Iesaki rakstu: 
J. Rozes grāmatnīcu tīkls atteicies laist tirdzniecībā nule iznākušo uzņēmējas Ināras Vilkastes grāmatu Uzbrukums valstij. "Neērtais Vaškevičs". Uzņēmuma vadība, kas jau iepriekš politisku apsvērumu dēļ ir atteikusies tirgot dažādas grāmatas, kategoriski atsakās sniegt jebkādus komentārus par šo lēmumu.
Grāmata, kuras prezentācija paredzēta šonedēļ, faktiski ir ievērojams dokumentu un faktu apkopojums, uz kura pamata Vilkaste sniedz savu skatījumu uz pēdējo desmit gadu notikumiem saistībā ar viņu pašu un viņas dzīvesbiedru, bijušo Muitas kriminālpārvaldes vadītāju Vladimiru Vaškeviču.
Fakts, ka J. Rozes grāmatnīcu vadītāji un īpašnieki Ainārs Roze un Ināra Beļinkaja (attēlā) pieņēmuši šādu lēmumu, Pietiek kļuva zināms jau pirms divām nedēļām, un visu šo laiku abi uzņēmēji ir dažādos veidos izvairījušies no sava viedokļa skaidrošanas.
Kāds Andris, kurš atteicās nosaukt savu uzvārdu un kurš teicās sniedzam oficiālo grāmatnīcu tīkla viedokli, vispirms Pietiek apgalvoja, ka viņam esot droši zināms - Vilkastes grāmata neesot biznesa projekts, un tieši tāpēc arī J. Rozes grāmatnīcu tīkls to atteicies laist tirdzniecībā.
Pēc tam šis pats Andris Pietiek nāca klajā ar jaunu versiju - esot noskaidrots, ka grāmatai neesot nodrukāts svītrkods, līdz ar ko to laist tirdzniecībā nemaz neesot iespējams.
Ne uz kādiem citiem jautājumiem grāmatnīcu tīkla pārstāvis nevēlējās atbildēt, paziņojot - ja reiz jautājums esot bijis par Vilkastes grāmatu, tad tas esot atbildēts, un vairāk ar medijiem grāmatnīcu tīklam nekas runājams neesot.
Savukārt Aināra Rozes un Ināras Beļinkajas sekretāre Pietiek vairākkārt paskaidroja, ka jautājumi abiem esot nodoti, taču acīmredzot atbildes uz tiem sniegtas netikšot. "Tad, kad būs, ko teikt, jums arī piezvanīs!" pēdējā sarunā paziņoja sekretāre.
Šī nav pirmā reize, kad J. Rozes grāmatnīcu tīkls politisku iemeslu dēļ atsakās laist tirdzniecībā kādu grāmatu. Viens no zināmākajiem gadījumiem ir uzņēmuma atteikums savās grāmatnīcās pārdot arī grāmatu par Vairu Vīķi-Freibergu Va(i)ras virtuve. Arī toreiz uzņēmums par savu lēmumu nevēlējās sniegt nekādus komentārus.
Foto no lsm.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
