Rubesas „RB Rail” nepiedāvā nekādus produktus vai pakalpojumus, bet par mārketingu trīs mēnešos grib izdot līdz 135 000 eiro
PIETIEK15.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Baibas Rubesas vadītā AS RB Rail, kas nodarbojas ar Rail Baltica dzelzceļa projekta sagatavošanu un nepiedāvā nekādus produktus vai pakalpojumus, gatavojas šā gada trešajā ceturksnī mārketinga pakalpojumiem tērēt līdz pat 135 tūkstošiem eiro. Šis būs jau kārtējais RB Rail apšaubāmas nepieciešamības iepirkums sabiedrisko attiecību un mārketinga nozarē.
Mārketings ir mērķtiecīga, produktus ražojoša vai pakalpojumus sniedzoša uzņēmuma darbība tirgū ar mērķi veicināt pārdošanu. Taču līdz brīdim, kad RB Rail varēs sākt pārdot savus produktus un pakalpojumus, pat saskaņā ar optimistiskākajām aplēsēm paies vismaz septiņi gadi.
Tomēr šis fakts netraucē Rubesas vadītajam uzņēmumam jau pašlaik sākt tērēt iespaidīgus līdzekļus mārketinga pakalpojumiem. Par iepriekšējiem mēnešiem publiskas informācijas nav, taču nule RB Rail paziņojis par iepirkuma plāniem, šā gada trešajā ceturksnī – tātad trīs mēnešos mārketinga pakalpojumiem domajot tērēt no 42 000 līdz pat 135 000 eiro.
Interesanti, ka iecerēts šo pietiekami iespaidīgo summu tērēt tieši pēdējos trīs mēnešos pirms šā gada oktobra, kad beidzas Rubesas līgums RB Rail valdes priekšsēdētāja amatā.
Šis nav pirmais aizdomas un šaubas radošais RB Rail iepirkums mārketinga un komunikāciju jomā. Šā gada sākumā plašu ievērību izpelnījās pusmiljonu eiro vērtais sabiedrisko attiecību iepirkums RB Rail vajadzībām.
Īpaši zīmīgi bija tas, ka iepirkumā bija paredzēta arī komunikācijas stratēģijas izstrāde, kaut atklājās, ka šādu pakalpojumu uzņēmums bija iegādājies arī iepriekšējā, vēl pavisam nesen – 2016. gada rudenī rīkotā iepirkumā.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, vēl tikai 2016. gada septembra sākumā bija pieņemts lēmums ļoti līdzīgā iepirkumā – „lai nodrošinātu pakalpojumus, kas saistīti ar Baltijas mēroga komunikācijas stratēģiju RB Rail AS globālajam projektam Rail Baltic/Rail Baltica un tās īstenošanai Latvijā”. Savukārt gadu un trīs mēnešus vēlāk it kā bija nepieciešama jau atkal jauna stratēģija, kaut projekts nav mainījies.
Neraugoties uz Rubesas deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, RB Rail tā arī neatklāja iepriekšējā noslēgtā līguma ilgumu, - uzņēmuma preses pārstāve Ilze Rassa vienīgi minēja, ka „atbilstoši esošā sadarbības līguma izpildes nosacījumiem, tas tuvojas noslēgumam”. Tomēr viņa nenoliedz, ka jau šī līguma ietvaros, kas uzņēmumam izmaksājis „tikai” aptuveni 60 tūkstošus eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiešām jau izstrādāta komunikācijas stratēģija.
Taču šis dokuments bijis domāts 2016.-2019. gadam, savukārt tagadējā iepirkuma ietvaros, triju gadu laikā sabiedriskajām attiecībām plānojot iztērēt astoņreiz lielāku summu, esot nepieciešama arī jauna Rail Baltica sabiedrisko attiecību stratēģija – tagad laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam. Savukārt tas, kāpēc nav izmantojama iepriekšējā stratēģija un tam pašam projektam nepieciešams jauns, dārgs dokuments, netika paskaidrots.
Neraugoties uz deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, RB Rail pārstāve paziņoja, ka „komunikācijas stratēģija ir iekšējas lietošanas dokuments, līdz ar to tā publiski nav pieejama”. Viņa gan varot atklāt, ka „kopš 2016. gada ir pieaudzis projektā veicamo aktivitāšu apjoms, kā arī jaunā iepirkuma ietvaros tiek paplašināta pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfija”.
Jaunā, pusmiljonu eiro vērtā iepirkuma nolikumā bija aprakstīts, kādi ir RB Rail vadībai nepieciešamie pakalpojumi: ar šīs summas iztērēšanu uzņēmums vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”.
Tāpat naudu paredzēts tērēt, lai „uzbūvētu projektam pozitīvu reputāciju” un „iegūtu ticību un uzticamību Rail Baltica vadības komandai”, turklāt īpaši svarīgi esot panākt, lai šī ticība rastos lēmumu pieņēmēju aprindās un arī medijos.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
