Rubesa ar 2000 latu valsts algu nav uzskatījusi par nepieciešamu pat iesniegt amatpersonas deklarāciju
PIETIEK29.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Citadele bankas padomes locekle Baiba Rubesa, kura Latvijas valstij piederošajā bankā saņem 2000 latu lielu atalgojumu mēnesī, ne tikai kopš ievēlēšanas amatā pagājušā gada oktobrī ne reizi ar savu klātbūtni nav pagodinājusi bankas padomes sēdes, bet ir arī ignorējusi likumdošanas prasību iesniegt amatpersonas deklarāciju.
„Sekojot līdzi valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņiem un apkopojot datus par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas gaitu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sazinās ar tām amatpersonām, no kurām šobrīd nav saņemtas ne deklarācijas, ne iesniegums par to, ka viņām objektīvu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iesniegt kārtējo valsts amatpersonas deklarāciju. Šobrīd B.A. Rubesas valsts amatpersonas deklarācija VID nav saņemta,” Pietiek šonedēļ informēja VID.
VID arī atgādināja, ka, pamatojoties uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) 25.panta pirmajā daļā noteikto, personai, stājoties valsts amatpersonas amatā, valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā, ir jāiesniedz mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu valsts amatpersonas amatā.
Tieši šādā termiņā – pagājušā gada 24. novembrī savu amatpersonas deklarāciju ir iesniedzis, piemēram, tāpat pērnruden Citadele bankas padomē ievēlētais Aldis Greitāns. Savukārt Rubesa nospriedusi, ka uz viņu šī Latvijas likumdošanas norma neattiecas, un deklarāciju tā arī nav iesniegusi.
Salīdzinot ar Rubesas ikmēneša 2000 latu atalgojumu, sods par amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu ir diezgan niecīgs. „Katru gadījumu, kad amatpersona ir nokavējusi deklarācijas iesniegšanas termiņu, VID vērtē individuāli, ņemot vērā kavējuma apstākļus. Gadījumā, ja deklarācija nav tikusi iesniegta neattaisnotu iemeslu dēļ, amatpersona var tikt saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 pantu un tai var tikt piemērots naudas sods līdz 250 latiem,” informē VID.
Rubesa, kā Pietiek jau rakstīja, amatu Citadele bankas padomē ieguva pērn oktobrī ar PA akcionāru sapulces (pārstāv ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts) lēmumu. Viņa aizvien ir arī Statoil ASA viceprezidente korporatīvās sociālās atbildības jomā.
Citadele bankas padomē ir tās priekšsēdētājs Klāvs Vasks, viņa vietnieks Džofrijs Danns, kā arī Rubesa un Lorenss Filips Adamss.
Citadele bankas padomes locekļu atlasei PA izveidoja speciālu nomināciju komiteju, kuras uzdevums bija „organizēt caurskatāmu un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijai atbilstošu bankas Citadele padomes locekļu atlasi”. Nomināciju komitejā strādāja PA, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un novērotāja statusā bez balsstiesībām sabiedrības par atklātību Delna pārstāvji.
Nomināciju komiteja aicināja arī nozaru organizācijas, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu un Latvijas Komercbanku asociāciju ieteikt kandidātus padomes locekļa amatam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
