Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc TVNET publicētā Ineses Bražes raksta "Es vairs nevaru izturēt, mammu, aizved mani uz policiju" iekšā kaut kas uzsprāga. Ne tikai raksta un tajā jūtamā izmisuma dēļ, bet galvenokārt tā dēļ, kas šobrīd notiek valsts tiesībsargājošā sistēmā ar nosaukumu "Valsts policija" un par to atbildīgajā Iekšlietu ministrijā. Tā dēļ, ka Valsts policija jau tuvākajā nākotnē nespēs pamata līmenī aizsargāt sabiedrības locekļu tiesības uz dzīvi drošā  vidē. Tā dēļ, ka Valsts policijas (VP) sistēma vētras ātrumā tiek novesta līdz sabrukumam.

Pēdējā laikā ļoti daudz tiek runāts par Ģenerālprokuratūras un ģenerālprokurora Jura Stukāna nespēju sakārtot prokuratūras darbu, par procesuāliem pārkāpumiem, par safabricētām lietām un prokuroru lomu šajā lietās, par bezdarbību, reakcijas trūkumu, zemu līmeni un visām citām lietām, kuru dēļ jāuzdod jautājums, ko vispār šajā amatā dara cilvēks, kurš nekad mūžā nav strādājis par prokuroru. Bet šobrīd stāsts ne par to.

Tiem, kas ir tālu no tiesībsargājošo iestāžu darba struktūras, jāizskaidro viena vienkārša lieta. Prokurora darba kvalitāte, kriminālprocesu virzība, vainīgo sodīšana lielākā mērā atkarīga no izmeklētāju darba kvalitātes. Savukārt izmeklētāja darba kvalitāte ir atkārīga no vairākiem būtiskiem savstarpēji saistītiem kritērijiem: darba vide, darba organizācija, darba slodze, vadības attieksme, atalgojums, sociālās garantijas utt.

Vai jūs zināt, ka Valsts policijas aprindas vismaz šogad katru mēnesi pamet vidēji 50-70 cilvēku, pārtraucot darba tiesiskās attiecības, un lielākā daļa no šiem policistiem strādāja VP Rīgas reģionā? Vai tādējādi jūs varat iedomāties, cik cilvēku šogad jau ir pametuši dienestu un vēl pametīs?

Vai jūs zināt, ka, sākot no 01.06.2023., ir īstenota katastrofāla, neapdomāta, haotiska  un Valsts policijas Rīgas iecirkņu sistēmu graujoša reorganizācija, kuras rezultātā ir izveidotas 3 pārvaldes: Rīgas Ziemeļu pārvalde, Rīgas Austrumu pārvalde un Rīgas Pārdaugavas pārvalde?

Zināšanai - Rīgas Ziemeļu pārvaldē šobrīd ietilpst bijušie Rīgas Brasas un Rīgas Ziemeļu iecirkņi; Rīgas Austrumu pārvaldē ietilpst bijušie Rīgas Ķengaraga, Rīgas Latgales un Rīgas Centra iecirkņi; Rīgas Pārdaugavas pārvaldē ietilpst Rīgas Kurzemes un Rīgas Zemgales iecirkņi.

Domājams, ka katra reorganizācija ir vērsta uz to, lai optimizētu resursus, izlīdzinātu slodzi un efektivizētu sistēmas vadīšanu ar augsta ranga vadītāju iecelšanu. Ideālajā pasaulē tā tam arī būtu jābūt.

Par reorganizācijas nepieciešamību un veiksmīgu īstenošanu Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks kopā ar saviem padotajiem atskaitījies Iekšlietu ministrijā, vienlaikus skandinot katrā intervijā, ka Valsts policija kļūst modernāka, jaunāka, attīstītāka, profesionālāka. Nav nekādu šaubu, ka A.Ruks neko citu apgalvot nevar, jo savi savārītie s…di jāslēpj un jāmaskē tik ilgi, cik tas ir iespējams. Tomēr šķiet, ka to noslēpt vairs nevar, jo tie lien no visām pusēm un to var apstiprināt jebkurš ierindas policists.

Pēc Jēkabpilī pastrādātās sievetes slepkavības bērnu un sieviešu aizsardzība ir viena no Valsts policijas un prokuratūras prioritātēm. Nav šaubu, ka tas ir pilnīgi pareizi un pamatoti. Bet, kā jau ir pieņemts, pastiprinātu interesi tam pievērsa tikai tad, kad policijas un prokuratūras vienaldzības un klaju likuma pārkāpumu rezultātā noticis prātam neaptvērams noziegums. Noziegums, kuru varēja novērst, ja policija savu darbu darītu tā, kā to vajadzētu darīt.

Šī gada jūnijā Valsts policijas Rīgas Austrumu pārvaldē par iespējamo zādzību kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts un ievietots brīvības atņemšanas vietā bērns. Vai jūs zināt, ka aizturēšanas brīdī kirminālprocess jau sen bija izbeigts, un tādējādi bērna brīvības atņemšana bija pilnīgi nelikumīga? Vai Valsts policijas priekšnieks A. Ruks ir uzdevis veikt dienesta pārbaudi par šo gadījumu, kā viņam patīk darīt visos citos gadījumos, īpaši kad policijas pieļautajam pārkāpumam pievērsta masu mediju uzmanība?

Tas ir tikai viens no spilgtajiem pēdējā laika notikumiem, kuru dēļ ne tikai Rīgas Austrumu pārvaldes priekšniekam S. Gaļilejevam būtu jālido prom no amata uz inspektora amatu, bet arī visas Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam J. Staļgevicam būtu uzdodāms daudz jautājumu.

Darbinieki no dienesta iet projām lielā mērā jaunieceltās vadības un tās izraisītā haosa dēļ. Zīmīgi ir tas, ka vadības sastāvs iecelts bez konkursa un bez objektīvas spēju un zināšanu izvērtēšanas. Šāda kārtība ļāva iecelt amatos vajadzīgus cilvēkus bez jebkādas apstrīdēšanas un izvērtēšanas iespējas. Rezultātā citiem policijā strādājošiem neatkarīgi no viņu nopelniem ir liegta jebkāda iespēja pretendēt uz vadošajiem amatiem. Turklāt izvērtējot jauno pārvalžu vadību sastāvu bez šaubām var apgalvot, ka A. Sozinova astoņkājis turpina plaukst, jo amatos ir salikti viņam lojālie cilvēki, no kā var noprast, ka arī J. Staļgevics ir cieši saistīts ar A. Sozinovu. 

Piemēram, par Rīgas Pārdaugavas pārvaldes priekšnieku iecelts A. Petrovs, kurš iepriekš knapi tika galā ar mazā kādreizējāRīgas Centra iecirkņa vadīšanu, taču bieži un par labu atlīdzību palīdzēja augstākajai vadībai (un ne tikai) sakārtot ļoti daudzus "jautājumus". Informācija par to apkopota un nodota atbildīgajām iestādēm.

Par Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieku iecelts A. Sozinovam pietuvinātais S. Smirnovs, kurš nekad savā dzīvē nav strādājis policijas iecirknī, bet A. Sozinova vadīšanas laikā vadījis laupīšanu un specializētu zādzību izmeklēšanas biroju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē. Priekšnieks, kuram nav ne mazākas izpratnes par darba specifisku un organizāciju rajona iecirkņu līmenī. Viņa padotībā par nodaļas vadītāju iecelts A. Sozinova uzticības persona R. Afanasjevs, kurš bezjedzīgi cīnās ar alkohola atkarību. Jautājums, kā cilvēks ar smagu atkarību spēj vadīt kriminālpolicijas nodaļu.

Par Rīgas Ziemeļu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieku iecelts A. Steļmakovs, kurš strādājot VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē savas nekompetences un procesuālo pārkāpumu dēļ tika pazemināts līdz nodaļas priekšnieka vietnieka amatam kādreizējā Ziemeļu iecirknī, taču, lai veiksmīgi kārtotu jautājumus vajadzīgiem cilvēkiem, iecelts vadošajā amatā.  

Par Rīgas Austrumu pārvaldes priekšnieku iecelts S. Galilejevs, šogad ar Viestura ordeņi apbalvotais J.Staļgevica stukačs, kas noveda bijušo Rīgas Latgales iecirkni līdz pilnīgam haosam. 

Savukārt par Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieku iecelts E. Jefremovs, bijušais VP Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja nodaļas priekšnieka vietnieks, I. Tomaševa "laba rokā", ar kuru tik pat tuvas attiecības, iespējams, uztur arī šobrīd. Ņemot vērā to, ka I. Tomaševs bija galvenais A. Sozinova uzdevumu un pasūtījumu izpildītājs 3. birojā, šobrīd gan I. Tomaševam, gan A. Sozinovam ir pavērtas visas iespējas atrisināt jebkuru kriminālprocesu visā Rīgas Austrumu pārvaldes apkalpošanā esošajā teritorijā. 

Tas nozīmē, ka A. Sozinova astoņkājis, ar kuru tik bravurīgi cīnījās A. Ruks, pa labi un pa kreisi rotējot bijušo vadību, nemaz nav nekur pazudis, bet mainījis seju un citādākā veidā izplatījās pa visām Rīgas pārvaldēm. 

Lai arī pēc J. Šultes neveiksmīgajām medībām parādījās cerība, ka, J. Šultem aizejot, no pilsētas pazudīs arī A. Sozinova astoņkājis, realitātē viss izrādījās tieši otrādi. Neoficiālā informācija liecina, ka A. Sozinovs, kuru A. Ruks bija aizrotējis uz J. Staļgevica vietu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldi, turpināja un joprojām turpina uzturēt ciešu sadarbību ar J. Staļgevicu, jo abiem bija izdevīgi sadarboties, lai saglabātu ietekmi savās bijušajās pārvaldēs. Par šadu sadarbību liecina A. Sozinova izaudzināto kadru iecelšana amatos. 

Ņemot vērā jaunu struktūrvienību izveidošanu, šobrīd Rīgas rajonu teritorijas apkalpo "apvienotās reaģējošo spēku grupas", kuru darbs organizēts tādā veidā, ka minēto grupu darbiniekiem ir pienākums operatīvi reaģēt uz gandrīz visiem izsaukumiem pārvalžu apkalpotajās teritorijās, ko pirms 01.06.2023. apkalpoja vairākas dežūrdaļu grupas. Darbinieku akūta trūkuma dēļ reaģējošo spēku grupas nav pilnībā nokomplektētas (trūkst vismaz 50%), kā rezultātā visus notikumus apvienotajās teritorijās apkalpo vidēji 2 izbraukuma grupas, kas liedz iespēju kvalitatīvi atrisināt izsaucēju problēmas uz vietas, uzsākt kriminālprocesus un operatīvi veikt sākotnējās neatliekamās izmeklēšanas darbības, jo izsaukumu ir ļoti daudz.

Katrā pārvaldē operatīvās reaģešanas nodaļās pēc štata būtu ikdienā būtu jāstrādā ne mazāk kā 22 cilvēkiem, taču to vietā strādā labākajā gadījumā 8, kuriem jāapkalpo vismaz divreiz lielākas teritorijas nekā pirms reorganizācijas. Veicot visu Rīgas dežūrdaļu darbinieku aptauju, konstatēta dramatiska situācija - cilvēki ir pārslogoti, izdeguši, darbs 24 stundu laikā ir tik intensīvs, ka izturēt to bez mazākas atslodzes nav iespējams.

Jāsaprot, ka operatīvās reaģēšanas speciālistam jābūt labā formā, lai viņš varētu kvalitatīvi izvērtēt situāciju notikuma vietā, pareizi noformēt dokumentus, sniegt izsaucējiem nepieciešamo palīdzību. Taču realitātē darbinieki tiek dzīti no viena izsaukuma uz otru, neļaujot pabeigt iepriekšējā notikuma noformēšanu, kas rada neizpratni un vilšanās galvenokārt sabiedrības locekļiem, kuri nesaprot, kāpēc policija nevar paspēt no viņiem pieņemt iesniegumu.

Reaģējošie spēki šobrīd pilda gan izbraukuma izmeklētāju, gan ceļu policijas, gan patruļpolicijas pienākumus, jo šajos amatos vienkārši vairs nav, kas strādā, kadru trūkums ir katastrofāls. Savukārt jaunpienācēji no Valsts policijas koledžas - lielākā daļa ir jaunas meitenes, kurām bail dot ieroci un kas pēc neilga nostrādātā laika lemt atstāt dienestu, jo saskaras ar neadekvātiem un nepieņemamiem darba apstākļiem. 

Un, ja kāds pateikss, ka tas viss ir atalgojuma dēļ - viņam nebūs taisnība. Policijā algas nekad nebija augstas, taču vēl neilgu laiku atpakaļ cilvēki policijā strādāja par ideju, ar cēlu mērķi aizsargāt sabiedrību, sniegt palīdzību, kas deva vislielāko gandarījumu. Taču šobrīd vadības attieksme visos līmeņos ir tik nievājoša, pazemojoša un demotivējoša, ka darbinieki iet projām bez jebkādas nožēlas. 

Ja darbinieku plūsma no Valsts policijas turpināsies pašreizējā līmenī (bet patiesībā šī gada beigās/2024. gada pirmajā pusē plūsma sasniegs rekordlielus apmērus), jau tuvākajā nākotnē policija nespēs nodrošināt iekšējo drošību, kvalitatīvu kriminālprocesu izmeklēšanu un virzīšanu uz prokuratūru, draudu novēršanu un noziegumu prevenci. Ir jāsaprot, ka tos darbiniekus, kurus minimālajā skaitā uzņem Valsts policijas aprindās aizgājušo policistu vietā, faktiski nav kam apmācīt. Darba apjoms un intensitāte Rīgas policijā ir tik liels, ka jaunie izmeklētāji bez iemaņām un pieredzes, ar to saskaroties, grimst krimināllietu sējumos un rezultātā nolemj meklēt darbu citās vietās, tāpēc viņus nav iespējams uzskatīt par potenciālo policijas kadru attīstības bāzi.

Pāšreizējā situācija ar lielu varbūtību liecina par to, ka, ieceļot par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku J. Staļgevicu un ļaujot viņam īstenot reformu ar sev pietuvinātu kadru iecelšanu un A. Sozinova cilvēku bīdīšanu, A. Ruks ir nospiedis Valsts policijas iznīcināšanas sarkano pogu. Līdz sprādzienam atlicis ļoti maz laika. Un diemžēl no valsts iekšējās drošības sistēmas sagraušanas visvairāk cietīs tādi kā noslepkavotā meitene Jēkabpilī, kā Agate un viņas bērns I. Bražes rakstā, kā nelikumīgi aizturētais un izolatorā iemestais bērns. 

Valsts policijas izmeklētāju kapacitātes, neadekvātas darba slodzes un neprātīgas darba organizācijas dēļ jau tagad ir ļoti nopietnas problēmas smagu, sevišķi smagu un sarežģītu lietu izmeklēšanā. Un prokuratūras vaina šajā situācijā ir vienīgi tajā, ka prokurori nespēj (vai nevēlas) operatīvi un asi reaģēt uz policijas pārkāpumiem un bezdarbību. Protams, ka tas ir tikai laika jautājums, kad arī prokuratūrā beidzot sapratīs, ka A. Ruka un J. Staļgevica īstenotās reformas būtiski pazemināja izmeklēšanas kvalitāti un efektivitāti, bet reakcijai jābūt savlaicīgai, lai vēl varētu glābt vismaz daļu no atlikušā policijas kadru sastāva. Cik vēl overtona logi jāatver, lai kāds apturētu Valsts policijas sabrukumu?

Novērtē šo rakstu:

399
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi