Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

LV portāls ir publicējis plašu interviju ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāni Maizīti, - tajā šī amatpersona, kas formāli ir tikai specdienesta vadītājs, faktiski uzstājas kā politiķis un skaidro, kāpēc čekas maisi nekādā gadījumā nebūtu publicējami: kartotēkā gan esot sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki, taču čekas maisi kopumā esot provokācija, un tajos esošo vārdu publiskošana nodarīšot tikai kaitējumu.

- Kāda īsti izskatās VDK aģentu kartotēka – tautā gan biežāk saukta par čekas maisiem, un kāds ir šo dokumentu kopums?

- Lai kļūtu par aģentu vai, kā tagad mēs tos saucam, slepeno palīgu, vienmēr tiek un tikušas izpildītas zināmas procedūras. Gan rakstiskas, gan mutiskas. Padomju laikā Valsts drošības komitejā aģentūras un reģistrācijas uzskaites sistēmu veidoja vairāki rakstiski dokumenti. Vispirms aģentam, lai sadarbotos, bija kaut kas jāparaksta. Kaut kas līdzīgs saistību rakstam vai iesniegumam, ka viņš gatavs sadarboties un saprot, ka sadarbojas ar VDK. Un bija tā saucamās uzskaites kartītes, kuras aizpildīja VDK štata darbinieks. Cilvēks, kas tika uzskatīts par aģentu, to neparakstīja un, visticamāk, arī neredzēja vai pat nezināja par tādas esamību. Tad, lūk, SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā atrodas tikai šīs kartītes. Tajās ir aģenta vārds, uzvārds, dzimšanas laiks un vieta, dzīvesvieta, darbavieta, tā VDK operatīvā darbinieka uzvārds, kurš viņu savervējis, kā arī šī operatīvā darbinieka un viņa tiešā priekšnieka, kurš apstiprināja vervēšanu, paraksts.

- Cik ir šādu kartīšu?

- Ap 4500. Tā galvenokārt ir 80. gadu beigu jeb "perestroikas" perioda aktīvā aģentūra un daži desmiti kartīšu ar atzīmi "pastāvīgai glabāšanai". Turklāt, zinot, kā kartotēka tika pārņemta, neviens nevar galvot un pierādīt, vai mūsu rīcībā nonākušas pilnīgi visas kartītes, pārvedot neviena nav pazudusi vai apzināti izņemta. Vienlaikus skaitlis ir ļoti liels. Nevienā citā Baltijas valstī šāda apjomīga kartotēka netika atstāta. Protams, tagad var tikai minēt, kāpēc tieši Latvijā un kāpēc tik daudz.

- Kāds pašlaik ir dokumentu oficiālais statuss, un kādi likumdošanas akti to regulē?

- Tas ir ierobežotas pieejamības dokuments, jo visa informācija satur personas datus, kuri nav izpaužami trešajām personām bez personas piekrišanas. Šo statusu savukārt nosaka Datu aizsardzības likums. Speciāla likuma par kartotēkas publisku pieejamību nav. Tajā pašā laikā tām personām, kuras grib saņemt informāciju par sevi, mēs to sniedzam.

- Runa jau nav tikai par 4500 ziņotājiem. Šiem cilvēkiem bija ģimenes – bērni, tagad noteikti arī mazbērni, citi tuvāki vai tālāki radinieki. Tātad skaitlis jāreizina vismaz ar pieci. Tad tie būs jau kādi 25 000, bet patiesībā cilvēku, kurus netieši skar šī kartotēka, noteikti būs daudz vairāk.

- Jā, te runa ir par veselām ģimenēm. Turklāt, visticamāk, radinieki, bērni un mazbērni nemaz nezina, ka attiecīgā persona sadarbojusies ar VDK un minēta kartotēkā.

