Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis tieslietu ministrei un vienai no Nacionālās apvienības "sejām" Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam. Atbilde saņemta pirmdienas rītā. Broka Pietiek solīja atteikumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram, vienlaikus atzīstot - bez pielaides nesaredz iespēju darboties ministres amatā.
Ministru problēmas ar pielaides valsts noslēpumam iegūšanu saistītas ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša jauno pieeju - augstākās kategorijas pielaižu izsniegšanā lielāku uzmanību pievērst amatpersonu līdzšinējai saimnieciskajai darbībai, tai skaitā viņu politisko lēmumu ietekmei uz saimnieciskām interesēm, Pietiek skaidrojuši avoti, kas par to ir informēti no Maizīša skaidrojumiem. Kontakti ar saimnieciskiem grupējumiem vētīti attiecībā uz vairākiem šīs valdības ministriem, tomēr dažos gadījumos siets, caur kuru vētīta ministru pagātne, izrādījies smalkāks, citos - rupjāks.
Tieslietu ministre un viena no Nacionālās apvienības (NA) "sejām" Baiba Broka gadījumā, ja nebūs saņēmusi SAB izsniegtu augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, varētu atgriezties darbā Valsts akciju sabiedrības Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdē, kur viņas iepriekš ieņemtais amats vēl aizvien tiek turēts vakants, - tā viņa Pietiek apliecināja, vēl pirms bija zināms SAB lēmums.
"Ja izrādīsies, ka Vienotības politiķu sākotnēji teiktais, ka man pielaidi nedos, realizēsies, tad pārsūdzēšu Ģenerālprokuratūrā. Protams, bez pielaides nestrādāšu par ministri. Kur strādāšu pēc tam, bēl neesmu domājusi, bet no aviācijas industrijas gan Latvijā, gan no ārvalstīm nepārtraukti saņemu dažādus piedāvājumus," teica Broka, konkrēto jautājumu par atgriešanos LGS apejot.
Partija gan politiski būtu ieinteresēta, lai Broka SAB negatīva lēmuma gadījumā to apstrīdētu vispirms Ģenerālprokuratūrā un, ja nepieciešams, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kur ar sūdzībām par pielaižu izsniegšanas praksi jau vērsušies Latvijas politiķi. Viens no NA līderiem Gaidis Bērziņš, kurš ir arī Brokas vadītās Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Pietiek atzina, ka partija būtu politiski ieinteresēta, lai ministre negatīva lēmuma gadījumā to apstrīd līdz pat ECT.
Nedēļas beigās, kad SAB lēmums vēl nebija pieejams, Broka Pietiek atzina, ka neredz iespēju pildīt ministres pienākumus bez pielaides valsts noslēpumam. Tomēr negatīva SAB lēmuma gadījumā tieslietu ministre to esot gatava pārsūdzēt ģenerālprokuroram.
Brokas gadījumā, kā iepriekš ziņojis TV3 raidījums Nekā personīga, SAB vētījis ministres kādreizējo sadarbību ar Ķemeru sanatorijas iepriekšējiem investoriem Ominasis Latvia un viņas attiecības ar NA sponsoru, maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.
NA politiķi un pati Broka problēmas ar pielaides saņemšanu atklāti saistījusi ar valdošās partijas Vienotība politisku konkurenci un ietekmi pār specdienestiem. Uz to norāda arī vairāki apstākļi, piemēram, tas, ka pielaižu jautājuma risināšanā izmantotas korporatīvas saites un tajā iejaukušās politiskas amatpersonas, kā arī tas, ka vienām amatpersonām ar blīviem saimnieciskajiem kontaktiem pielaides iegūšana problēmas nesagādā, bet citām - apdraud karjeru.
Gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram arī vairākus mēnešus bija problēmas ar pielaides saņemšanu, gan Broka šo jautājumu neformāli apsprieduši arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kura padomnieks nacionālās drošības jautājumos līdz kļūšanai par SAB direktoru bija Jānis Maizītis. To Pietiek neoficiāli apstiprinājuši vairāki abu ministru partijas biedri.
Dūklava gadījumā pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas SAB vētījis arī tā dēvēto Bior lietu par zušu mazuļu sadārdzinātu iepirkumu caur kādu Čehijā reģistrētu pastkastītes firmu. Iepirkums sākās 2011. gadā, laikā, kad Dūklavs bija zemkopības ministrs, un turpinājās arī zemkopības ministres Straujumas laikā. Par šo iepirkumu trauksme tika sacelta jau Straujumas laikā, kad tas nonāca arī Ekonomikas policijas redzeslokā.
Tāpat vētīti saimnieciski lēmumi, kas skar gaļas tirgus regulēšanu. Konkrētāk - atsevišķu Zemkopības ministrijas un tās pārraudzības iestāžu lēmumu ietekme uz skandalozā čečenu izcelsmes uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova biznesu: viņa ģimenei pieder 50% kapitāldaļu SIA Rēzeknes gaļas kombināts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
