SAB darbiniekam Sparānam Ikšķilē izdevies kārtējais izcili veiksmīgais "specdienestu darbinieku darījums"

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati rāda, ka SAB darbinieks, kura alga saskaņā ar neoficiālām ziņām ir aptuveni 800 latu mēnesī (domājams, pēc nodokļu nomaksas), 181 kvadrātmetru lielo rindu mājas daļu (oficiāli – dzīvokli) Ikšķilē, Raudu ielā 2007. gadā iegādājies par 30 tūkstošiem latu.

Neraugoties uz to, ka 2007. gads bija tieši nekustamo īpašumu cenu burbuļa kulminācijas laiks, Sparānam īpašumu izdevies iegādāties par aptuveni 165 latiem kvadrātmetrā. Turklāt SAB darbiniekam, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, arī šim 30 tūkstošu latu pirkumam pilnīgi pieticis ar saviem paša ienākumiem, - bankas hipotēka uz īpašumu pirkuma laikā tā arī nav reģistrēta.

Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, tikai trīsarpus gadus pēc pirkuma Sparāns īpašumu ieķīlājis Swedbank 22,4 tūkstošu latu kredīta saņemšanai. Taču 2011. gads SAB darbiniekam izrādījies finansiāli veiksmīgs – viņš ne tikai, kā minēts, spējis pagājušā gada nogalē par paša līdzekļiem iegādāties BMW X5 auto, bet arī šā gada februārī nomaksāt bankai visu aizdevumu.

Zemesgrāmatas un nekustamā īpašuma kompāniju dati uzskatāmi rāda, ka SAB darbiniekam 2007. gadā izdevies vienkārši fantastisks nekustamā īpašuma darījums, kādi nav bijuši pieejami citiem potenciālajiem Raudu ielas rindu māju pircējiem.

Tā, piemēram, dažus mēnešus vēlāk, 2008. gada janvārī faktiski identisku īpašumu tajā pašā Raudu ielas kompleksā 183,4 kvadrātmetru platībā iegādājies 1975. gadā dzimušais Valdis Korsītis. Taču atšķirībā no SAB darbinieka viņam rindu māju izdevies iegādāties par gandrīz trīsreiz lielāku summu – 85 tūkstošiem latu. Turklāt īpašuma patieso cenu parāda arī 136 484 latus lielā hipotēka, kas uz īpašumu reizē ar pirkumu nostiprināta par labu SEB bankai.

Zīmīgi, ka šie darījumi datējami ar nekustamā īpašuma cenu burbuļa kulmināciju, taču arī pašlaik pārdošanā ir izlikta vismaz viena Raudu ielas kompleksa rindu māja, bet arī tagad, kad cenas būtiski samazinājušās, par to tiek prasīta trīsreiz lielāka summa nekā tā, kuru it kā oficiāli samaksājis SAB darbinieks Sparāns. Par faktiski identisku rindu māju (183 kvadrātmetri, divi stāvi, piecas istabas, garāža) pat pašlaik tiek prasīti nevis 30, bet gan 107 tūkstoši latu.

Šis Sparāna izcili veiksmīgais darījums iekļaujas jau līdz šim atklātībā nākušajās ziņās par Latvijas specdienestu darbinieku izcili veiksmīgajiem nekustamā īpašuma darījumiem. Pietiek jau informējis, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis, kurš plašāk zināms kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes dzīvesbiedrs, 2001. gada maijā dzīvokli Rīgā, Kurzemes prospektā iegādājies par cenu, kura ir bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām attiecīgajā laika periodā, tādējādi radot aizdomas par fiktīvas cenas uzrādīšanu un valsts krāpšanu.

Kā Pietiek jau informējis, tiesas oficiāli izprasīta informācija rāda, ka Strīķes deklarētā dzīvesvieta ir aptuveni 49 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Rīgā, Kurzemes prospektā, kas oficiāli pieder Strīķes dzīvesbiedram, 1967. gadā dzimušajam Maiguram Strīķim. Kā rāda Pietiek oficiāli saņemtie Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, šo dzīvokli Strīķis 2001. gada maijā no kādas 1940. gadā dzimušas kundzes iegādājies, oficiāli samaksājot 2800 latu, tas ir – aptuveni 57 latus kvadrātmetrā. Arī šī summa ir bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām šajā laikā: kā apliecina Pietiek aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti, 2000.-2001. gadā pat tālākajos mikrorajonos tādas cenas kā 100 dolāru par kvadrātmetru jau sen nav eksistējušas.

Saistībā ar šiem faktiem Pietiek pārstāvis, norādot uz publikāciju, kurā tie bija minēti, bija vērsies pie MIDD vadības ar šādu iesniegumā izteiktu vēlmi: „Ar šo vēlos no Jums saņemt atbildi uz jautājumu – vai MIDD gatavojas veikt kādu pārbaudi šajā sakarā, lūgt veikt šādu pārbaudi kādai citai valsts institūcijai, vai arī MIDD šādi fakti tās darbinieku biogrāfijās nešķiet būtiski? Atbildi pamatojiet.” Vesels mēnesis MIDD priekšniekam Indulim Krēķim pagāja, līdz viņš izanalizēja iesnieguma saturu un secināja, ka tas ir „klaji aizskarošs un izaicinošs”, līdz ar ko viņam saskaņā ar Iesniegumu likumu esot tiesības uz to neatbildēt.

Tikmēr KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ir izvēlējies citu taktiku, - viņa ieskatā publiskotie fakti par Strīķu laulātā pāra dzīvokli vienkārši esot pārāk vispārīgi. „Lemjot par pasākumiem, kas veicami saistībā ar Jūsu iesniegumu, Birojs secināja, ka Jūsu norādītie fakti ir vispārīgi un nesatur informāciju, kura būtu par pamatu pārbaudes uzsākšanai par Biroja amatpersonas iespējamo prettiesisko rīcību,” teikts Streļčenoka oficiālajā atbildē.

KNAB negatavojoties izrādīt nekādu interesi par tā darbinieku vai viņu ģimenes locekļu izvairīšanos no nodokļu un līdzīgu maksājumu nomaksas, - tā esot Valsts ieņēmumu dienesta kompetence. „Birojs ir gatavs sadarboties ar kompetentajām institūcijām un savas kompetences ietvaros veiks attiecīgo faktu (ziņu) pārbaudi, ja kompetentās institūcijas attiecīgās lietas izskatīšanas gadījumā konstatēs faktus, kas būs par pamatu pārbaudes uzsākšanai par Biroja amatpersonas rīcību,” norādījis Streļčenoks.

Ne Strīķe, ne KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs nav vēlējušies atbildēt uz jautājumu, vai Strīķe ir lietas kursā, ka viņas dzīvesbiedrs dzīvokli, ko viņa deklarējusi kā savu dzīvesvietu, iegādājies par cenu, kas bijusi būtiski zemāka par tirgus cenu. 

Novērtē šo rakstu: