Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, ne „sabiedrisko mediju obuds” Anda Rožukalne (attēlā), ne „sabiedriskā” Latvijas radio vadība ar Unu Klapkalni priekšgalā nesaskata nekādas problēmas tajā, ka Kremļa atbalstītāja un pretukrainas propagandone Svetlana Gintere tagad darbojas „sabiedriskajā” Latvijas radio. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam A. Rožukalnes pagājušā gada augusta atzinumu šajā sakarā.

Atzinums par 2022. gada 28. jūlijā saņemto iesniegumu

Rīgā, 15.08.2022.   Nr.12/6-3

Atzinums par 2022. gada 28. jūlijā saņemto iesniegumu

Par “Latvijas Radio 4” žurnālistes Svetlanas Ginteres darbību un tās savienojamību ar darbu sabiedriskajā medijā 

2022. gada 28. jūlijā sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne saņēma Iesniedzēja (turpmāk – Iesniedzējs vai Iesniegums) iesniegumu, kurā Iesniedzējs aicina ombudu izvērtēt “Latvijas radio 4” (turpmāk – LR4) žurnālistes Svetlanas Ginteres darbību savienojamību ar darbu sabiedriskajā medijā.

Laikā no 28. jūlija līdz 12. augustam sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds iepazinās ar iesniegumu un tajā minēto informāciju, vērsās ar jautājumiem pie Latvijas Radio (turpmāk – LR) galvenās redaktores un Valsts Drošības dienesta (VDD), kā arī izvērtēja LR un VDD sniegto informāciju.

Izvērtējot iesniegumu un iepriekš minēto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

konstatē:

[1] 2022. gada 28. jūlijā saņemtajā iesniegumā izklāstīts, ka pēc iesniedzēja rīcībā esošās informācijas, LR4 žurnāliste Svetlana Gintere “esot iekļauta Ukrainas melnajā sarakstā, jo ir bijusi Donbasā, kuru kontrolē Krievija, un viņa esot izplatijusi tur propogandu par Ukrainu” (citātos saglabāta Iesnieguma teksta oriģinālā rakstība). Iesniedzējs atsaucas uz interneta vietni Mirotvorec, kurā tiekot publicētas personas, kuras Ukrainā ir iekļautas melnajā sarakstā un, cita starpā, atrodama informācija arī par S.Ginteri (https://myrotvorets.center/criminal/ginter-svetlana/).

Pamatojoties uz šīs vietnes informāciju, Iesniedzējs lūdzu uzsākt pārbaudi par šo žurnālisti, jo Iesniedzēju māc bažas, cik tas ir droši un ētiski, ka šāds cilvēks strādā LR4.

Izvērtējot konstatēto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

secina:

[2]  Iepazīstoties ar iesniegumā minēto interneta vietni https://myrotvorets.center/ var konstatēt, ka tajā ir atrodams ieraksts par LR4 žurnālisti Svetlanu Ginteri. Tas ietver informāciju par žurnālistes publiskajiem profiliem, kā arī virkni saišu, kas it kā liecina par Krievijas propagandas izplatīšanu. Vecākās saites ved uz saturu no 2014. gada, kuru vidū atrodamas arī saites uz saturu, kas veidots un izplatīts pēc žurnālistes viesošanās tobrīd jau Krievijas kontrolētajā Donbasa reģionā, ko savā iesniegumā min Iesniedzējs. Jaunākie ieraksti, kas piesasitījuši vietnes veidotāju uzmanību, attiecas uz 2020. un 2021. gadu.

