Ronis ziņas par koruptīvām shēmām lidostā uzdevis izvērtēt... pašas lidostas vadībai
PIETIEK19.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl turpinot pildīt ministra pienākumus, demisionējušais satiksmes ministrs Aivis Ronis izvairījies no atbildības un nepieciešamības pieņemt lēmumus sakarā ar ziņām par bijušā Aigara Kalvīša padomnieka, pašreizējā lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa iespējamu saistību ar koruptīvām shēmām lidostā, - saņemto informāciju viņš vienkārši nodevis izskatīšanai pašas lidostas vadībai.
Pietiek jau informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) saņemts un tiek izskatīts kāda VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” darbinieka iesniegums, kurā aprakstīta lidostas Drošības departamenta direktora, bijušā premjera Kalvīša padomnieka Lazdiņa iespējama saistība ar koruptīvu shēmu.
Šīs shēmas būtība - kādam no privātuzņēmumiem, kas strādā lidostas VIP klientu apkalpošanā, iespējams, ar Lazdiņa līdzdalību nodrošināta iespēja nemaksāt vispār vai maksāt samazinātu maksu par Starptautiskās lidostas „Rīga” pakalpojumiem.
Iesniegums par šo shēmu ticis nosūtīts gan KNAB, gan Valsts kontrolei, gan Satiksmes ministrijai. Taču pagaidām tikai KNAB apliecina, ka "šobrīd notiek birojā saņemtās informācijas izvērtēšana atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei". Savukārt Satiksmes ministrija, neraugoties uz to, ka šāds iesniegums nosūtīts arī ministram Ronim un ka lidosta ir tās pārziņā, nolēmusi no tajā minēto ziņu izvērtēšanas atturēties.
"Satiksmes ministrija (SM) ir saņēmusi minēto iesniegumu. SM ir uzdevusi VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” valdei izskatīt jautājumu pēc būtības un par pieņemtajiem lēmumiem informēt ministriju," - šāda ir ministrijas oficiālā atbilde. Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz to, ka no iesnieguma izriet - shēmā varētu būt iesaistīti arī lidostas augstākās vadības pārstāvji.
Saskaņā ar iesniegumā aprakstīto Starptautiskā lidosta „Rīga” VIP klientus apkalpo sadarbībā ar šo klientu menedžeriem – privātuzņēmumiem, līdz ar ko VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” ir izveidojusies ilglaicīga sadarbība ar respektablāko klientu apkalpošanas uzņēmumu SIA FBO Riga.
Savukārt biznesa konkurences cīņu rezultātā daļa SIA FBO Riga darbinieku pārgājuši strādāt uz citu uzņēmumu, kas, kā minēts iesniegumā, "pēc būtības varētu tikt saukts par „FBO Riga 2” jeb realitātē saukts SIA Capital Handling, jo atšķirība starp tiem izpaužas vienīgi tajā, ka Capital Handling ir citi īpašnieki".
Saskaņā ar Lursoft datiem FBO Riga īpašnieki vienādās daļās ir Leonīds Gorodņickis un Romāns Starkovs, bet Capital Handling - pieder nezināmiem īpašniekiem piederošajai Kiprā reģistrētajai Padigia Management Ltd, bet uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir 1981. gadā dzimušais Romāns Krupjanko.
2012.gada vasarā, kā minēts iesniegumā, veikta pārbaude par VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” sniegtajiem pakalpojumiem VIP klientiem un konstatēts, ka vairākiem avioreisiem, kurus apkalpoja Capital Handling, nav datu par atlidojušiem un aizlidojušiem pasažieriem.
No sākuma uzņēmums atbildējis, ka precizētie dati par pasažieriem tiks piestādīti vēlāk, bet pēc tam "„silti” ieteikts par šo jautājumu vairs neinteresēties". Taču, tā kā visām aviokompānijām ir pienākums maksāt valsts nodevas par to pasažieru apkalpošanu, turpināts uzstāt uz datu saņemšanu no SIA Capital Handling, taču dati tā arī nav sniegti.
Neilgi pēc tam "neveselīgās intereses izrādītājs" izsaukts uz VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” Drošības departamentu, kur viņam piedāvāts uzrakstīt iesniegumu par aiziešanu no darba pēc paša vēlēšanās.
