Runas par to, ka „airBaltic” turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli, satiksmes ministrs melo
Aivars Strakšas*30.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas ir labi, ka airBaltic zaudējumi sarukuši trīs reizes, tomēr līdz optimismam tālu. Ja uz gada sākumu pašu kapitāls bija palicis tikai 14 miljonu EUR, tad pēc šī gada pirmā pusgada rezultātiem, tas ir negatīvs - mīnus 47 miljoni EUR.
Piešķirto 90 miljonu EUR līdz gada beigām visdrīzāk, ka nepietiks, un sabiedrības kapitāls būs atkal negatīvs. Labākajā gadījumā ap nulli. Nez kā ir ar kovenantēm obligāciju daļā? Vai tik obligācijas nepaprasīs dzēst pirms laika, vai arī būs jāpalielina procentu maksājumi, kuri jau tā ir dramatiski.
Plus visam tam lidmašīnu iegādes plāns - 50 gabali par 5,5 miljardiem USD (pēc airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa paustās informācijas). Jāpaskatās arī valūtas kursu svārstības EUR/USD - 2018. gads un tagad. Cik saprotu, tad atlikusi ir 21 lidmašīna. Patiešām visas 50 šobrīd ir vajadzīgas un noslogojamas? Izskatās pavisam nopietni.
Runas par to, ka airBaltic turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits melo. Arī Gauss raksta biznesplānus, lai izmānītu naudu no valsts un nomierinātu kreditorus, nevis sniedz patiesu informāciju.
No otras puses, negribu kategoriski teikt, ka jāļauj airBaltic nobankrotēt. Taču ir jāizvērtē reālais stāvoklis bez nevajadzīgiem izskaistinājumiem. 2018. gadā, uzņemoties nesamērīgas saistības, Gauss riskēja. Cerēja, ka krīzes nebūs. Kļūdījās.
Mēdz teikt, ka tas, kurš neriskē, nedzīvo Jūrmalā, taču šai parunai ir arī cita puse, par kuru parasti nerunā. Kas notiek tad, ja riskē un kļūdies? Kur tad ir tas profesionālisms, kurš izmaksā 700 tūkstošus EUR gadā?
Un šobrīd par to maksā jau valsts budžets uz skolotāju un mediķu rēķina, kuriem nevar atrast iespējas algu palielinājumam. Bet airBaltic - bez problēmām. Kaut kas tur nav tīrs.
* Bijušais Latvijas Dzelzceļa viceprezidents
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