[3] Izvērtējot Iesniedzēja minēto interneta vietni, nav iespējams konstatēt, vai tas ir oficiāls Ukrainas varas iestāžu uzturēts informācijas resurss un, tādējādi, noteikt, cik uzticama ir tajā minētā informācija. Tāpēc ombuds ir lūdzis VDD novērtēt šo vietni un to, cik tajā ievietotā informācija ir uzticama. VDD atbilde ir saņemta. Tajā sniegtā informācija izmantota atzinuma sniegšanai, bet netiek iekļauta iesniedzējam nosūtītajā un publiski pieejamajā atzinuma tekstā, jo tai piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

[4] Lūgta skaidrot, vai LR rīcībā ir faktu materiāls, kas palīdzētu saprast iesniegumā minēto par to, ka S. Gintere ir nodarbojusies ar Krievijas propagandas izplatīšanu, tostarp, apmeklējusi Krievijas okupēto teritoriju Ukrainā, un vai LR rīcībā ir informācija, kas liecina, ka iesniegumā minētajā vietnē publicētā informācija atbilst patiesībai un ka pati vietne ir uzticams informācijas avots, LR galvenā redaktore Anita Brauna 2022. gada 4. augustā ir sniegusi atbildi. Tajā teikts, ka minētā interneta vietne un tajā publicētā informācija ir nonākusi LR vadītāju uzmanības lokā šā gada pavasarī. Pēc LR rīcībā esošās informācijas, https://myrotvorets.center/ nav oficiāla Ukrainas varasiestāžu uzturēta vietne, bet gan ”to veido kāda nevalstiska organizācija, un Latvijas Radio skatījumā tajā publicētā informācija ir jāuzlūko kritiski”.

Tajā publicētā informācija gan izvērtēta un veiktas pārrunas ar žurnālisti. ”Pēc S.Ginteres sniegtās informācijas, viņa kā neatkarīga žurnāliste 2014.gadā patiešām bija ieradusies Donbasā, lai tur veidotu reportāžas YouTube izplatītajam raidījumam “Kriminal-Inform”.  Pēc S.Ginteres stāstītā, viņa Donbasā ieradās legāli, lidojot caur Kijevu. Pēc komandējuma Donbasā viņa ir sniegusi paskaidrojumus Valsts Drošības dienestam, kuram, pēc S.Ginteres vārdiem, pret šo braucienu neesot bijis pretenziju un nekādas sekas viņai nav bijušas,” teikts LR galvenās redaktores vēstulē.

Vienlaikus LR ir izvērtējis arī pašu “Kriminal-Inform” reportāžu saturu un secinājis, ka ”tās neatbilst profesionālas žurnālistikas standartiem, proti, reportāžās nebija iekļauta konteksta informācija un tās par karu Donbasā nekritiski izplatīja Kremļa vēstījumus”. ”Par to ar S.Ginteri notika pārrunas, un šajās pārrunās S.Gintere piekrita, ka Donbasa reportāžās žurnālistikas standarti nav ievēroti, un šīs video reportāžas no YouTube izņēma,” teikts LR vēstulē, piebilstot, ka laikā, kad tapis šis saturs, S.Gintere nav strādājusi LR.

[5] Atbildot uz omuda jautājumu, vai ir konstatēts tāds žurnālistes S. Ginteres LR veidots saturs vai cita veida rīcība, kas neatbilst profesionālās ētikas principiem un varētu mazināt uzticēšanos LR, A. Brauna norāda, ka ”Latvijas Radio nav konstatējis profesionālās ētikas pārkāpumus S.Ginteres veidotajā sabiedrisko mediju saturā”. Tas gan neattiecas uz citviet publicētu S. Ginteres saturu. ”Šā gada maijā Latvijas Radio speciāli izveidota Ētikas komisija izvērtēja vairākus S.Ginteres ierakstus sociālā tīkla “Facebook” privātajā profilā un konstatēja, ka tie neatbilst Latvijas Radio žurnālistiem saistošiem ētikas un profesionālās darbības standartiem, tādējādi S.Ginteres rīcība var mazināt uzticēšanos LR. Ieraksti pārsvarā bija saistīti ar 9. un 10.maija notikumiem pie Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa Rīgā,” norāda A. Brauna un uzsver, ka pašlaik šie ieraksti ir dzēsti.

