Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šogad aprit jau trešais gads, kad Rīgā beidzot tiek domāts par gājēju drošību, padarot gājēju pārejas drošākas. Visbiežāk drošības uzlabošana notiek ar ātriem pagaidu risinājumiem, no plastmasas stabiņiem izveidojot tā sauktās drošības saliņas.

Jūnija sākumā vienas Torņakalnā izveidotas drošības saliņas stabiņi tā kārtīgi "uzdeva pa nerviem" Rīgas domes koalīcijas deputātam Valdim Gavaram (NA/LRA), kurš kopā ar savu partiju apvienības biedru Kasparu Bergmani, kurš, starp citu, ir kāda auto biznesa laikraksta vadītājs, uzsāka kampaņu pret šiem drošības risinājumiem, tos nosaucot par "stabiņu invāziju Rīgas ielās".

Jā, var piekrist, ka konkrētais risinājums nebija pārdomāts, jo Rīgas domes Satiksmes departaments apzināti vai neapzināti bija aizmirsis drošības saliņu ierīkot tā, lai manevrus krustojumā varētu veikt autobusi. Šī kļūda jau ir izlabota. Tomēr aicināt "likvidēt stabiņu māniju" un gluži vai kā apmātiem savos sociālo tīklu kontos kā ļaunuma sakni izgaismot un publiskot teju visus ielās parādījušos stabiņus, pielīdzinot to izvietošanu 1940. gada 17. jūnijā notikušajai Latvijas okupācijai, šķiet, jau aizgājis par tālu.

Nekas nevar būt svarīgāks par cilvēka dzīvību un veselību. Jā, Rīgas ielas līdz šim ir bijušas autovadītājiem ļoti ērtas – plašas un ar ērtām iespējām ātri nogriezties. Tomēr šādi ielas veidotas uz gājēju un citu mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības rēķina. To, ka, nogriežoties pa labi vai pa kreisi, autovadītājiem jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, šķiet, zina tikai autoskolu instruktori un viņu pašreizējie studenti. Samazināt ātrumu pirms nepārredzamām gājēju pārejām arī iedomājas vien retais autovadītājs. Par maksimālā ātruma ievērošanu dzīvojamās zonās un ielās pie skolām vispār nerunāsim – pirms diviem gadiem pētījumā noskaidrojām, ka 99% autovadītāju tur neievēro atļauto braukšanas ātrumu.

Konkrētajā krustojumā pirms pusotra gada, autovadītājam nogriežoties, notriekta sieviete ar diviem bērniem, sievietei gūstot smagu gūžas traumu. Šādas situācijas Rīgā ir biežas, jo autovadītāji vai nu nezina, vai neatceras, ka nogriežoties ir jādod ceļš gājējiem.

Tomēr visbiežāk gājēji Rīgā cieš uz gājēju pārejām, kurās autovadītājiem ir iespējams veikt apdzīšanas vai apsteigšanas manevru. Pirms 3 gadiem mēs apkopojām datus par Rīgas bīstamākajām gājēju pārejām un sniedzām savus priekšlikumus to ātrai uzlabošanai. Mūsu piedāvātie risinājumi bija dažādi – vietās ar augstu satiksmes intensitāti, kur nepieciešams saglabāt vairāk par vienu joslu vienā braukšanas virzienā, tie būtu pagaidu luksofori, kas tiek uzstādīti uz smagiem betona balstiem. Vietās ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā tās bija tās pašas saliņas. Toreiz tās piedāvājām veidot no gumijas blokiem, tomēr jāatzīst, ka šādi bloki pagaidu risinājumam izmaksā gana daudz, tādēļ Satiksmes departamenta risinājums ar stabiņiem ir pat labāks, jo viens stabiņš ar skrūvēm un dībeļiem izmaksā tikai ap 25 eiro.

Šādi – ar ātriem pagaidu risinājumiem – drošību uzlabo daudzviet Eiropā, piemēram, Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un citur. Vispirms uz tā sauktā melnā punkta tiek uzstādīti pagaidu satiksmes organizācijas līdzekļi, šajā gadījumā barjeras. Kad pienāk kārta konkrēto ielu rekonstrukcijai, pagaidu risinājumi tiek aizstāti jau ar pastāvīgiem risinājumiem.

