Runas par to, ka „airBaltic” turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli, satiksmes ministrs melo
Aivars Strakšas*30.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas ir labi, ka airBaltic zaudējumi sarukuši trīs reizes, tomēr līdz optimismam tālu. Ja uz gada sākumu pašu kapitāls bija palicis tikai 14 miljonu EUR, tad pēc šī gada pirmā pusgada rezultātiem, tas ir negatīvs - mīnus 47 miljoni EUR.
Piešķirto 90 miljonu EUR līdz gada beigām visdrīzāk, ka nepietiks, un sabiedrības kapitāls būs atkal negatīvs. Labākajā gadījumā ap nulli. Nez kā ir ar kovenantēm obligāciju daļā? Vai tik obligācijas nepaprasīs dzēst pirms laika, vai arī būs jāpalielina procentu maksājumi, kuri jau tā ir dramatiski.
Plus visam tam lidmašīnu iegādes plāns - 50 gabali par 5,5 miljardiem USD (pēc airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa paustās informācijas). Jāpaskatās arī valūtas kursu svārstības EUR/USD - 2018. gads un tagad. Cik saprotu, tad atlikusi ir 21 lidmašīna. Patiešām visas 50 šobrīd ir vajadzīgas un noslogojamas? Izskatās pavisam nopietni.
Runas par to, ka airBaltic turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits melo. Arī Gauss raksta biznesplānus, lai izmānītu naudu no valsts un nomierinātu kreditorus, nevis sniedz patiesu informāciju.
No otras puses, negribu kategoriski teikt, ka jāļauj airBaltic nobankrotēt. Taču ir jāizvērtē reālais stāvoklis bez nevajadzīgiem izskaistinājumiem. 2018. gadā, uzņemoties nesamērīgas saistības, Gauss riskēja. Cerēja, ka krīzes nebūs. Kļūdījās.
Mēdz teikt, ka tas, kurš neriskē, nedzīvo Jūrmalā, taču šai parunai ir arī cita puse, par kuru parasti nerunā. Kas notiek tad, ja riskē un kļūdies? Kur tad ir tas profesionālisms, kurš izmaksā 700 tūkstošus EUR gadā?
Un šobrīd par to maksā jau valsts budžets uz skolotāju un mediķu rēķina, kuriem nevar atrast iespējas algu palielinājumam. Bet airBaltic - bez problēmām. Kaut kas tur nav tīrs.
* Bijušais Latvijas Dzelzceļa viceprezidents
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
