, kuras gan tik tiešām ir nepārvarams šķērslis operatīvajam transportam.

Visbeidzot – raksta noslēgumā Gavara kungs izplata viltus ziņas, apgalvojot, ka Tērbatas ielā nav cietis neviens gājējs. Ikviens Iekšlietu ministrijas ceļu satiksmes negadījumu un pārkāpumu notikuma vietu analīzes informācijas sistēmā var pārliecināties, ka tā nav patiesība, piemēram, laika periodā no 2016. līdz 2019. gadam Tērbatas ielā vien ceļu satiksmes negadījumos cietuši 8 gājēji, turklāt visi bija cietuši krustojumos.

Ierīkojot ietves paplašinājumus krustojumu zonās, kā tas izdarīts Tērbatas un nu jau arī Baznīcas ielā, tiek samazināts laiks, ko gājējs pavada uz brauktuves, – attiecīgi samazinās bīstamība. Tāpat sašaurinājums liek lēnāk un uzmanīgāk pagriezienus izdarīt autovadītājiem, kas arīdzan uzlabo drošību, jo mazā ātrumā sadursmes visbiežāk nenotiek vai ir ar ļoti vieglām sekām.

Vai tiešām tiek apdalīti uzņēmēji?

Jā, atsevišķiem uzņēmējiem pārmaiņas Rīgas centrā noteikti sagādās grūtības. Tomēr nav tā, kā Gavara kungs apgalvo, ka, ieviešot labiekārtojumus, tiek ņemtas vērā tikai gājēju un riteņbraucēju ērtības. Tieši mēs, "Pilsēta cilvēkiem", 2020. gada sākumā kopā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju panācām to, ka Rīgā beidzot masveidā tiek ierīkotas speciālas stāvvietas preču piegādātājiem (pērn tika ierīkotas vairāk nekā 30). Tāpat arī jau piesauktajā Bruņinieku ielas projektā mēs īpaši lūdzām un meklējām vietas, kur ierīkot stāvvietas preču piegāžu veikšanai.

Tomēr lielākajai daļai uzņēmēju pēc ielu pārvērtībām Rīgas centrā situācijai jāuzlabojas, jo, padarot ielas pievilcīgākas gājējiem, palielināsies svarīgākā centra klientu plūsma – gājēju skaits. Jo tieši gājēji un riteņbraucēji, nevis autovadītāji, Rīgas centrā veido absolūti lielāko klientu skaita daļu. Autobraucējiem centra ielas lielākoties ir svarīgas tikai caurbraukšanai, kamēr gājēji un riteņbraucēji ir tie, kas piestāj pie glītiem skatlogiem vai iet kādā āra kafejnīcā papusdienot.

Cita starpā vēlos atgādināt Gavara kungam par tādu dokumentu kā "Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam", kuru viņš pats 2014. gada 22. maija Rīgas domes sēdē atbalstīja, nobalsojot par šīs stratēģijas apstiprināšanu.

Šajā stratēģijā melns uz balta par transporta hierarhiju pilsētā ir rakstīts: "Transporta infrastruktūras perspektīva un vadlīnijas balstās uz hierarhisku sistēmu: gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – privātais transports – kravu transports."

Aicinu deputāta kungu pieturēties pie paša apstiprinātajiem dokumentiem vai arī strādāt pie tā, lai šos dokumentus labotu un padarītu autocentriskus, tomēr strādāt pret paša apstiprinātas stratēģijas realizāciju dzīvē diez vai ir labais tonis.

Šo visu izmaiņu mērķis ir padarīt pilsētas centru atkal pievilcīgu dzīvošanai, jo ne jau plastmasas stabiņi, kas uzlabo gājēju drošību, ir bijis iemesls tam, ka pēdējos 20 gados Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. Iemesls bija pretējais – arvien autocentriskākas ielas, kuras nav patīkamas ne staigāšanai, ne dzīvošanai, – neviens negrib dzīvot pelēku šoseju malās.

Lūk, dati no SKDS aptaujas ar galvenajiem iemesliem, kāpēc rīdzinieki pamet Rīgu, – zaļas vides trūkums (33,7%), miera un klusuma trūkums (25,5%), dzīves dārdzība (13,9%). Uzlabotas gājēju pārejas un velojoslas starp iemesliem nav atrodamas.

Gan Torņakalnā, gan citās pilsētas vietās ierīkotās gājēju pārejas ierīkotas pēc iedzīvotāju lūgumiem (pretēji Gavara kunga apgalvotajam, ka tās ierīkotas pēc biedrības "Pilsēta cilvēkiem" lūguma), tādēļ apgalvojums, ka šo gājēju pāreju dēļ cieš visi, ir nepatiess. Visi nepārvietojas ar automašīnām, un piecas minūtes ilgāk pasēdēt pievakares sastrēgumā nav traģēdija. Traģēdija ir kļūt invalīdam uz mūžu, jo kāds domes deputāts pretojas satiksmes drošības uzlabošanai. Ja panāksiet stabiņu demontāžu, tad turpmākie līķi un savainotie būs uz Jūsu sirdsapziņas, deputāta kungs!

* Organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” dibinātājs

Novērtē šo rakstu:

10
75

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...