Nākamie stabiņi, kas Gavara kungam nepatika, ir uzstādīti uz velojoslām. Jāatzīst, ka arī man daudz labprātāk patiktu, ja stabiņi uz velojoslām būtu tikai satiksmes drošībai kritiskākajās vietās – pie krustojumiem un iebrauktuvēm. Bet šos stabiņus uz velojoslām ir panākuši paši autovadītāji, Rīgas centrā automašīnas novietojot visās iespējamās un neiespējamās vietās. Nereti Rīgā ir situācijas, kad visa kvartāla garumā uz ietvēm vai velojoslām ir novietotas automašīnas.

Šādas velojoslas nekādi nerada apstākļus, lai ar velosipēdu varētu droši pārvietoties ģimenes ar bērniem, bērni patstāvīgi un seniori, tātad tās pilnvērtīgi neveic savu uzdevumu – palielināt to cilvēku skaitu, kas pārvietojas videi un pilsētai draudzīgā veidā. Protams, būtu jauki, ja Rīgas pašvaldības policija veiktu savu darbu un kontrolētu pašplūsmā palaisto auto novietošanu Rīgas centrā, tomēr uz to pagaidām nav lielu cerību gan policistu skaita trūkuma, gan prioritāšu dēļ, tāpēc neatliek cits variants, kā vien fiziski liegt iespēju novietot automašīnu uz velojoslām.

Vēl attiecībā par velojoslām abi kungi medijos bija publicējuši fotogrāfiju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu, kas bija novietota Lāčplēša ielā uz ietves un velojoslas pie pašas ēkas ieejas, salīdzinot šo situāciju ar Mirdzas Ķempes ielas traģēdiju, kur ugunsdzēsēji nespēja piekļūt pie degošās ēkas, jo pagalms bija pilns ar tur novietotām automašīnām. Šāds salīdzinājums neiztur kritiku, jo, tieši pateicoties lokanajiem stabiņiem, neatliekamās palīdzības automašīna var piekļūt tik tuvu ēkas ieejai. Ja kungi tik tiešām satrauktos par operatīvo transportu, tad pirmais, pie kā viņi ķertos, būtu Rīgas ielu malās izvietotās automašīnas, kuras gan tik tiešām ir nepārvarams šķērslis operatīvajam transportam.

Visbeidzot – raksta noslēgumā Gavara kungs izplata viltus ziņas, apgalvojot, ka Tērbatas ielā nav cietis neviens gājējs. Ikviens Iekšlietu ministrijas ceļu satiksmes negadījumu un pārkāpumu notikuma vietu analīzes informācijas sistēmā var pārliecināties, ka tā nav patiesība, piemēram, laika periodā no 2016. līdz 2019. gadam Tērbatas ielā vien ceļu satiksmes negadījumos cietuši 8 gājēji, turklāt visi bija cietuši krustojumos.

Ierīkojot ietves paplašinājumus krustojumu zonās, kā tas izdarīts Tērbatas un nu jau arī Baznīcas ielā, tiek samazināts laiks, ko gājējs pavada uz brauktuves, – attiecīgi samazinās bīstamība. Tāpat sašaurinājums liek lēnāk un uzmanīgāk pagriezienus izdarīt autovadītājiem, kas arīdzan uzlabo drošību, jo mazā ātrumā sadursmes visbiežāk nenotiek vai ir ar ļoti vieglām sekām.

Vai tiešām tiek apdalīti uzņēmēji?

Jā, atsevišķiem uzņēmējiem pārmaiņas Rīgas centrā noteikti sagādās grūtības. Tomēr nav tā, kā Gavara kungs apgalvo, ka, ieviešot labiekārtojumus, tiek ņemtas vērā tikai gājēju un riteņbraucēju ērtības. Tieši mēs, "Pilsēta cilvēkiem", 2020. gada sākumā kopā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju panācām to, ka Rīgā beidzot masveidā tiek ierīkotas speciālas stāvvietas preču piegādātājiem (pērn tika ierīkotas vairāk nekā 30). Tāpat arī jau piesauktajā Bruņinieku ielas projektā mēs īpaši lūdzām un meklējām vietas, kur ierīkot stāvvietas preču piegāžu veikšanai.

