Iesaki rakstu: 
Cienījamie partijas “Austošā Saule Latvijai” dibinātāji un dibināšanas sapulces viesi! 23. augusts mūsu tautas vēsturē ir zīmīga diena. 1939. gadā divas lielvaras sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās, un Latvija zaudēja savu neatkarību. Pēc pusgadsimta – 1989. gadā – divi miljoni Baltijas iedzīvotāju sadevās rokās, lai paustu savu nosodījumu šim noziegumam un pieprasītu taisnīgumu un brīvību.
1991. gada 23. augustā tika dibināta Latvijas Republikas Zemessardze, kas jau 34 gadus ir viens no mūsu valsts neatkarības stingrākajiem balstiem. Arī daudzi mūsu rindās kalpo Zemessardzē, bet ir jāatceras, ka mūsdienu hibrīdkara situācijā mūsu pienākums pret Latviju nebeidzas tad, kad mēs novelkam formu, jo par Latviju ir jācīnās visu laiku. To mēs jau redzam, kad daudzi, kas atgriežas no robežas sargāšanas, uzzina, ka cilvēki, kas palīdz pretiniekam hibrīdkarā, saņem “smieklīgus” sodus.
Šodien 23. augusts iegūst vēl vienu nozīmi. Šodien mēs no jauna veidojam vēsturi – 2025. gada 23. augusts ir diena, kad Latvijas politikā sevi piesaka jauns nacionālais spēks – “Austošā Saule Latvijai”.
Nekas no šodien notiekošā nav nejaušība. Veiksme mīl drosmīgos un darbīgos. Tas ir mūsu patriotisma, gribas un apņēmības redzamais rezultāts, mūsu vēlme nesavtīgi dot no sevis, lai Latvija un latviešu tauta izrautos no lejupslīdes un plauktu mūžam. Šī diena ir nozīmīga mums – partijas veidotājiem –, tomēr mūsu īstais sasniegums ir tajā, kā mēs līdz šim nonācām. Es patiešām lepojos un esmu iedvesmots no mūsu komandas darba, veidojot partijas programmu, tās institūciju iedīgļus, piesaistot arvien jaunus domubiedrus un rīkojot šo pasākumu. Tas, ko no visas sirds un dvēseles pilnīgi brīvprātīgā kārtā un lielā vienprātībā par pamatvērtībām ir darījuši 200 cilvēki, ir visstiprākais pamats mūsu organizācijas nākotnei Latvijas politikā.
Latvijā ik pa laikam dzimst jaunas politiskas partijas, kas sāk skaļi, bet pēc tam savijas ar esošo politisko sistēmu tik ļoti, ka atliek vien nopūsties un teikt: “Jā, viņi visi tādi paliek – tur, tajā politiskajā vidē. Lūk, mēs ticējām, bet mūsu ticība tika pievilta.” Tāpēc mums jau šodien ir jāieliek mūsu visciešākā apņēmība, visstingrākais nodoms veidot citu stāstu, un jādomā par nākotni, kurā izspēlēsies šis brīdis. Šis brīdis, kurā mūsu organizācija ir pilnībā tīra no politiskajiem kompromisiem – pilnībā pašorganizēta, pašpietiekama un ar skaidru nodomu mainīt Latvijas politiku. Mums jārīkojas tā, lai nākotnē šis brīdis nebūtu vien nostaļģiska atmiņa par labajiem laikiem, bet gan mūsu būtība, kas nekad nemainījās un noteica katru mūsu soli. Daudzi no mūsu dibinātājiem ir atguvuši ticību Latvijas politikai tieši caur iesaisti “Austošajā Saulē”, un šī ticība mums tagad būs jāattaisno katru dienu. Bet pats galvenais būs pārliecināt latviešu tautu, kas ir pamatoti vīlusies Latvijas politiskajā vidē.
Mūsu tauta ir vīlusies, jo labi redz un saprot esošo situāciju. Mēs esam demogrāfiskajā, ekonomiskajā un nacionālajā lejupslīdē. Dzimstības rādītāji ir kritiski. Imigrācijas slūžas ir atvērtas un apdraud mūsu identitāti kā nācijai. Valsts parāds pieaug, un Latvija arvien straujāk atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Prokremliskie un kreisie spēki nostiprinās. Tikmēr esošās partijas nav gatavas rīkoties apņēmīgi un ķerties pie šo problēmu risināšanas, nav gatavas pieņemt grūtus lēmumus. Atkarībā no tā, vai partija ir pozīcijā vai opozīcijā, tā vai nu saraujas, vai izplešas savā retorikā, bet kopumā vilcina laiku – laiku, ko mums ir aizdevusi ukraiņu tauta ar savām ciešanām un asinīm.
Mūsu dibinātāji ir izveidojuši nacionālās drošības un atjaunotnes programmu Latvijai. Mēs esam gatavi ķerties klāt mūsu valsts problēmu cēloņu risināšanai – nevairoties no neērtu patiesību nosaukšanas vārdā, kādu interešu aizskāruma vai citiem apsvērumiem, kas ir otršķirīgi laikā, kad mūsu valsti piemeklējusi lejupslīde. Mēs esam īpašu uzmanību pievērsuši valsts iekšējās drošības stiprināšanai, policistu atalgojuma palielināšanai, kā arī tautsaimniecībai, kas cieši atkarīga no tā, vai mums izdosies samazināt uzblīdušās valsts funkcijas – birokrātijas slogu un politiskos liekēžus valsts kapitālsabiedrībās. Mums jāgatavojas Saeimas vēlēšanām, un es uzdrošināšos teikt – valdības vadīšanai.
Mums jāturpina biedrības “Austošā Saule” gars un tradīcijas, kas balstās trijos darbības principos:
Pamanīt un skaidri nosaukt pastāvošu problēmu;
Rīkoties saskaņā ar savu latvieša sirdsapziņu un taisnīguma izpratni;
Vienmēr pieturēties pie lietas būtības, veselā saprāta un nemeklēt lētu popularitāti, bet gan to, kas dod labumu ilgtermiņā. Un šis ir arī pamats sadarbībai ar citiem politiskajiem spēkiem.
Kā politiskai partijai es vēl pievienotu ceturto darbības principu – atklātu un godīgu sarunu starp politiķiem un sabiedrību.
Mūsu mērķis ir politiski iesaistīts, aktīvs Latvijas pilsonis – savas valsts patriots. Tieši Tevi mēs aicinām arī savās rindās!
Ja mums izdosies ievērot šos darbības principus, tad tas ir labākais, ko mēs varam dot Latvijas sabiedrībai šobrīd.
Lai mums visiem kopā izdodas!
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
