Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis virsraksts ir neizprotams un neloģisks līdz tam brīdim, kamēr neieliekam komatu, lai piešķirtu jēgu un nozīmi izteikumam. Līdzīgi ir arī ar organizācijām – tās darbojas tik sekmīgi, cik to vadība pareizi ieliek “komatus” organizācijas struktūrā un jēgpilnā darbībā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, paziņojot, ka “kara apstākļos veikt rotācijas nevar”, ir ielikusi kārtējos “komatus” VID darbībā. Šis paziņojums tikai nostiprina priekšstatu par VID kā par stagnējošu valsts iestādi, kuras vadība tikai deklaratīvās frāzēs ir gatava runāt par transparentu VID pārvaldību un korupcijas risku mazināšanu.

Lai uzlabotu VID darbību, 2019. gadā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers” ieteica VID izstrādāt darbinieku rotācijas plānu, kurš tika akceptēts, un I. Jaunzeme izdeva rīkojumu darbinieku rotācijas plānu sagatavot un ieviest līdz 2022. gada 4. maijam. Vēl šī gada sākumā I. Jaunzeme apstiprināja, ka plāns tiks ieviests, tomēr intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” (27.05.2022) I.Jaunzeme atklāja, ka plāna ieviešana ir atcelta kara dēļ. “Kara apstākļos, īpaši muitā, veikt rotācijas nevar,” paziņoja I. Jaunzeme, norādot, ka šobrīd galvenais ir stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas.

Te gan jāatgādina, ka VID līdzšinējās darbinieku rotācijas ir izpelnījušās aizdomas, ka tās veiktas dažu šauru grupu interesēs un rotācijām kā tādām nav nekāda sakara ar labu pārvaldības praksi – gluži pretēji, tās notikušas ar nolūku atbrīvoties no nevēlamiem un lēmumu pieņēmējiem neuzticamiem darbiniekiem. Tāpēc pamatots jautājums, vai šīs atliktās VID darbinieku rotācijas patiesie iemesli ir gluži citi, piemēram, “aizsēdējušos” darbinieku vēlme saglabāt savas pozīcijas…

Tomēr I. Jaunzemes publiskā argumentācija rotācijas plāna atlikšanai šoreiz arī ir šaubīga vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, par karu – situācija nenoliedzami ir nopietna, taču allaž varēs atrast iemeslu, kāpēc nav īstais brīdis, lai VID transformētos par mūsdienīgāku valsts iestādi. Lielākas vai mazākas nelaimes ir bijušas, ir un būs – nesen mūs piemeklēja bēgļu krīze pie Latvijas robežām, Covid-19 pandēmija, utt.. Tāpēc, pēc I. Jaunzemes teiktā, sanāk, ka jebkura krīze var būt labs iemesls, lai VID atteiktos no saviem plāniem mainīties. Galu galā mūs piemeklē globālā sasilšana, tad jau arī tas ir labs iemesls VID hibernētos gluži kā lāči, lai pārlaistu ziemas aukstumu jeb VID gadījumā – grūtos laikus.

Manuprāt, VID ir jābūt daudz spēcīgākai organizācijai, kas spēj efektīvi mainīties līdzi mainīgajai situācijai lokāli un reģionāli, nevis ieņemt nogaidošu un stagnējošu pozīciju līdz nākamajiem “miera laikiem”, jo tā ir organizācijas vadības vājuma pazīme, kurai nav ideju, kā risināt jaunos izaicinājumus. Un te arī veidojas labvēlīga augsne vājai sadarbībai starp VID un uzņēmējiem – kamēr VID dzīvo pēc veco laiku priekšrakstiem, tikmēr uzņēmēji ir pilnīgi citā realitātē, un saprotams, kāpēc abpusēja sapratne ir vāja.

Otrkārt, I. Jaunzemes arguments, ka pašlaik nepieciešamas “stabilizēt kolektīvu”, savā ziņā ir komisks – vai tad līdz šim VID kolektīvs, dažādie kontroles un uzraugošie dienesti līdz šim bijuši “nestabili”? Vai tad līdz šim nebija laika, lai, kā saka, mehānismu ieeļļotu un noregulētu?

Treškārt, pat, ja pieņemam, ka muitas darbiniekus tiešām nebūtu vēlams pašlaik rotēt, VID darbība nesākas un nebeidzas uz valsts robežas. Kā ir ar citu VID departamentu darbinieku rotāciju – no I. Jaunzemes saprotama argumentācija kā vien piesauktais karš nav izskanējusi.

Ierēdņu rotācija pēc būtības ir ļoti nozīmīgs solis jebkurai valsts iestādei, jo tā nodrošina labu pārvaldību, efektīvu uzdevumu izpildi un veicina sabiedrības uzticību civildienestam. Nenoliedzami, arī samazina korupcijas riskus. VID gadījumā akcents ir tieši šie divi aspekti: sabiedrības uzticības veicināšana un korupcijas risku samazināšana ir iemesli, kāpēc nepieciešama darbinieku rotācija, kas ir atcelta, manuprāt, ar nepārdomātu lēmumu.

VID bieži vien tā neelastības dēļ jau gadiem nonāk kritikas krustugunīs, un diemžēl cieš organizācijas reputācija. Tomēr VID ir viena no svarīgākajām valsts iestādēm, jo tā administrē nodokļu iekasēšanu – tā teikt, nepateicīgs darbs, jo cilvēku apziņā tieši šī institūcija “paņem” naudu nodokļu veidā. Tieši tāpēc VID nevis deklaratīvi, bet reāli ir jāuzlabo sava reputācija. Un darbinieku rotācija būtu loģisks solis reputācijas uzlabošanai: “aizsēdējušies” darbinieki dažādos VID departamentos ir zināms risks, jo viņi ir pieraduši strādāt “pa vecam”.

Savukārt, runājot par korupcijas risku samazināšanu, jāsaka, ka sankcijas pret Krieviju ir ieviestas jau kopš 2014. gada, bet ar zināmu regularitāti mūs sasniedza ziņas gan par atrastajām kontrabandas kravām, gan ar pieķertajiem muitniekiem, kas piesedza kontrabandu.

Protams, tagad šīs sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir ievērojami pastiprinātas, bet vai būs mazinājusies kontrabandistu aktivitāte? Domāju, gluži pretēji, tāpēc muitnieku rotācija būtu īpaši svarīga šajā nebūt ne vienkāršajā situācijā, jo tas, kas VID reputācijai pašlaik būtu nepieciešams vismazāk – korupcijā pieķerti muitnieki.

Tāpat īpatnējs ir I. Jaunzemes arguments, ka rotācijas sākotnējais nolūks bija pārcelt VID darbiniekus uz amatiem, kur viņi varētu sniegt lielāku ieguldījumu VID, tā teikt, atbilstoši talantiem un prasmēm. Tad loģisks jautājums ir – kāpēc dažādus VID amatus pašlaik ieņem darbinieki, kas nebūt nav labākie savā jomā (un kā viņi tur ir nonākuši), kā arī – ja atceļ rotāciju, tad šīs “viduvējības” turpinās pildīt pienākumus amatos, kur viņi nav labākie? Kaut kā neloģiski sanāk…

Līdz ar to aktuāls ir jautājums, cik adekvātus lēmumus VID vadība pieņem šajā nebūt ne vienkāršajā situācijā – vai piekopj strausa stratēģiju vai proaktīvi reaģē uz jauno situāciju un izdara nepieciešamās korekcijas iestādes darbībā.

Novērtē šo rakstu:

45
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...