Runas par to, ka „airBaltic” turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli, satiksmes ministrs melo
Aivars Strakšas*30.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas ir labi, ka airBaltic zaudējumi sarukuši trīs reizes, tomēr līdz optimismam tālu. Ja uz gada sākumu pašu kapitāls bija palicis tikai 14 miljonu EUR, tad pēc šī gada pirmā pusgada rezultātiem, tas ir negatīvs - mīnus 47 miljoni EUR.
Piešķirto 90 miljonu EUR līdz gada beigām visdrīzāk, ka nepietiks, un sabiedrības kapitāls būs atkal negatīvs. Labākajā gadījumā ap nulli. Nez kā ir ar kovenantēm obligāciju daļā? Vai tik obligācijas nepaprasīs dzēst pirms laika, vai arī būs jāpalielina procentu maksājumi, kuri jau tā ir dramatiski.
Plus visam tam lidmašīnu iegādes plāns - 50 gabali par 5,5 miljardiem USD (pēc airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa paustās informācijas). Jāpaskatās arī valūtas kursu svārstības EUR/USD - 2018. gads un tagad. Cik saprotu, tad atlikusi ir 21 lidmašīna. Patiešām visas 50 šobrīd ir vajadzīgas un noslogojamas? Izskatās pavisam nopietni.
Runas par to, ka airBaltic turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits melo. Arī Gauss raksta biznesplānus, lai izmānītu naudu no valsts un nomierinātu kreditorus, nevis sniedz patiesu informāciju.
No otras puses, negribu kategoriski teikt, ka jāļauj airBaltic nobankrotēt. Taču ir jāizvērtē reālais stāvoklis bez nevajadzīgiem izskaistinājumiem. 2018. gadā, uzņemoties nesamērīgas saistības, Gauss riskēja. Cerēja, ka krīzes nebūs. Kļūdījās.
Mēdz teikt, ka tas, kurš neriskē, nedzīvo Jūrmalā, taču šai parunai ir arī cita puse, par kuru parasti nerunā. Kas notiek tad, ja riskē un kļūdies? Kur tad ir tas profesionālisms, kurš izmaksā 700 tūkstošus EUR gadā?
Un šobrīd par to maksā jau valsts budžets uz skolotāju un mediķu rēķina, kuriem nevar atrast iespējas algu palielinājumam. Bet airBaltic - bez problēmām. Kaut kas tur nav tīrs.
* Bijušais Latvijas Dzelzceļa viceprezidents
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
