Rubesas alga noteikta 8000 eiro apmērā, iepriekšējie apgalvojumi izrādījušies nedaudz blēdīgi
PIETIEK07.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rail Baltica projekta pagaidām ne visai veiksmīgās īstenotājas – AS RB Rail valdes locekles Baibas Rubesas ilgi slēptais atalgojums patiesībā ir ticis noteikts 8000 eiro apmērā, - tā rāda Rubesas amatpersonas deklarācija, ko viņai nācies iesniegt kā AS Latvenergo padomes loceklei. Tie ir vairāk nekā 5500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kaut pati Rubesa pagājušā gada rudenī publiski apgalvoja, ka saņemot „uz rokas apmēram 5000 eiro”.
Kā rāda šī deklarācija, pērn kā uzņēmuma RB Rail valdes locekle Rubesa kopā saņēmusi 96 575 eiro – tātad vidēji nepilnus 8050 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas vai vairāk nekā 5500 eiro „uz rokas”.
Savukārt, tikko sākusi darbu Latvenergo padomē, viņa par nepilnu desmit dienu „iepazīšanās darbu” saņēmusi 1037 eiro, - kā Pietiek jau informējis, Rubesas mēnešalga Latvenergo ir noteikta 2208 eiro apmērā.
Iepriekš RB Rail Rubesas precīzo atalgojumu mēģināja slēpt, neraugoties uz viņas pašas regulārajiem paziņojumiem par caurspīdīgumu, ko viņa nodrošināšot kopuzņēmuma vadībā un darbībā.
„RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,” Rubesa paziņoja, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.
Taču ir tēmas, attiecībā uz kurām RB Rail valdes priekšsēdētājas apsolītais caurspīdīgums izbeidzas, un pirmām kārtām tas attiecas uz visu, kas saistīts ar uzņēmuma vadības atalgojumu, funkcijām un pienākumiem – it īpaši uz viņas pašas atalgojumu un atbildību.
Pat pēc atkārtotām norādēm uz bieži pieminēto caurspīdīgumu Rubesa līdz šim nebija vēlējusies atklāt ne to, kāds ir viņai noteiktais mēneša atalgojums, ne to, kas un pēc kādiem kritērijiem to ir noteicis un kas un cik bieži izvērtē tā pamatotību, - vienīgi telekanālam LNT viņa pagājušā gada septembrī pavēstīja, ka tie esot „uz rokas apmēram 5000 eiro”. (Patiesībā, kā izrādās tagad – vairāk nekā 5500 eiro mēnesī.)
Šī RB Rail vadītājas mēnešalga ir apmēram divas reizes lielāka nekā Latvijas Ministru prezidenta vidējie mēneša ienākumi. Šāds atalgojums būtu attaisnojams un pamatots, ja it kā caurspīdīgi vadītā uzņēmumā tam pretī stāvētu skaidrs un detalizēts amata apraksts – kādas funkcijas veic un kādu atbildību uzņemas šīs 8000 eiro mēnešalgas saņēmēja.
Taču realitāte ir cita - no uzņēmuma vadības reakcijas rodas iespaids, ka Rubesas amatam vispār nav ne noteikti konkrēti pienākumi un atbildība, ne arī sastādīts un apstiprināts oficiāls amata apraksts. Tādu nespēj uzrādīt pats uzņēmums, un uz jautājumiem par amata apraksta eksistēšanu Rubesa klusē.
Līdz ar to vienīgais publiskais dokuments šajā jomā ir RB Rail statūti, taču tajos ir vienīgi norāde, ka „valdes locekļiem ir jābūt tādai izglītībai un zināšanām, kādas ir nepieciešamas viņu pienākumu pildīšanai un nevainojamas biznesa reputācijas nodrošināšanai”.
Tikmēr Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze rāda, ka kopš Rubesas kļūšanas par RB Rail valdes priekšsēdētāju uzņēmuma vadība aizvien intensīvāk cenšas iespējami daudz darba nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, liekot uzdot jautājumu – ko tad darīs paši uzņēmuma vadītāji.
Jau aprakstīts, kā izrādījies, ka labi atalgotā valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nopūlēties, piemēram, pat ar uzņēmuma biznesa plāna un stratēģijas izstrādi.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
