Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.

Tai pat laikā ne politiskie lēmēji, ne ierēdniecība savlaicīgi un aktīvi nevirzīja kopējā finanšu sektora pārveides modeli. Izmaiņas aprobežojās vienīgi ar uzraugošās institūcijas prasību bankām – konkrēti vairākām nerezidentus apkalpojošajām – mainīt savu biznesa modeli.

Faktiski politiskie lēmēji paļāvās uz ierēdniecības biediem par dažādām nepatikšanām, kas var draudēt Latvijai, bet tai pat laikā savlaicīgi nedarīja neko, lai veidotu tādu finanšu sektora attīstības modeli, kas saglabātu un audzētu toreiz pastāvošos rādītājus un dotu lielāku labumu pašmāju ekonomikai. Faktiski netika izdarīts nekas, lai savlaicīgi izveidotu jaunu, noturīgu banku sektora modeli, kas sekmētu gan Latvijas ekonomikas izaugsmi, gan stiprinātu finanšu sektora nozīmi starptautiski.

Nožēlojamākais ir tas, ka ne tikai politiskie lēmēji to nesaprata, bet arī pašas bankas samierinājās ar pastāvošo kārtību. Pat Komercbanku asociācija (tagad – Finanšu nozares asociācija) darbojās nevis kā nevalstiska, banku nozari pārstāvoša organizācija, bet tikai kā "samierinātājs" un "tulks" starp Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un komercbankām.

Pie augstāk minētā, protams, vietā pieminēt gan atsevišķu maksātnespējas administratoru virzītās intereses, gan FKTK uzraudzības efektivitāti pār dažām ārvalstu akcionāriem piederošām bankām, kā arī bijušā Kontroles dienesta (tagad Finanšu izlūkošanas dienesta – FID) darba efektivitāti.

Lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, vislielākā kritika līdz pat tagadējā FID vadības maiņai par šīs iestādes darbu bija tieši no pašu komercbanku puses. To izteica gan sistēmisko banku, gan nerezidentus apkalpojošo banku pārstāvji attiecībā uz iepriekšējās vadības laikā īstenoto iestādes darba efektivitāti.

Šā gada 17.septembrī Ārvalstu investoru padome (ĀIP), šaurākā lokā dēvēta par Ficilu no angliskās abreviatūras – Foreign Investors Council, nāca klajā ar aicinājumu valdībai par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā. Šo paziņojumu var lasīt un tulkot dažādi, tādēļ piedāvāšu savu interpretāciju, apzinoties, ka noteikti ir iespējamas vēl citas versijas, taču tās vienalga viena otru neizslēdz.

ĀIP pirmo reizi pasaka to, ko tikai atsevišķi politiķi, ierēdņi un plašsaziņas līdzekļi ir centušies pateikt pirms jau vairāk nekā 10 gadiem. To, ka atbildīgajiem valsts dienestiem vispirms ir jācīnās ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju (visi minētie likumpārkāpumi ir funkcionāli bieži ļoti cieši saistīti) Latvijā, nevis prioritāri ir jānodarbojas ar ne-Latvijas noziegumu un to seku izmeklēšanu un novēršanu. Šie dienesti diemžēl to ir darījuši par Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Atgādināšu, ka ĀIP ir pat ļoti būtiska ietekme uz valdības politiku, jo jau kopš 1999.gada ĀIP ir valdības dialoga partneris.

Lai arī par to ir runāts daudz, bet valdībai tā arī nav izdevies izveidot sadarbspējīgu mehānismu starp Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts policiju, Kriminālpolicijas pārvaldi, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi un FID, kā arī FKTK, lai novērstu šādu noziedzīgu nodarījumu veikšanu Latvijā.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Šobrīd gan vairāku politiķu, gan nevalstisko organizāciju publiski paustie paziņojumi un pat tikai skopi izteikumi liecina, ka reālā vara un ietekme pār finanšu (skatīsimies šaurāk – banku) sektoru ir novirzījusies citur. Aplūkosim, pie kā tas ir novedis un var novest.

Mans reālās situācijas izskaidrojums par notiekošo banku sektorā ir tāds, ka vietējo lēmēju gribas trūkumu un nekompetenci finanšu nozares politikas plānošanā un īstenošanā ir aizvietojuši ārvalstu ieteikumi (arī pārsvarā ierēdniecības sagatavoti). To vēl papildina vietējās ierēdniecības pār-centība šo ieteikumu izpildē, "sekojot likuma burtam, ne garam". Rezultātā tas ir novedis pie banku sektora pār-regulācijas, kas principā ir bremzes visa sektora attīstībai.

