Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partija Attīstībai/Par ir sagatavojusi un Saeimā iesniegusi jaunu likumprojektu par ebreju kopienas bijušo īpašumu restitūciju, kas paredz Latvijas ebreju kopienai kā atlīdzinājumu par nelikumīgi atsavinātajiem īpašumiem sākotnēji no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksāt 40 miljonus eiro. Saistībā ar šo ierosinājumu Pietiek šodien ekskluzīvi publicē nodaļu no pēdējā mēneša Latvijas grāmatnīcās vispieprasītākās grāmatas – romāna „Nauda”, kurā aprakstīta pilnībā izdomāta banka un tās īpašnieki, kam šīs kompensācijas izmaksa ir dzīvības un nāves jautājums.

60. nodaļa

Operatīvās informācijas apkopojums par “Austrumu banku”, kā arī par kredītiestādes, tās akcionāru un uzņēmēja Māra Mortensona saistību ar finanšu ministri Danu Reznieci-Zoli

2017. gada vasarā Latvijas “Austrumu banka” Francijā tika krimināli sodīta par Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem, kā arī ir bijusi iesaistīta vairākās citās naudas atmazgāšanas lietās, – šī ir publiski pieejama informācija.

Francijā “Austrumu banka” pirmās instances tiesā saņēma astoņdesmit miljonu eiro naudas sodu, bankas izpildvaras pārstāvji – arī reālus un nosacītus cietumsodus. Spiedumu banka pārsūdzēja, un 2019. gada rudenī ir gaidāms apelācijas instances tiesas spriedums.

Neoficiāli tiek minēts, ka “Austrumu banka” gatavojas panākt vienošanos un atzīt savu pārkāpumu, bet par to panākt, lai sods tiktu samazināts līdz piecpadsmit vai, maksimums, divdesmit miljoniem eiro. Tieši divdesmit miljoni eiro “Austrumu bankas” bilancē ir “ielikti” kā uzkrājums sprieduma izpildei.

Mazāk zināms ir fakts, ka tieši 2017. gadā, kad “Austrumu banka” saņēma tiesas spriedumu un sodu Ziemeļkorejas lietā, šī kredītiestāde pārskaitīja ievērojamu ziedojumu Latvijas Šaha savienībai.

Šīs organizācijas valdē strādā finansiālās ministres Danas Reznieces-Zoles vīrs Andris Zole un “Tresta komercbankas” lietā apsūdzētais Ilmārs Kūms. Ir zināms, ka Andrim Zolem ir puskrimināla pagātne un viņš varētu būt saistīts ar trešajām personām, kurām ir sakari ar Krievijas uzņēmējiem un specdienestu darbiniekiem.

Ievērojamus ziedojumus no “Austrumu bankas” tieši 2017. gadā saņēma arī Latvijas basketbola apvienība, kurā darbojas partijas “Augšupceļš” kasieris Edgars Pups, kā arī šīs partijas līdera Jura Kuces sievas nodibinājums, kurš tieši 2017. gadā bija pazaudējis līdz tam Jura Kuces amata nodrošinātos ziedojumus no azartspēlēm un apšaubāmiem būvniekiem.

Šajā pašā 2017. gadā “Austrumu banka” sāka izdarīt īpaši lielus ziedojumus arī Latvijas Hokeja asociācijai, kuras valdē atrodas Ilmāra Rimēviča krimināllietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Mortensons un vēl viena Rimēvičam īpaši pietuvināta persona, kas turklāt darbojas vienā no nerezidentu bankas padomēm.

Īpaši akcentējami ir “Austrumu bankas” ziedojumi partijām un it īpaši partijai “Vienība”, kā arī slēpti maksājumi Zaļo un zemniecības savienības amatpersonām un ar tām saistītām trešajām personām.

Jau 2014. gadā, kad Francijā tika uzsākts kriminālprocess par naudas atmazgāšanu “Austrumu bankā” un bija pirmās indikācijas, ka tiesas spriedums bankai būs nelabvēlīgs, kas var atsaukties arī uz bankas situāciju Latvijā un atbildīgo iestāžu attieksmi pret kredītiestādi, bankas akcionārs Arkādijs Zaharenko personiski ziedoja “Vienībai” sešpadsmit tūkstošus eiro.

Savukārt “Austrumu bankas” Labdaru fonda ziedojumu apmērs strauji pieauga un gandrīz dubultojās: 2015. gadā ziedojumu apmērs bija 489 tūkstoši eiro, 2016. gadā – 518 tūkstoši eiro, 2017. gadā – jau 700 tūkstoši eiro.

Tikmēr 2017. un 2018. gadā tika publiskota aizvien jauna informācija saistībā ar bankas darbību.