Tomēr lielākajai daļai uzņēmēju pēc ielu pārvērtībām Rīgas centrā situācijai jāuzlabojas, jo, padarot ielas pievilcīgākas gājējiem, palielināsies svarīgākā centra klientu plūsma – gājēju skaits. Jo tieši gājēji un riteņbraucēji, nevis autovadītāji, Rīgas centrā veido absolūti lielāko klientu skaita daļu. Autobraucējiem centra ielas lielākoties ir svarīgas tikai caurbraukšanai, kamēr gājēji un riteņbraucēji ir tie, kas piestāj pie glītiem skatlogiem vai iet kādā āra kafejnīcā papusdienot.

Cita starpā vēlos atgādināt Gavara kungam par tādu dokumentu kā "Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam", kuru viņš pats 2014. gada 22. maija Rīgas domes sēdē atbalstīja, nobalsojot par šīs stratēģijas apstiprināšanu.

Šajā stratēģijā melns uz balta par transporta hierarhiju pilsētā ir rakstīts: "Transporta infrastruktūras perspektīva un vadlīnijas balstās uz hierarhisku sistēmu: gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – privātais transports – kravu transports."

Aicinu deputāta kungu pieturēties pie paša apstiprinātajiem dokumentiem vai arī strādāt pie tā, lai šos dokumentus labotu un padarītu autocentriskus, tomēr strādāt pret paša apstiprinātas stratēģijas realizāciju dzīvē diez vai ir labais tonis.

Šo visu izmaiņu mērķis ir padarīt pilsētas centru atkal pievilcīgu dzīvošanai, jo ne jau plastmasas stabiņi, kas uzlabo gājēju drošību, ir bijis iemesls tam, ka pēdējos 20 gados Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. Iemesls bija pretējais – arvien autocentriskākas ielas, kuras nav patīkamas ne staigāšanai, ne dzīvošanai, – neviens negrib dzīvot pelēku šoseju malās.

Lūk, dati no SKDS aptaujas ar galvenajiem iemesliem, kāpēc rīdzinieki pamet Rīgu, – zaļas vides trūkums (33,7%), miera un klusuma trūkums (25,5%), dzīves dārdzība (13,9%). Uzlabotas gājēju pārejas un velojoslas starp iemesliem nav atrodamas.

Gan Torņakalnā, gan citās pilsētas vietās ierīkotās gājēju pārejas ierīkotas pēc iedzīvotāju lūgumiem (pretēji Gavara kunga apgalvotajam, ka tās ierīkotas pēc biedrības "Pilsēta cilvēkiem" lūguma), tādēļ apgalvojums, ka šo gājēju pāreju dēļ cieš visi, ir nepatiess. Visi nepārvietojas ar automašīnām, un piecas minūtes ilgāk pasēdēt pievakares sastrēgumā nav traģēdija. Traģēdija ir kļūt invalīdam uz mūžu, jo kāds domes deputāts pretojas satiksmes drošības uzlabošanai. Ja panāksiet stabiņu demontāžu, tad turpmākie līķi un savainotie būs uz Jūsu sirdsapziņas, deputāta kungs!

* Organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” dibinātājs

Novērtē šo rakstu:

10
75

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

15

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

FotoPirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts un rūpīgi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radīto mums bija liels, bet ļoti īss, jo pandēmijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtības par to, kā dzīvosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule līdz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vakcinēti un lepni par nupat 6000 aktīviem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!
Lasīt visu...

21

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

Foto“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA).
Lasīt visu...

20

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

FotoLabas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts pārvaldības sistēma nekad nav pilnībā pabeigta un perfekta. Tā ir nepārtraukti jāmodernizē, gan novēršot apzinātās nepilnības, gan ņemot vērā sabiedrības vajadzības un tehnoloģiju attīstību. Arī Latvijā ir labi redzamas valsts pārvaldības vājās vietas.
Lasīt visu...

18

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

FotoEs tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir sarežģītā situācijā, mēģinot šo kuģi kaut kā izstūrēt cauri Covid pandēmijas izraisītajai krīzei, izmantojot to komandu, kāda nu viņa rīcībā ir nonākusi.
Lasīt visu...

6

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

FotoNe tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus valsts prezidenta pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem", nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā.
Lasīt visu...

12

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

FotoSmagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus un topinambūrus. Būvēju savu pasauli no tām lietām, kuras uzturēja manu senču pasauli. Tām jābūt pietiekami stiprām, lai uzturētu arī manu, lai gan vēlu iesāktu, lai gan tikai tikko radītu, lai gan maziņu un vēl vārgu, bet MANU PAsauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....