FID/FKTK rīcībpolitikas rezultātā Latviju ir pametuši ne tikai ārvalstu noguldītāji. Jo vairāk - no Latvijas banku pakalpojumiem atsakās arī Latvijas rezidenti (fiziskas un juridiskas personas) un ārvalstu uzņēmumi. Turklāt tie ir pasaulē pazīstami – gan vidēji, gan lieli uzņēmumi, kuru starptautiskā vadība FKTK/ FID diktētās un tālāk pašu komercbanku uzliktās prasības uzskata ne tikai par apgrūtinošām, lieku birokrātisku nastu uzliekošām, bet pat par apkaunojošām.

Šo ierobežojumu un apgrūtinājumu (tas ir pār-regulācijas) pamatā loģiski ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas (žargonā runājot - AML) prasības. Realitātē FKTK padomes locekļu zināšanu un kompetences trūkums AML jautājumos ļauj zinošiem un īpaši sagatavotiem komisijas darbiniekiem ļoti ērti manipulēt ar FKTK lēmējiem, nesaņemot pretī pat elementārus pretjautājumus un kritiku, lai nepieļautu apgrūtinošu ierobežojumu ieviešanu. To pašu īsteno arī FID. Bet ierēdniecība tikai stiprina savu ego un varu, apzinoties savas ietekmes spēku.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē mijiedarbojas un konkurē divas izpildvaras dimensijas – politiskā (vēlēta valdība, ministri) un ierēdniecība (iecelti, apstiprināti ierēdņi, darbinieki). Ierēdniecība, ņemot vērā objektīvi daudz ilgāko darba laika pieredzi kādā specifiskā jomā, ir apveltīta ar daudz stiprākām zināšanām nekā jebkurš politiskais lēmējs. Bieži vien tas dod iespējas ne tikai manipulēt ar politiskajiem lēmējiem un virzīt pašai ierēdniecībai izdevīgus lēmumus, bet pēc būtības īstenot savu politiku, kurai nominālie politiskie lēmēji vienkārši pakļaujas.

Lai gan Latvijā t.s. "horizontālā sadarbība" resoru, iestāžu starpā ir kritiska, kas vispār neļauj īstenot efektīvu izpildvaras politiku, tomēr daudzu ierēdņu gadu gadiem ilgā savstarpējā pazīšanās (kopīgas sanāksmes, komandējumi, darba grupas, utt., utjpr.) kritiskos gadījumos ļauj īstenot savstarpēji saskaņotu un iedarbīgu politiku, kas ir pretēja politisko lēmēju iecerēm.

Jāpiebilst ir arī tas, ka pieredzes un zināšanu trūkums vēlētiem politiķiem noved pie iespējas ne tikai ierēdniecībai, bet arī t.s. "dienestiem" manipulēt ar šo varu vai, maigāk izsakoties, ienest savas korekcijas. Faktiski tas aizstāj šo politiķu lemtspējas trūkumu ar birokrātijas un dienestu rīcībspēju.

Atgriezīsimies pie esošā stāvokļa Latvijas banku sektorā. Leģendām par "netīro naudu no austrumiem", kas beidzot ir pametusi Latviju, ir daži būtiski trūkumi. Pirmais un galvenais ir tas, ka nauda no Austrumiem joprojām virzās uz Rietumiem: 2020. gadā Krievijas Federācijas pilsoņi pārveda uz ārvalstīm 26,9 miljardus ASV dolāru, kas ir par 736 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Turklāt vairāk nekā puse no jurisdikcijām, uz kurām ir devusies Krievijas pilsoņu nauda, piedāvā elastīgas termiņuzturēšanās programmas. Atliek piebilst, ka vislielākā ieguvēja ir Šveice: tur nonākuši 7,7 miljardi ASV dolāru, kas ir par 2,1 miljardu vairāk nekā gadu iepriekš. Atzīmēšu, ka Šveice izbaudīja citu valstu spiedienu, kas tai prasīja atklāt savu pilsoņu noguldījumus, lai attiecīgi piedzītu nesamaksātos nodokļus.

Bet, neraugoties uz to, Šveices banku sektors, pirmkārt, mainīja savu modeli, atsakoties no anonīmiem, neskaidriem noguldījumiem un fokusējoties pārsvarā uz augstas pievienotās vērtības aktīvu pārvaldīšanas un finanšu konsultāciju pakalpojumiem. Vienlaikus naudas plūsma no Krievijas ir pieaugusi arī uz citām valstīm: Luksemburgu (1,26 miljardi un +512 miljoni ASV dolāŗu), Lielbritāniju (2,55 miljardi un +489 miljoni ASV dolāru), Monako (1,13 miljardi un +341 miljons ASV dolāru), Turciju (+171 miljons ASV dolāru), pat Dāniju (!) un Īriju – attiecīgi +24,4 un 20,1 miljons ASV dolāru.