Tā sauktajā Gurčenko lietā “Austrumu banka” ir faktiski iesaistīta politiskās korupcijas procesā, – bankai tiek pārmesta politiskā korupcija, izmantojot ziedojumus biedrībām un nodibinājumiem, tāpat tirgošanās ar ietekmi, izmantojot amatus ebreju organizācijās, kur Zaharenko ir vadītājs.

2018. gadā parādījās informācija, ka banka arī veikusi pamatkapitāla apmaksu uzņēmumam “Fallon International”, kas tika iekļauts Ziemeļkorejas sankciju sarakstā, un Finanšu tirgus komisijā turpinās šīs lietas izmeklēšana.

“Austrumu bankas” darbība ir pieminēta arī saistībā ar “Krievijas laundromāta” lietu un “Marņitska sarakstu”. Taču nopietnākais līdz pat 2017. gada rudenim bija tieši Francijas kriminālprocess.

Jau 2017. gadā bija novērojams, ka, Francijā sākot kriminālprocesu, kas bija zināms arī publiski, atbildīgās Latvijas amatpersonas neveic nekādas darbības saistībā ar šo procesu un “Austrumu bankas” amatpersonu rīcību.

Lai gan tas bija viens no lielākajiem skandāliem Latvijas banku vēsturē, kas saistīts ar naudas atmazgāšanu, nekādas darbības neveica ne policija, ne prokuratūra, ne Kontrolēšanas dienests, ne Finanšu tirgus komisija. Oficiālais pamatojums šai bezdarbībai bija tāds, ka visas naudas atmazgāšanas un citas nelikumīgās darbības esot notikušas ārpus Latvijas un tātad uz Latvijas kontrolējošām un tiesībsargāšanas iestādēm neattiecoties.

“Austrumu bankas” lobijiem pat izdevās panākt, lai pamatojums šādai bezdarbībai tiktu formulēts īpašā LR Ģenerālās prokuratūras paziņojumā. Finanšu tirgus komisija savukārt bija spiesta paziņot, ka šo lietu izmeklējot, taču izmeklēšana tika slepus izbeigta bez rezultātu paziņošanas. Operatīvā informācija liecina, ka šī izmeklēšana tika izbeigta pēc Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimēviča tieša spiediena. Ir ziņas par Ilmāra Rimēviča koruptīva rakstura saitēm ar “Austrumu bankas” akcionāriem.

Finansiālais apdraudējums nebija vienīgais, ar ko bija jārēķinās “Austrumu bankas” akcionāriem un vadībai. Operatīvās informācijas analīze apliecina: zaudējums apelācijas tiesā nozīmēs to, ka tiek atzīts – “Austrumu banka” tiešām nodarbojusies ar naudas atmazgāšanu.

Tas gandrīz automātiski nozīmēs bankas licences zaudēšanu ar no tā izrietošām sekām. Šo situāciju var mainīt tikai tiešs atbildīgo Latvijas valsts amatpersonu atbalsts “Austrumu bankai”, faktiski pārkāpjot normatīvo aktu prasības. Tas nav izslēgts, ņemot vērā, ka šāds precedents jau ir fiksēts saistībā ar “Citas dēles” bankas pārdošanu, pārkāpjot konkursa noteikumus un normatīvo aktu prasības.

Riskus, kas saistīti ar Francijas kriminālprocesu un saistītajām lietām, “Austrumu bankas” akcionāri un vadība pilnā apmērā apzinājās jau 2015. gadā, kad arī sāka aktīvas darbības, paplašinot kontaktus ar Latvijas atbildīgo varas iestāžu pārstāvjiem, kā arī atsevišķiem uzņēmējiem un valdošo politisko partiju pārstāvjiem, tos finansiāli atbalstot gan tiešā, gan netiešā veidā.

Operatīvā informācija liecina, ka jau 2009.–2010. gadā Latvijas Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimēvičs dažādos veidos mēģināja panākt no “Austrumu bankas” un tās vadošajiem akcionāriem, lai tā viņam vai viņa uzticamības personām veiktu ikmēneša maksājumus par “aizstāvību” un neformālu “interešu pārstāvību”.

Ilgāku laiku “Austrumu bankas” akcionāri no šādiem maksājumiem izvairījās, taču pēc 2015. gada, ņemot vērā Francijas kriminālprocesa aktualizēšanos, bija spiesti piekrist Ilmāra Rimēviča prasībām. Operatīvā informācija liecina – kā ikmēneša maksājuma summa tika noteikti simt tūkstoši eiro.

Zināms, ka šī summa Ilmāram Rimēvičam tika nodota, regulāri izmantojot uzņēmēja Māra Mortensona struktūras. Māris Mortensons bija arī atbildīgs par šo summu atmazgāšanu, legalizēšanu un ieguldīšanu.

