Romāns „Nāve 2”: kas var notikt ar valsts varu, kura tik labsirdīgi un iecietīgi izturas pret saviem ienaidniekiem?
PIETIEK19.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc gan visas Ukrainas karoga noraušanas un zaimošanas Valsts policijā tiek kvalificētas tikai kā parastas sadzīviskas zādzības, pēdējās dienās aizvien biežāk brīnās sociālo tīklu lietotāji. Taču pārsteigumam nav pamata – šodien Pietiek ekskluzīvi publicē nodaļu no Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve 2”, kurā aprakstītas „viscaur izdomāta” Valsts drošuma dienesta priekšnieka Normunda Mežmieta izjūtas, iepazīstoties ar pētījumu par reālo stāvokli un noskaņojumiem Valsts policijā.
XXVI nodaļa. Normunds Mežmiets
“Slepeni. 2022. gada 11.–18. maijā pēc Valsts drošuma dienesta pasūtījuma veiktā socioloģiskā (omnibuss, fokusgrupas) pētījuma un datu (operatīvā, kadru informācija) analīzes pētījuma rezultāti.
2022. gada 11.–18. maijā socioloģisko pētījumu firma SDKS pēc Valsts drošuma dienesta pasūtījuma veica socioloģisko (omnibuss, fokusgrupas) un datu (operatīvā, kadru informācija) datu analīzes pētījumu, kura uzdevums bija novērtēt noskaņojumu iekšlietu sistēmā un tās dienestos.
Atbildīgie socioloģisko pētījumu firmas SDKS darbinieki, kas veica pētījumu, ir parakstījušies par atbildību par valsts noslēpuma izpaušanu.
Kopā pētījumā tika noskaidroti 3623 iekšlietu sistēmas dienestu darbinieku viedokļi, no kuriem 2045 bija Valsts policijas darbinieki un 1578 – citu iekšlietu sistēmas dienestu darbinieki.
Visas šīs personas aizpildīja socioloģiskā pētījuma anketas lapas, 120 no tām piedalījās fokusgrupu pētījumā, par 2811 personām tika analizēta informācija, kas par tām atrodas valsts drošības dienestu rīcībā vai ir dienestu kadru daļu rīcībā.
Par šīm personām tika salīdzināta to socioloģiskajā pētījumā sniegtā informācija un dati par to noskaņojumu no valsts drošības dienestiem un/vai dienestu kadru daļām. (Piebilde: lai gan personām tika paziņots, ka aptauja ir anonīma, tika nodrošināta iespēja identificēt katras anketas aizpildītāju.)
Atsevišķi tika izdalīti latvieši/personas ar latviešu pamata valodu un krievi/personas ar krievu pamata valodu. Atsevišķi tika izdalīti Valsts policijas darbinieki un pārējo iekšlietu sistēmas dienestu darbinieki.
Sniedzam pētījuma kopsavilkumu un analīzi attiecībā uz krieviem/personām ar krievu pamata valodu (turpmāk – krievi) – Valsts policijas darbiniekiem un pārējiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
87% no aptaujātajiem krieviem uz jautājumu par pilnīgu lojalitāti Latvijas valsts varai atbildēja apstiprinoši.
Vienlaikus no krieviem, par kuru noskaņojumu valsts drošības dienestu rīcībā vai dienestu kadru daļu rīcībā ir detalizēta informācija, pilnīgu lojalitāti Latvijas valsts varai izteica tikai 43%.
No tiem 87% krievu, kuri uz jautājumu par pilnīgu lojalitāti Latvijas valsts varai atbildēja apstiprinoši, par 67% noskaņojumu valsts drošības dienestu rīcībā vai dienestu kadru daļu rīcībā ir detalizēta informācija.
Šīs informācijas analīze rāda, ka tikai 41% no krieviem, kuri aptaujā uz jautājumu par pilnīgu lojalitāti Latvijas valsts varai atbildēja apstiprinoši, šādu lojalitāti patiešām izjūt. Pārējie izjūt dažādas pakāpes nelojalitāti Latvijas valsts varai.
Līdzīga ir aina attiecībā uz krievu – Valsts policijas darbinieku un citu iekšlietu sistēmas dienestu darbinieku – noskaņojumu hipotētiskajā situācijā, ja tiem vajadzētu rīkoties Krievijas agresora iebrukuma gadījumā.
Šo datu analīze liek domāt, ka līdz pat 38% Latvijas policijas darbinieku krievu izvairītos no saņemtu pavēļu izpildīšanas, ja to mērķis būtu aktīva pretošanās Krievijas agresoram tādā vai citā formā.
Tāpat šo datu analīze liek izdarīt secinājumu, ka līdz pat 20% Latvijas policijas darbinieku krievu, saņemot pavēles, kuru mērķis būtu aktīva pretošanās Krievijas agresoram tādā vai citādā formā, veiktu darbības, lai veiktu pavēlēm pretējas darbības, ieskaitot Latvijas valsts varas interesēm naidīgu rīcību.
Individuālu datu analīze, ka no Valsts policijas augstākā vadības sastāva un citu iekšlietu sistēmas dienestu augstākā vadības sastāva līdz pat 10% personu Krievijas agresora iebrukuma gadījumā būtu gatavas veikt Latvijas valsts varas interesēm naidīgas darbības.”
Lūk, šis gan bija dokuments, par kura saturu vajadzēja nopietni padomāt. Taču, ja neskaita domāšanu, ko vēl citu Valsts drošuma dienesta priekšnieks Normunds Mežmiets varēja darīt? Lai šis dokuments nonāktu uz izskatīšanu Nacionālajā drošuma padomē, tam vajadzēja iekšējo lietu ministra akceptu.
Taču to Mežmiets jau bija nopratis, ka Marijas Golubajas vietā nākušais ģenerālis, Maskavā studējušais Kristaps Flakons noteikti nebūs tas, kurš šajā sakarā veiks kaut jel kādas aktīvas darbības – viņu amatā ielikušajai partiju apvienībai “Alkatībai/Par” bija nopietnas cerības uz krievu balsīm vēlēšanās, un neko tādu, kas sarūgtinātu šos vēlētājus, viņi centās nedarīt.
Mežmiets, kuram jau bija izdevies pakomunicēt ar savu jauno “priekšnieku”, gandrīz droši iedomājās Flakona reakciju. Nu, Mežmieta kungs, tā taču ir tikai socioloģija, nekas vairāk. Ko, jūs esat vākuši datus par personu politiskajiem uzskatiem? Jūs saprotat, kas tas ir par datu regulas pārkāpumu un kas notiks, ja kas tāds atklāsies? Jā, cilvēkiem ir dažādi uzskati dažādos jautājumos, bet viņi visi taču kalpo Latvijai, vai ne? Vai ne?...
Kas var notikt ar valsts varu, kura tik labsirdīgi un iecietīgi izturas pret saviem ienaidniekiem? Par to Mežmiets, kā jau tas pienācās cilvēkam viņa amatā pašreizējā situācijā, bija domājis biežāk, nekā viņam pašam būtu gribējies. Bet ko gan viņš te varēja darīt? Ko? Noplūdināt šo pētījumu bija vienīgais teorētiski iespējamais risinājums, taču Mežmiets neticēja visam šim bļaustīgajam pūlim un “principiālajiem” medijiem. Nē, nē, nē. Vai varbūt tomēr?…
Romāna „Nāve” pirmās daļas audiogrāmata iegādājama ŠEIT.
Romāna „Nāve” pirmās daļas e-grāmata iegādājama ŠEIT.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
