Ruka vadītā Valsts policija par noziedzīgo nolaidību ar vakcīnām kriminālprocesu sākt nevēlas – lai notikušo izvērtējot paši vainīgie
PIETIEK27.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Armanda Ruka vadītā Valsts policija nevēlas sākt kriminālprocesu saistībā ar Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta amatpersonu noziedzīgo nolaidību, kuras dēļ Latvija no piedavātajām 800 000 Pfizer/BioNTech Covid-19 vakcīnām ir pieteikusies uz nepilniem 100 000. Tā vietā policija ir nolēmusi, ka labāk būtu, ja notikušo izvērtētu paši vainīgie, un iesniegumu par notikušo nosūtījusi... pašai Veselības ministrijai,
„Latvijai pirmajā piegājienā piedāvāja vairāk nekā 800 000 Pfizer vakcīnu, no kurām kāds vai kādi mūsu sistēmā pieņēma lēmumu pieņemt tikai 97 500. Man tas nav saprotams, ja mēs nebūtu atteikušies, mums šobrīd būtu daudz vairāk vakcīnu. Es esmu dziļi sašutis par šo. Ja kāds būs jāsauc pie atbildības, tas tiks izdarīts. Mani visvairāk mulsina tas, ka tas tika darīts kaut kādā slepenībā. Jaunais veselības ministrs strādā pilnīgi citādāk, visus jautājumus par vakcīnu piegādēm viņš nes uz Ministru kabinetu,” – tā šorīt paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Taču, visticamākais, nekādi atbildīgie netiks ne nopietni meklēti, ne arī saukti pie atbildības. Pietiek šodien publicē Veselības ministrijai adresētu dokumentu, ko parakstījis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. No šī dokumenta izriet, ka Valsts policijai nav ne mazākās vēlēšanās sākt kriminālprocesu par šo noziedzīgo nolaidību, kuras dēļ smagi cietīs valsts tautsaimniecība un mirs simtiem cilvēku. Tā vietā policija iesaka notikušo izvērtēt... pašai Veselības ministrijai:
„Veselības ministrijai
Par iesnieguma pārsūtīšanu
2021.gada 13.janvārī Valsts policija saņēma Lato Lapsas iesniegumu (reģistrēts Valsts policijā 2021.gada 13.janvārī ar Nr. 20/8372), kurā iesniedzējs lūdz izvērtēt Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta amatpersonu rīcību, kas saistīta ar COVID 19 vakcīnu iepirkuma organizēšanu un īstenošanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.286 “Veselības ministrijas nolikums” 6.8.punktu (veikt funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs) Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta darbinieku un amatpersonu rīcības izvērtēšana ir Veselības ministrijas kompetencē. L.Lapsas iesniegumā norādīto ziņu pārbaudei nav nepieciešams pielietot kriminālprocesuālos līdzekļus un metodes.
Kriminālprocesa likuma 373.panta trešajā daļā ir noteikts, ja saņemtās ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei. Ar resorisko pārbaudi šā likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.
Ņemot vērā augstāk minēto, pārsūtam Jums izskatīšanai L.Lapsas iesniegumu.
Vēršam uzmanību, ja L.Lapsas iesnieguma izskatīšanas rezultātā tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 2.punktu iegūtā informācija iesniedzama izmeklēšanas iestādei atbilstoši institucionālajai kompetencei (Kriminālprocesa likuma 387.pants).
Pielikumā (pirmajam adresātam): L.Lapsas iesniegums.
Cieņā,
Priekšnieks A.Grišins
ŠIS DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
K.Kalniņš 67014092
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