2015. un 2016. gadā “Austrumu bankas” akcionāri sāka veidot ciešākas saites arī ar Zaļo un zemniecības savienību (ZZS) un tās pārstāvjiem un zināmiem finansētājiem, konkrēti – ar finanšu ministri Danu Reznieci-Zoli, kurai tāpat ir koruptīva saistība ar Māri Mortensonu. Jau iepriekš banka bija nodibinājusi ciešas saites ar partijas “Vienība” pārstāvjiem, kā arī ar partijas “Augšupceļš” “kasieri” Edgaru Pupu.

Operatīvā informācija liecina, ka šīs saites šajā laikā izpaudās, veicot tikai un vienīgi netiešus maksājumus. ZZS, “Vienībai” un tās pārstāvjiem nekādi tieši maksājumi netika veikti, taču “Austrumu banka”, tās struktūras un pārstāvji veica ziedojumus ar ZZS un “Vienības” pārstāvjiem – amatpersonām – saistītiem nodibinājumiem un organizācijām.

Tika veikti maksājumi arī struktūrām, kas saistītas ar uzņēmēju Māri Mortensonu. Šīs struktūras tālāk veica pārskaitījumus nodibinājumiem un organizācijām, kurās nozīmīgus posteņus ieņēma ZZS un “Vienības” pārstāvji. Šo informāciju apstiprina operatīvā ceļā iegūti dati par 2016. un 2017. gadā veiktiem pārskaitījumiem.

2017. gada vidū Latvijas atbildīgās struktūras sāka saņemt apjomīgus informācijas pieprasījumus no stratēģiskajiem partneriem un arī starptautiskajām organizācijām. Šajos informācijas pieprasījumos nozīmīgāko vietu ieņēma …………… Latvijas komercbankas – AS “CBLV banka”, AS “Austrumu banka” un …………….”

Trešās bankas nosaukums bija aizkrāsots. Bebrovskis pasmīnēja – slīpajam Kuseļņikova kungam tomēr nebija pieticis izturības atstāt analītiskā dokumenta lasītājiem arī savas bankas nosaukumu. Tas nu gan nebija gudri – pamatīgi zuda ticamības moments, un arī norāde bija pietiekami skaidra. Nu nekas, tā nebija viņa problēma.

“Vienlaikus operatīvā ceļā tika saņemtas ziņas, ka atsevišķas Latvijas amatpersonas nodarbojas ar to, ka starptautiskajām organizācijām un stratēģiskajiem partneriem nodod atlasītu, sagrozītu, reizēm atklāti nepatiesu informāciju. Satversmes apsardzības biroja vadītājs Jānis Mīzītis uz šo operatīvo informāciju nereaģēja.

Operatīvā informācija liecināja, ka sniegtās ziņas ir speciāli mērķētas uz to, lai starptautiskajām organizācijām un stratēģiskajiem partneriem radītu sagrozītu priekšstatu par konkrētām kredītiestādēm un to lomu starptautiskajos naudas atmazgāšanas procesos.

Operatīvā informācija arī liecina, ka informācija par šādu ziņu plūsmu un tās gaidāmajiem rezultātiem bija nodota “Austrumu bankas” lielākajiem akcionāriem un vadībai, kuri jau ilgāku laiku ASV aktīvi izmantoja lobistu organizācijas un to pakalpojumus.

Izmantojot “Austrumu bankas” pārstāvju kontaktus ASV ebreju organizācijās, tiem bija nodota informācija, ka 2017. gada beigās vai 2018. gada sākumā ir gaidāms “sitiens” pa divām no šīm bankām – “CBLV banku” un “Austrumu banku”, kā arī, iespējams, vēl kādu Latvijā darbojošos komercbanku.

Nebija viennozīmīgas un pārliecinošas operatīvās informācijas par to, kādā veidā šis organizētais “sitiens” tiks īstenots, – nododot Latvijas uzraudzības iestādēm apjomīgu informāciju, uz kuru tās nevarēs nereaģēt, vai arī organizējot kādas respektablas ārzemju iestādes paziņojumu.

Pēc tam, kad 2018. gada sākumā ASV iestādes nāca klajā ar paziņojumu par “CBLV bankas” iesaisti naudas atmazgāšanā, kas saskaņā ar veikto analīzi bija stratēģiskajiem partneriem konkrētu Latvijas amatpersonu nodotās informācijas sekas, operatīvā informācija liecināja, ka līdzīgi dati, tikai ne publiskā formā, par “Austrumu banku” jau ir nodoti vai tuvākajās dienās tiks nodoti Latvijas atbildīgajām iestādēm.

2018. gada februāra beigās šie dati arī tika nodoti Latvijas atbildīgajām iestādēm, taču, kā liecina operatīvā informācija, “Austrumu bankas” akcionāri bija spēruši bezprecedenta soļus, lai neitralizētu šo informāciju un tās prognozējamo ietekmi.

Operatīvā informācija liecina, ka šo soļu speršanā un organizatoriskajās darbībās tika iesaistītas arī sabiedrībā zināmas personas, tostarp bijušais Ministru prezidents Andris Smēle, kāds ASV vēstniecības pārstāvis un Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis. Par šo personu lomu precīza informācija tiek apkopota.

Faktiski Leonīds Eserkins no “Austrumu bankas” un viņa noziedzīgā grupa veica noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Latvijas Krimināllikumā, vairākos maksājumos veicot pakalpojumu apmaksu sešpadsmit miljonu eiro apmērā, lai saņemtā informācija tiktu ignorēta vai pasniegta “labvēlīgākā gultnē”, savukārt vairākas valsts amatpersonas un citas personas saņēma daļu no šiem maksājumiem, kā arī veicināja to saņemšanu.

Operatīvā informācija liecina, ka finanšu ministres Danas Reznieces-Zoles vienošanās ar bankas un ebreju kopienas pārstāvi Arkādiju Zaharenko, kas 2018. gada 6. martā tika panākta sarunās bijušajam Valsts prezidentam Andrim Vērziņam piederošajā atpūtas kompleksā “Mājiņas”, paredzēja, ka šie maksājumi tiek veikti pakāpeniski, par katru maksājumu paredzot konkrētu pasākumu veikšanu, ko savā un trešo personu vārdā apņēmās D. Rezniece-Zole.

Šie pasākumi ietvēra darbības, lai atbildīgajās iestādēs, izmantojot personiskus kontaktus ar to vadības pārstāvjiem un individuālu ietekmi uz tiem, tiktu neitralizēta no stratēģiskajiem partneriem saņemtā informācija un tās sekas un tiem tiktu sniegtas pārliecinošas ziņas par “Austrumu bankas” nopietno darbu “trūkumu likvidēšanā”, kas ļauj nepieņemt lēmumu par tās licences anulēšanu.

Tāpat, kā liecina operatīvā informācija, tika paredzēts nozīmīgu daļu no šiem maksājumiem nodot atbildīgām personām policijā, lai tās nepieņemtu iesniegumus no “Austrumu bankas” klientiem, kuri, kā to plānoja bankas vadība, tās prettiesisko darbību dēļ zaudēs būtisku daļu savu ieguldījumu. Tālākā notikumu secība rāda, ka šādi iesniegumi ar dažādiem attaisnojumiem tiešām netika pieņemti.

Papildus tam Dana Rezniece-Zole, kā liecina operatīvā informācija, pakalpojumos, kas tiktu sniegti par šiem sešpadsmit miljoniem eiro, faktiski apsolīja Arkādijam Zaharenko arī viņas pārstāvētās partijas ZZS, kā arī citu pēc nākamajām vēlēšanām veidojamās koalīcijas partiju atbalstu ebreju īpašumu restitūcijas procesā, ja šo jautājumu neizdotos atrisināt jau strādājošā parlamenta pilnvaru laikā.

Vienošanās arī paredzēja, ka divsimt miljoni eiro, iespējams, arī vēl lielāka summa, ko ebreju organizācijas varētu saņemt šī restitūcijas procesa ietvaros, tiktu noguldīti “Austrumu bankā”, tā kompensējot tai zaudējumus pēc stratēģisko partneru paziņojuma 2018. gada februārī un turpmākajā laika periodā sekojušajos procesos.

Informācija par tālāko notikumu gaitu apstiprina šo datu patiesumu un to, ka abas puses pilda uzņemtās saistības.

Operatīvā informācija liecina, ka līdz šim laikam personas, kuras Dana Rezniece-Zole uzrādījusi kā attiecīgo maksājumu saņēmējas, jau ir saņēmušas vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

Šī ziņojuma pielikumā ir atrodamas maksājumu izdrukas, kas norāda uz to veikšanu, kā arī atšifrējums sarunai, kas minētajā kompleksā “Mājiņas” notikusi starp Arkādiju Zaharenko un Danu Reznieci-Zoli.”

Varēja, protams, ķerties pie pielikumu lasīšanas – te bija gan viss aprakstītais, gan vēl kaut kas par “Austrumu” baņķieru “Jaguar” markas automašīnas dedzināšanu un vēl šis tas. Taču nebija jēgas.

Principā Bebrovskim viss bija skaidrs – viņš pats pie Reznieces ar kaut ko tādu nevarēja rādīties. Tas bija neiedomājami un neiespējami. Kaut kas tāds nebija viņam domāts. Nebija, un viss. Vajadzēja domāt ko citu.

Novērtē šo rakstu:

114
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...