"Drošības departamentā man tiešā veidā tika pateikts, ka uz mani ir savākts materiāls par manis izdarītiem likumpārkāpumiem, un, kad lūdzu iepazīstināt mani ar konkrētu apsūdzību būtību, mans lūgums tika kategoriskā formā noraidīts," norādīts iesniegumā. Pēc tam "interesents" informēts par viņa atstādināšanu no darba pienākumu pildīšanas uz pārbaudes laiku.
Pēcāk iesnieguma autors uzzinājis, ka SIA Capital Handling vadošā amatā (Mārketinga un klientu apkalpošanas daļas vadītāja) strādā VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa sieva – Laila Lazdiņa.
"Iespējams, šī radniecība ir palīdzējusi SIA Capital Handling ilglaicīgi izvairīties no pilnas saņemto pakalpojumu apmaksas VAS Starptautiskā lidosta „Rīga”, un sakarā ar manis atklāto informāciju es kļuvu par neērtu cilvēku mantiskā labuma patiesiem guvējiem no šādas nelikumīgas sarunātas, iespējams, koruptīvās shēmas, kas, iespējams, ir radījusi VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” būtisku kaitējumu lielā apmērā," minēts iesniegumā.
Interesanta ir bijusi VAS Starptautiskā lidosta „Rīga”rīcība attiecībā uz iesnieguma autoru: "Manis atstādināšanas no darba maksimālais pēc Darba likuma termiņš, t.i. 3 mēneši, iztecēja 2013.gada 16.janvārī, kad es saņēmu jaunu rīkojumu par nepieciešamību veikt periodisko obligāto veselības pārbaudi, un kuru izejot, es saņēmu jaunu rīkojumu par dīkstāves noteikšanu man uz nenoteiktu laiku ar darba samaksas saglabāšanu.
Tātad šobrīd VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” maksā man par neko nedarīšanu, kaut arī es esmu darbspējīgs darbinieks, kurš grib un vēlas atgriezties darbā un pildīt savus darba pienākumus, kas faktiski norāda uz VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” līdzekļu izšķērdēšanu, turklāt man nav samaksāta darba samaksa par 3 mēnešu periodu, kad notika „šķietamā” pārbaude, kas beigusies bez rezultāta."
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus komentārus no VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” vadības.
Lidostā Rīga Lazdiņš, kurš pirms tam bija premjera Aigara Kalvīša padomnieks, nokļuva 2008. gada pavasarī, kad Kalvīša valdība jau bija demisionējusi. Lazdiņš sākotnēji bija lidostas valdes padomnieks drošības jautājumos. Tobrīd uz īsu laiku viņš darbu lidostā apvienoja ar tālaika iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieka amatu.
Darbu lidostā viņš saglabājis, neraugoties uz varas maiņām šajā valsts uzņēmējsabiedrībā. 2011. gada sākumā Pietiek, aprakstot šīs varas maiņas, rakstīja - ir dzirdētas versijas, ka Lazdiņam šis amats ļauj saglabāt ietekmīga aizkulišu darboņa statusu, jo viņš lidostas Rīga drošības departamenta resursus varētu izmantot informācijas vākšanai. Ar Lazdiņu pagātnē saistītas amatpersonas Pietiek savulaik neoficiāli stāstījušas, ka viņš mēdz vākt informācijas arī par saviem tābrīža darbadevējiem.
Līdz nesenam laikam lidostā bijusi dalītā drošības sistēma – viena struktūrvienība atbildējusi par aviopasažieru drošību, otra - par apsardzi, lidostas perimetra drošību un līdzīgām lietām, bet vēl Krišjāņa Petera vadības laikā lidostas drošības dienests ticis reformēts, abas funkcijas apvienojot vienās rokās.
Lēmumu par Lidostas drošības departamenta direktora apstiprināšanu amatā bijis jāparaksta arī Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam un Civilās aviācijas aģentūras direktoram Mārim Gorodcovam.
Lazdiņa oficiālā amatalga tāpat kā citu lidostas departamentu direktoriem esot 1700 latu pirms nodokļu nomaksas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
