RSU rektors: tas, ka mūsu „pētnieks” izsakās par grāmatu, ko nav lasījis, ir viņa akadēmiskās brīvības izpausme – tāda ir mūsu augstskolas izglītības kvalitātes izpratne
PIETIEK25.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka mūsu „pētnieks” izsakās par grāmatu, ko nav lasījis, ir viņa akadēmiskās brīvības izpausme, - šādi jaunpārvēlētais Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons pēc mēnesi ilgām pārdomām ir oficiālā vēstulē komentējis šīs augstskolas „pētnieka” un asociētā profesora Klāva Sedlenieka publiski paustās pārdomas par Lato Lapsas „rasistisko” grāmatu „Muzungu vismelnākajā Āfrikā”, šo grāmatu nemaz neizlasot un pat nepāršķirstot, bet paziņojot, ka "jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās”. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē augstskolas sagatavoto skaidrojumu:
„Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU) sakarā ar Lato Lapsas uzdotajiem jautājumiem, sniedz secīgi tālāk norādītās atbildes.
Jautājumi:
1) Kādi ir Jūsu iestādē nodrošināmās izglītības kvalitātes standarti? Kur un kā tie ir fiksēti? Atbildei pievienojiet attiecīgos dokumentus.
2) Kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
3) Kas un kādā veidā, ar kādu metodiku, cik bieži pārbauda to, kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
4) Cik bieži un kādās situācijās Jūsu iestādes mācībspēki studentiem vērtējumus par dažādiem procesiem, parādībām, faktiem, radošās darbības objektiem izsaka, pirms tam ar vērtējamo objektu neiepazīstoties vispār vai iepazīstoties pavirši un nolaidīgi?
5) Vai šādu vērtējumu paušana aprakstītajās situācijās atbilst Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos pieminētajām vērtībām un vīzijai? Atbildi pamatojiet.
6) Vai manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība vai arī vispārpieņemts vērtējumu izdarīšanas standarts Jūsu iestādē?
7) Vai arī pasniedzamajos kursos, kurus esmu uzskaitījis, konkrētais mācībspēks studentiem dažādus vērtējumus izsaka, pirms tam pretēji Jūsu iestādes kvalitātes vērtībām neiepazinies ar vērtēšanas objektu? Ja jā, cik bieži tas notiek? Ja nē, kā Jūsu iestādes vadība ir par to pārliecinājusies?
8) Ja manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība, kādas tieši darbības Jūsu iestādē tiks veiktas, lai šādus gadījumus nepieļautu un neapdraudētu Jūsu iestādes reputāciju un priekšstatu par tajā iegūstamās izglītības sniedzēju kompetenci un kvalitātes standartu ievērošanu?
Atbildes:
1) Augstākās izglītības nozarē kvalitātes novērtēšanas sistēma Eiropas augstākās izglītības telpā balstās uz “Eiropas Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā”, kas apstiprināti Boloņas procesa Ministru sanāksmē Erevānā 2015. gada 15. maijā. Skatīt detalizētāku informāciju tiešsaistē:
https://aic.lv/portal/content/files/AIC%20ESG2015%20int-1_2.pdf .
Saskaņā ar šiem standartiem un vadlīnijām Latvijā ir izveidota nacionāla kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kuras ietvaros tiek organizēta studiju programmu licencēšana, studiju virzienu akreditācija un augstākās izglītības institūciju akreditācija. Šos procesus regulē Augstskolu likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi:
a) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303956
b) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303892
c) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303957
Informācija par RSU studiju programmu licencēšanas statusu, studiju virzienu akreditācijas statusu, kā arī RSU akreditāciju pieejama Akadēmiskās informācijas centra Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras izveidotajā informācijas sistēmā (e-platformā):
a) https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprograms&id=7
b) https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fstudy-direction%2Flist&ProgramName=&Hei=7&IKKDescriptionShort=&StudyYears=&StudyMonths=&Lang=&Key=&IIK=&KP=&IIKSecondLevel=&Degree=&Qualification=&AccreditationStatus=yes&AccreditationTerm=&AccreditationTo=&JointStatus=&detail-search=
c) https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fview&id=7
Attiecīgi no minētās informācijas var gūt pilnvērtīgu priekšstatu par konkrētas augstskolas un tās realizēto studiju programmu atbilstību starptautiski atzītiem standartiem.
2 - 3) Atbilde uz 2. un 3.jautājumu –
a) Zinātnes snieguma starptautiskais izvērtējums
Latvijas zinātnisko institūciju darbības kvalitātes izvērtēšanai regulāri tiek rīkots “Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums”, ko organizē saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 41. pantu un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 619 "Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība".
Informācija ar RSU zinātniskās darbības starptautiskā novērtējuma aktuālajiem rezultātiem pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā:
https://www.izm.gov.lv/lv/2019-gada-zinatnisko-instituciju-starptautiskais-novertejums
b) Starptautiskie reitingi
RSU piedāvātās augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti apliecina arī mūsu universitātes novērtējums starptautiskajos reitingos. No kopā aptuveni 28 000[1] Pasaules universitātēm reitingos tiek vērtēta tikai neliela daļa. Piemēram, QS (Quacquarelli Symonds) veidotajā pasaules universitāšu reitingā tiek vērtētas 1500 universitātes. Šajā reitingā RSU ieņem 801.-1000. vietu – informāciju par RSU sniegumu dažādos kritērijos aicinām skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.topuniversities.com/universities/riga-stradins-university
Vēl vienā no lielākajiem Pasaules universitāšu reitingiem – izdevuma “Times Higher Education” reitingā “World University Rankings 2023” RSU ierindojas 601.-800. vietā. Savukārt šī paša izdevuma veidotajā reitingā “Impact Rankings 2022” RSU ieņem 301.-400. vietu. Informāciju par RSU sniegumu dažādos kritērijos aicinām skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-stradins-university
2022. gada reitingā “U-Multirank” RSU sasniegusi līdz šim labāko rezultātu reitinga darbības laikā, saņemot vairākus “A” un “B” vērtējumus. Informāciju par RSU sniegumu aicinām skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.umultirank.org/study-at/riga-stradins-university-rankings/
RSU jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas līderpozīcijās starp Latvijas augstskolām akadēmisko un pētniecības institūciju starptautiskajā reitingā “SCImago”. 2022. gada reitingā “SCImago Institutions Rankings” RSU ieņem 641. vietu pasaulē, kas ir par 35 vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā. Informāciju par RSU vērtējumu lūdzam skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.scimagoir.com/institution.php?idp=5074
4-8) Atbildes uz 4. – 8.jautājumu.
Varam apliecināt, ka Klāvs Sedlenieks ir mūsu universitātes asociētais profesors. Augstu novērtējam Jūsu interesi par asociētā profesora K.Sedlenieka izteikumiem sociālajos medijos. Uzskatām, ka augstskolu mācībspēkiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums publiski paust savu viedokli par sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, par kādu neapšaubāmi uzskatāma arī Jūsu jaunākās grāmatas iznākšana. Profesora Sedlenieka publikācijas sociālajā medijā "Twitter" ir paša autora veikums, kas nav ticis izdarīts viņa darba devēja - Rīgas Stradiņa universitātes - uzdevumā.
Papildus paskaidrojam, ka mūsu valstī pastāv domas un vārda brīvība, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 100. pants. Saskaņā ar to ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību – tiesībām brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus.
Papildus tam uzsverams, ka augstskolas akadēmiskā personāla tiesības saistās ar akadēmiskās brīvības realizāciju ne tikai augstskolas ietvaros, bet arī ārpus tās. Akadēmiskā brīvība ir atsevišķas, demokrātiskas pamattiesības, kas daļēji balstās tiesībās uz izglītību, un tās ir daļa no domas, viedokļa un vārda brīvības. Pienākums respektēt akadēmisko brīvību ir minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantā. Akadēmiskā brīvība paredz, ka akadēmiskā kopiena var iesaistīties pētniecībā, mācīšanā, studijās un komunikācijā sabiedrībā, nebaidoties no atriebības.[2]
RSU paskaidro, ka atbalsta vārda brīvības un akadēmiskās brīvības realizāciju no akadēmiskā personāla puses komunikācijā sabiedrībā arī ārpus darba tiesisko attiecību ietvara un studiju procesa nodrošināšanas augstskolā.
Ar cieņu rektors Aigars Pētersons
[1] Rider, Sharon & Peters, Michael & Hyvönen, Mats & Besley, Tina. (2020). World Class Universities A Contested Concept: A Contested Concept, p. 276 https://doi.org/10.1007/978-981-15-7598-3
[2] NĀKOTNES AUGSTSKOLAS 2030 LATVIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS UN AUGSTSKOLU ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ KONCEPCIJA 2021.–2030. GADAM. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PADOME. Pieejams tiešsaistē: Nākotnes augstskolas 2030 (aip.lv)
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