Tai pat laikā - 2020. gadā uz Latviju ir pārskaitīti 1,82 miljardi ASV dolāru, kas ir par 337,4 miljoniem ASV dolāru mazāk. Piebildīšu, ka uz ASV Krievijas rezidenti pārskaitīja vairāk nekā 2 miljardus ASV dolāru, kas ir neliels samazinājums – vien par 200 miljoniem. Šo naudas plūsmas apmēru visvairāk nosaka gan šo valstu nodokļu politika, gan banku sektora vēlme pieņemt šo naudu. Šeit vietā būtu uzdot arī vairākus retoriskus jautājumus: vai šī nauda ir "tīrāka" nekā tā, kura reiz bija Latvijā, un vai tajās jurisdikcijās, uz kurām šobrīd plūst Krievijas nauda, patiešām nedarbojas efektīvi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesti?

Šajā vietā es vēlos paust savu subjektīvo viedokli: Latvijas banku sektorā Krievijas klientu nauda principā nav bijusi un nav problēma (to diemžēl gan nevar teikt par pašiem banku īpašniekiem). Lielākie sarežģījumi ir bijuši un ir ar Ukrainas klientu līdzekļiem un darījumiem, ņemot vērā notikumus Ukrainā pēdējo 10 gadu laikā, iekšējās varas un politikas kursa maiņas, ASV, ES un Krievijas konkurenci par ietekmi Ukrainā no vienas puses un Ukrainas klientu darījumus, noguldījumus un darījumus Latvijas banku sektorā, kuri ir bijuši piederīgi kādai no Ukrainas varas ekosistēmām. Tādēļ ir loģiski, ka šie iepriekš nosauktie apstākļi tikai pastiprināja šo valstu un valstu savienību dienestu ietekmi uz Latvijas banku sektoru.

Ļoti būtisks jautājums saistās ar to, vai ES un starptautisko organizāciju politika vai vismaz rekomendācijas ir patiešām izdevīgas un jēgpilnas Latvijas nacionālajām interesēm. Ir ļoti maz gadījumu, kad Latvija ir patiešām spējusi aizstāvēt savas nacionālās, tai skaitā konkrētu ekonomikas nozaru un sabiedrības intereses. Daudz vienkāršāk un ērtāk ir vietēja līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā operēt ar jēdzieniem "ES prasa", "Starptautiskās organizācijas vai standarti prasa".

Ja reiz Latvija ir šo organizāciju biedre un ierēdņi vai ministri piedalās šo organizāciju politikas veidošanā, tad pašos pamatos tiem ir jāaizstāv Latvijas nacionālās intereses. Ierēdņiem ir vēlme būt "labajiem" un "paklausīgajiem" ārvalstu institūciju un organizāciju acīs. Tas ir valsts vājums un valstiskas pašapziņas klīnisks trūkums.

Valdošā koalīcija varbūt arī redz, precīzāk, ir spiesta pamanīt, problēmu, bet valdošajai koalīcijai ne tikai trūkst redzējuma par noturīgu Latvijas finanšu sektora attīstības modeli, tā pat nav izrādījusi iniciatīvu, lai šāda vīzija būtu. "Kapitālā remonta" lielākais trūkums, var teikt - kļūda, ir tā, ka šī remonta ietvaros formāli notika daži labojumi, bet iztrūkst atbilde uz jautājumu: "Ko un kā tad darām tālāk?"

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri. Nav pat tik svarīgi, kādi apsvērumi un intereses vada šo dienestu un tā politiku. Problēma ir cita: ne politiskie lēmēji, ne citu dienestu ierēdniecība nav spējīga līdzsvarot un pamatoti argumentēt šādas politikas bīstamību Latvijas valstij.

Neformāli esmu arī dzirdējusi to, ka šī valsts dienesta vadītāja būtiski ietekmē gan FKTK, gan pat atsevišķu ministriju ierēdniecības sagatavotos dokumentus. No tā izriet problēma: ja viena, faktiski represīva institūcija ietekmē citu institūciju politiku, rīcību un konkrētus lēmumus, tad nav iespējama konkrētu ekonomikas sektoru saprātīga attīstība.

Ko par to saka FKTK 2020.gada pārskats? Pieļauju, ka šī nav pārāk plaši izskanējusi informācija tā iemesla dēļ, ka tā ir tiešām bezjēdzīga un liecina tikai par to, ka FKTK faktiski nespēj izdarīt neko, lai attīstītu finanšu sektoru.