LR atbildē arī uzskaitīti LR Rīcības un ētikas kodeksa punkti, kuru pārkāpumus izskatītajos žurnālistes ierakstos saskatījusi LR Ētikas komisija:

Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksa 3.22.1. punktā noteikto: „Ētikas standarti ir attiecināmi arī uz sociālās tīklošanas un interneta vietnēm, t.sk. privātajiem kontiem, lai aizsargātu sabiedriskā medija neatkarību un uzticamību (..)”.
VSIA “Latvijas Radio” Digitālās komunikācijas vadlīniju 6.1. punktu: „Ikvienam Latvijas Radio darbiniekam privātajos sociālo tīklu kontos jāvadās pēc tiem pašiem principiem, pēc kuriem mēs vadāmies kā sabiedriskais medijs, proti, būt pieklājīgam, godīgam, atklātam, tolerantam, atzīt kļūdas, ievērot tiesiskumu.”
VSIA “Latvijas Radio” Digitālās komunikācijas vadlīniju 6.8.punktu: „Darbinieki, kuri vada radio ētera programmas, ir iesaistīti ziņu veidošanā vai citu faktu atspoguļošanā un kas regulāri strādā ar sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, ar savu balsi un rīcību reprezentē Latvijas Radio kā sabiedrisko mediju arī ārpus ētera, tai skaitā sociālajos tīklos. Tāpēc uz viņiem gulstas īpaša atbildība par to, lai nekaitētu Latvijas Radio reputācijai.”
Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksa 3.1. punktu tā daļā: „Informācija ir jāpamato ar faktiem, pārbaudītiem avotiem un fiksētiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, statistiku u.c.). Pret auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu interpretāciju, sagrozījumu un falsifikāciju.”
Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksa 3.2. punktu tā daļā: „Nav pieļaujama tendenciozitāte satura izklāstā, ziņu vai materiāla izkārtojumā.” (tobrīd spēkā bija iepriekšējā Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksa redakcija, pēc kuras tika vērtēta S.Ginteres rīcībā; Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas tobrīd vēl nebija pieņemtas).
VSIA “Latvijas Radio” Digitālās komunikācijas vadlīniju 6.5. punktu: „Jāizvairās no satura, rīcības un diskusijām, kas diskreditē Latvijas Radio (var mazināt sabiedrības uzticību sabiedriskajam medijam).”

”Pēc lietas izskatīšanas Ētikas komisijā Latvijas Radio valde pieņēma lēmumu, kas juristu vērtējumā no tiesiskā viedokļa ir iespējami stingrākais, proti, S.Ginterei izteica rājienu. S.Gintere to pārsūdzēja valdei, taču valde lēmumu atstāja spēkā,” teikts A.Braunas vēstulē.

Ņemot vērā Iesniedzējas minēto, tostarp, normatīvos aktus, un,  apkopoto informāciju, sabiedrisko  elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

vērš uzmanību:

[6] Sabiedrisko mediju ombuda darbības neatkarība garantēta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 20.pantā, ombuds atzinumus sniedz normatīvo aktu definētajās kompetences robežās un izmantojot sabiedrisko mediju Rīcības un ētikas kodeksu normas, kas attiecas uz profesionālo ētiku un tās ievērošanu redakcionālajos lēmumos un profesionālajās procedūrās, kas veiktas sabiedrisko mediju satura veidošanas procesā. Nedz normatīvie akti, nedz LTV Rīcības un ētikas kodekss nedod ombudam tiesības sniegt iesniegumā minēto apstākļu juridisko izvērtējumu, ombuds nevērtē Iesniedzēja uzskatus vai iesniegumā pausto viedokli.

Ņemot vērā secināto, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

atzīst:

[7] LR ir atbilstoši izvērtējusi savas darbinieces S. Ginteres publikācijas un ierakstu sociālo mediju kontos atbilstību LR Rīcības un ētikas kodeksam, kā arī LR Digitālās komunikācijas vadlīnijām, atzīstot profesionālās ētikas pārkāpumus un izsakot par tiem rājienu.

[8] Saņemot Iesniegumu, ir veikts LR4 darbinieces S. Ginteres profesionālās darbības un publiskās komunikācijas izvērtējums. Tā secinājumi sakrīt ar  LR Ētikas komisijas lēmumiem. Līdz ar to nav konstatēti jauni profesionālās ētikas pārkāpumi un LR netiek izteikti ar Iesniegumā minētajiem jautājumiem saistīti ieteikumi.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

Novērtē šo rakstu:

16
68

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi