Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!
Dr. Uģis Nastevičs*28.10.2024.
Komentāri (111)
Iesaki rakstu: 
Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Nākamgad svinam dievturības vārda simtgadi. Dievturu svētie raksti ir Latvju Dainas. Latviešu valoda dievturiem ir svēta valoda. Latvijas Republika pasludināta, Brīvības cīņās gūti izšķiroši panākumi, un Satversme stājusies spēkā tieši Veļu laika nogalē. Vai aiz šiem notikumiem miglā tītajā gada laikā neslēpjas senču paaudžu spēks un latviešu Dieva padoms?
Smejiet, ļaudis, dziesmiņ’ manu, Valodiņu nesmejiet: Dziesmiņ’ dziedu, kādu gribu, Valodiņa Dieva dota.
Sēdi augstu tu, brālīti, Runā lepnu valodiņu, Lai no tevis sveši ļaudis Pirktin pirka valodiņu.
Veci koki izpraulējši, Tāses vieni atlikušas; Veci ļaudis nomiruši, Valodiņa atlikuse.
Kas cits mums atliek? Lūdzu, iztaisnosim muguras! No 7000, vien 400 valodu ir vairāk nekā miljons runātāju, bet tikai 45 var lepoties ar savu valsti, kur katra no tām atzīta par vienīgo valsts valodu. Latviešu valodai laimējies būt šo nedaudzo starpā. Mēs maza cilts, mēs būsim liela tik, cik mūsu griba! Un latviešiem ir sava valsts.
Pirms 60 gadiem, pētīdams Latvju Dainas, īpaši #27796, par saliektajiem apbedījumiem, ko Latvijā attiecina uz vēlo neolītu (proti, 2900–1800 p. m. ē.), Volfgangs Dārziņš secinājis, ka latviešiem ir “gods runāt varbūt visvecāko dzīvo valodu visā pasaulē”. Vēl arvien dzird latviešus sakām: “Aizver žaunas!” Par šo priecātos senākais četrkājis pasaulē — Ventastega curonica — no Kurzemes.
“Latviskums ir tava latviešu valoda… Tava pasaules uztvere… Kā tu skaties saules lēktā, kā tu ar skatu apmīļo bērzu, liepu, egli, dadzi, nātres. Latviskums ir tas, kā tu satiec ar savu kaimiņu, lamājies ar saviem pretiniekiem, izturies pret pārākiem, padotiem, nevarīgākiem un savējiem.”
Nacionālais attīstības plāns lieku reizi atgādina: “Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra — Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Latvija ir atvērta un draudzīga visu tautu iedzīvotājiem, kas pieņem Latvijas pastāvēšanas jēgu — latviešu tautas, tās valodas un kultūras attīstību savā zemē.”
Atsauksim atmiņā Viļa Plūdoņa “Latvju himnu”:
“Mēs esam nu kungi mūsu dzimtajā zemē, Mēs varam nu paši sev likumus lemt…
Caur simtgadu vaidiem, zem svešnieku spaidiem Šo baltdien vēl dzidri latvju mēle te skan.
Tā zeme ir mūsu. Tā Dieva un Laimas Latvju tautai sensenis līdzdotais pūrs.
Tā zeme ir mūsu, to nedos vairs svešiem Ne zemgals, ne latgals, ne sēlis, ne kūrs.”
Ej, bāliņ, taisnu ceļu,
Runā taisnu valodiņu
Tad ij Dievs palīdzēs
Taisnu ceļu nostaigāt.
Tautai, Dievam, Tēvzemei — latviskās Latvijas labad! Lai top!
* tulkotājs, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs, “Austošā Saule” valdes loceklis.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