Piemēram: "40 konsultācijas Inovāciju centrā, Regulatīvajā smilškastē 1 pretendents", "Veikts Latvijas kapitāla tirgus izvērtējums, kas ir pamats 10 soļu programmas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai izstrādē", "12 klātienes pārbaudēs secināts, ka bankas uzlabojušas iekšējās kontroles sistēmas”. Lieki piebilst, ka finanšu sektora attīstība tieši ietekmē arī visas valsts ekonomikas funkcionēšanu.

Esmu to teikusi un atkārtošu vēlreiz: Latvijas problēma ir politisko lēmēju un arī ierēdniecības nespēja pārstāvēt un aizstāvēt valsts un valsts ekonomikas intereses, tā vietā cenšoties pārspīlēti kārtīgi izpildīt ārvalstu partneru un padomdevēju ieteikumus, un aizmirstot, ka visbiežāk tās ir tikai citu valstu vai pat konkrētu personu intereses.

Pēc nepilniem 3-4 mēnešiem beidzas amata pilnvaru termiņš esošajai FID vadītājai, kura ne tikai nosaka, bet arī būtiski ietekmē situāciju visā finanšu sektorā un tā faktisko politiku. Tā kā FID vadītājai nav iepriekšējās ierēdniecības darba pieredzes, tad FID rīcība attiecīgi arī sastopas ar vislielāko citu resoru ierēdniecības neapmierinātību, kas pagaidām nav nonācis līdz atklātiem konfliktiem un domstarpībām.

Arī politiskie lēmēji klusējot samierinās ar FID vadību, lai gan baņķieri un uzņēmēji gan tieši, gan netieši norāda uz FID vadības īstenotās politikas faktisko kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai, un tikai retajam pietiek drosmes to paust publiski.

Problēma FID vadības maiņai ir tā, ka, pirmkārt, nav izskanējusi spēcīga, argumentēta kritika, kas būtu iemesls meklēt citas pieejas vadītāju, otrkārt, lai gan FID vadītājas darbā ir fiksēti vairāki pārkāpumi, tie klusi un nemanāmi ir aizmirsti. Treškārt, pagaidām nav zināmas alternatīvas šim amatam. Tomēr ĀIP kritika ir pirmais ļoti būtiskais signāls tam, ka FID vadības maiņa ir vairāk nekā iespējama.

Bet pagaidām, kā vienā publiskā diskusijā minēja ekonomists Ģirts Rungainis, pirmo reizi 100 gadu laikā Lietuva ir apsteigusi Latviju pēc daudziem rādītājiem.

Novērtē šo rakstu:

106
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...

21

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

FotoTautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana ir atkarīga no 14. Saeimas vēlēšanām. Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām, jo nenotiks spēkošanās nav starp labiem un sliktiem politiķiem vai arī mazākā ļaunuma izraudzīšanās. Notiks izšķirošā politiskā cīņa starp potētājiem un izdzīvot gribētājiem.
Lasīt visu...

21

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

FotoKad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts mūsu sabiedrībai kritisks punkts. Un ne tāpēc, ka kādam ir cēlusies roka ko tādu uzrakstīt – sociopāti ir sastopami ikvienā sabiedrībā. Sarkanā lampiņa iemirgojas tāpēc, ka nosodījums tādam pieļāvumam, ka ārsts varētu neglābt kādu cilvēku viņa tautības dēļ, tvītos nebūt nav vienprātīgs un principiāls.
Lasīt visu...

15

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

FotoEs pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas sanāca man blakus. Otra mana lielā mīlestība bija pirmajā klasē. Es vienmēr esmu zinājis, ka man patīk meitenes. Literatūras un mākslas žurnālā bija viens numurs, kur bija plika sieviete, tas mani vienmēr ļoti interesēja. Tāpat es biju atradis konversācijas vārdnīcā šķirkļus, kur apmēram kaut ko varēja saprast par seksu. Nekāda propaganda mani nebūtu padarījusi par geju, es vienkārši piedzimu hetero.
Lasīt visu...

21

Par "audzēšanu"

FotoNekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari izaudzēt, nerunājot par kādu lopu vai veģetāru ēdam- vai skaistumlietu. Tu vari iesēt sēklu, aplaistīt, izravēt un rūpēties. Lopu tu vari pabarot, apkopt un pasargāt.. Un viss. Bet - tas neesi tu, kas audzē. Audzē Tas, kurš radīja sēklu un deva tai spēju dīgt, augt un dot ražu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...