- Lietuvā, kā informē TSDC vadītāja Zinta Ābola, tika pārņemta tikai viena neliela lauku rajona VDK aģentu kartotēka, kas līdzīga Latvijas kartotēkai. Toties viņiem esot ļoti daudz dažādu citu materiālu, tostarp izmeklēšanas daļas, finanšu daļas dokumenti, personāla lietas un vēl daudz kas cits. To kopējais apjoms esot vairāk nekā 10 miljoni lapu. Tas ļāvis izveidot veselu pētniecības struktūru, kura nepārtraukti publicē zinātniskus pētījumus par VDK darba metodēm, pēckara gadiem, lietuviešu pagrīdi… Savukārt Igaunijā izdevās pārņemt vienīgi specdienestu ceturkšņa atskaites par laiku līdz 1958. gadam. Atšķirībā no kaimiņiem Latvijas aģentu kartotēkā ir informācija tieši par Atmodas laiku līdz pat VDK likvidēšanai. Vai tā nav bumba ar laika degli, kas savulaik šeit tika atstāta apzināti?

- Tik tiešām nevienā citā Baltijas valstī šādas kartotēkas nav. Es nezinu, vai tā ir apstākļu sakritība vai apzināta rīcība. Uz to vislabāk varētu atbildēt šajos notikumos iesaistītie cilvēki, tostarp bijušie VDK darbinieki. Vienīgi nedomāju, ka viņi būs pārāk atklāti. Varbūt arī jaunās brīvvalsts politiķi un amatpersonas, kas piedalījās dokumentu pārņemšanā? Iespējams, viņi zina un varētu paskaidrot daudz vairāk, nekā līdz šim nonācis atklātībā. Tomēr vēlreiz gribu uzsvērt – šāda kartīte vēl nenozīmē, ka cilvēks reāli sadarbojies ar VDK, vēl mazāk, ka šo sadarbību iespējams pierādīt. Ne velti no 376 uz 2017. gada aprīli tiesās ierosinātajām pārbaudes lietām (dažas gan vēl atrodas tiesvedībā) sadarbība ar VDK konstatēta tikai 11 gadījumos.

- Tagad skaidrs, kāpēc jau deviņdesmitajos gados izskanēja, ka atšķirībā no kaimiņvalstīm TSDC rīcībā esošie dokumentu ir sensitīvāki un līdz ar to arī daudz šokējošāki.

- Jā, kartotēkā ir sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki. Tomēr nevajadzētu uzreiz domāt, ka tie ir šā brīža politiķi vai augsta ranga amatpersonas. Lielākā daļa no tiem, kas varbūt arī sadarbojās ar VDK, centās turēties tālāk no pašreizējiem politiskajiem procesiem, un lustrācija daļēji mums jau ir notikusi. Pilnīga lustrācija bez aģentu personas un darba lietām un VDK darbinieku personāla lietām nav iespējama. Visas amatpersonas, arī politiķi, ir pārbaudītas. To joprojām prasa vēlēšanu ierobežojumi, kas liek TSDC sniegt informāciju par sadarbību ar VDK. Tāpēc pašreizējo politiķu un amatpersonu vidū nav to, kas ir mūsu kartotēkā, vai, otrādi, – tie, kas ir kartotēkā, nav atbildīgos amatos. Lai gan, kā jau teicu, nevaru galvot, vai kāda kartīte nav izņemta un pazudusi.

- Tomēr cilvēki, kas pieprasa atvērt kartotēku, apgalvo – mūsu valsts nabadzība, korupcija un citas nejēdzības skaidrojamas tieši ar to, ka pie varas šeit joprojām ir bijušie čekisti un ziņotāji. Tas ir viens no galvenajiem publiskajiem argumentiem par labu kartotēkas atvēršanai.

- Pilnīgas muļķības! Biznesā, jā… Tur darbojas arī bijušie VDK štata darbinieki, un daudzi to nemaz neslēpj. Bet politikā un valsts pārvaldē atbildīgos amatos – noteikti nē. Tā ir tā daļējā lustrācija, kas jau notikusi, un par ko atbildam mēs, Satversmes aizsardzības birojs, lai, izmantojot šo kartotēku, nodrošinātu, ka atbildīgos amatos nenonāk tie, kas it kā sadarbojušies ar VDK vai bijuši drošības komitejas štatā.

- Jūs nupat teicāt " it kā"… Vai tas nozīmē – kartotēkā varētu būt arī tādu cilvēku uzvārdi, kas paši to nemaz nezina un apzināti nekad ar VDK nav sadarbojušies?

- Pilnīgi iespējams. Kartītes aizpildīja aizmuguriski. Piemēram, kāds uzrakstīja ziņojumu pēc ārzemju komandējuma. It sevišķi tas attiecās uz zinātniekiem… Taču šis fakts jau vēl nenozīmēja, ka viņš aktīvi sadarbojās ar VDK. Vai arī kādam bija saruna ar drošības komitejas darbinieku, pēc kuras uzreiz aizpildīta kartīte. Situācijas varēja būt ļoti dažādas. Tātad runāt viņš runājis, bet nekur nav parakstījies un apliecinājis savu gatavību sadarboties. Tāpēc nevar tagad, pēc 26 gadiem, to visu likt vienā maisā, publiskot šo cilvēka vārdus un padarīt viņus par ziņotājiem. Kur mēs tad nonāksim? Līdz kaut kādām raganu medībām? Tāpēc SAB iestājas pret publiskošanu. Nav runa par pētīšanu, bet vienkārši mehāniski to visu publiskot būtu milzīga kļūda.

- Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, cik liela ir ticamība tam, kas atrodas tā sauktajos čekas maisos?

- Grūti novērtēt. Es teiktu – droši vien kādi 80%. Zinot, kā VDK strādāja, fiktīvas varētu būt atsevišķas kartītes. Visu noviltot nebija iespējams. Cita lieta, ka tie, kas nonāca ziņotāju situācijā, varbūt dažbrīd bija pat gudrāki par VDK darbiniekiem un nekādu būtisku informāciju par līdzcilvēkiem neizpauda. Tikai retais sadarbojās kaut kāda padomju patriotisma vārdā. Pārējie vienkārši atradās ļoti sarežģītā situācijā un, kā jebkurš cilvēks, gribēja izdzīvot. Toreiz jau bija pavisam citas metodes, kā piesaistīt aģentus, – draudi, šantāža, iebiedēšana… Pietika, ja cilvēkam bija kāda atkarība, slepena mīlas dēka vai netradicionāla seksuālā orientācija, lai viņš nonāktu uz šī āķa. Tiem, kas dzimuši demokrātiskā sabiedrībā, to grūti saprast.

- Kā šie materiāli pēc augusta puča nonāca Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā?

- Pats neesmu piedalījies ne dokumentu pārņemšanā, ne arī bijis ar tiem saistīts. Tāpēc precīzi nezinu. Varu vienīgi dalīties ar informāciju, kas atrodas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā. Un jāsāk ar faktu, ka toreiz, kad kartotēku pārņēma, šāda centra vēl nebija. 1991. gada augustā izformēja VDK un dokumentu pārņemšanu uzdeva toreizējai Ministru padomei. Tika izveidota īpaša komisija, kas, nepieaicinot nevienu vēsturnieku, pēc saviem ieskatiem šķiroja visus dokumentus atstājamos un iznīcināmos. To, kas pēc tam palika pāri, sadalīja Latvijas Valsts arhīvam, Policijas akadēmijai un Iekšlietu ministrijai. Precīzāk - Drošības policijai. Aģentūras un operatīvās meklēšanas kartotēku 1991. gada 28. augustā pārņēma AP deputātu grupa, tā tika pārvietota uz Augstāko Padomi, uz Jēkaba ielu. Tur tā glabājās piemērotos seifos, līdz 1992. gada aprīlī tika izveidots TSDC.

- Vērojot kaislības, kas jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu virmo ap VDK aģentu kartotēku, apzināta vai neapzināta, šī provokācija savu ir panākusi – sēt naidu latviešu vidū, vairot neuzticību vienam pret otru un šķelt sabiedrību.

- Jā, es piekrītu. Tā ir sava veida bumba ar laika degli un provokācija. It kā iespējams šos dokumentus pētīt, bet tikai pētīt, nevis publiskot. Un arī pētījumu rezultāti var būt pilnīgi apšaubāmi, jo dokumenti, kuri pierādītu aģentu sadarbību, it kā atrodas Maskavā. Lai gan nav izslēgts, tas pat ir ļoti ticami, ka tie jau sen iznīcināti. Latvijā maz zināms fakts – 1990. gada 6. septembrī toreizējais PSRS VDK priekšnieks Krjučkovs izdeva sevišķi slepenu pavēli Nr. 00111 par dokumentu glabāšanas sistēmas pilnveidošanu. Patiesībā tas nozīmēja daudzu tūkstošu VDK aģentu personas un darba lietu iznīcināšanu. Ne tikai no centrālajiem, bet arī teritoriālajiem VDK arhīviem. Savukārt 24. novembrī tai sekoja pavēle Nr. 00150 par visu ideoloģisko lietu izstrāžu iznīcināšanu. Patiesībā tas bija pats galvenais, ar ko nodarbojās VDK, – sabiedrības noskaņojuma, operatīvās novērošanas un atsevišķu cilvēku izsekošanas lietas. Kāpēc tas tika darīts? Iespējams, sajūtot pārmaiņas, čekisti nobijās, ka var atkārtoties 30. gadi, kad represijas skāra viņus pašus un daudzi tika nošauti. Tas arī izskaidro, kāpēc diezgan lielā steigā daudz ko aizveda vai iznīcināja šeit pat uz vietas.

- Ja tiek runāts par VDK aģentu kartotēkas atvēršanu, vienlaikus jāuzdod jautājums, kas tādā gadījumā notiek ar PSKP jeb kompartijas biedriem. Tā sauktajiem nomenklatūras darbiniekiem, kas atradās samērā augstos amatos. Ne tikai partijā, arī komjaunatnē, presē, toreizējās rajonu izpildkomitejās, ciemu padomēs. Par viņiem neviens nekādas kartītes nerakstīja, viņiem cīnīties par padomju ideoloģiju un sistēmu lika ieņemamais amats. Šādu cilvēku tā sauktajos nomenklatūras amatos, tostarp arī latviešu, bija daudz, daudz vairāk nekā tie 4500, par kuriem aizpildītas kartītes.

- Taisnība – ceka (Latvijas komunistiskās partijas centrālā komiteja, A.K.) vadīja čeku, nevis otrādi. Savukārt čeka nevervēja ceku. Ņemot vērā partijas vadošo lomu PSRS, tas attiecās arī uz rajonu komitejām un citām tā laika ideoloģijas struktūrām.

- Vai to cilvēku vārdi, kas tās vadīja un tajās strādāja, ir kartotēkā?

- Protams, ka nav.

- Tātad, pat ja kartotēka tiek publicēta, mēs atklātībā nododam ziņotāju vārdus, bet tos, kas to visu ideoloģiski vadīja, no atbildības pasargājam?

- Jā, lai gan uz tiem aktīvajiem bijušajiem kompartijas biedriem, kuri pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, attiecas ierobežojumi, kas noteikti, piemēram, Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumā, likumā "Par valsts noslēpumu", likumā "Par tiesu varu", kā arī Valsts drošības iestāžu likumā.

- Runājot par SAB rīcībā esošajiem VDK dokumentiem un to izpēti, parasti tiek minēta tikai šī kartotēka. Bet tie taču nav vienīgie dokumenti?

- Protams! Ir dažāda veida informācija, ko nupat esam digitalizējuši sistēmā Delta Latvija un nodosim Valsts arhīvam. Ir materiāli, kā tika vākta informācija, ar kādām metodēm un kādos virzienos strādāja Drošības komiteja. Kādas sociāls grupas to interesēja… Katrā ziņā tur ir pietiekami daudz materiāla, ko pētīt, ar ko strādāt un strādāt, neskarot konkrētu cilvēku uzvārdus, kuru sadarbības faktu nekādi nevaram pierādīt. Manuprāt, svarīgi būtu, lai vēsturē paliktu tieši metodes. Tas, ko un kā darīja šī organizācija, kā VDK uzturēja režīmu un kāpēc vienā brīdī režīms krita. Kas bija tie cēloņi, kāpēc pēkšņi tik nežēlīga un labi organizēta struktūra vairs nespēja pildīt savas funkcijas?

- Pirms vairāk nekā desmit gadiem, komentējot prokurora, VDK darbības pārtraukšanas valdības komisijas locekļa Klementija Rancāna rakstu "Čekas maisi – priekšvēlēšanu medusmaize", toreizējais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte par kartotēkas publicēšanu rakstīja: "Pastāv ļoti liela iespēja, ka šo dokumentu nekritiskas izmantošanas rezultātā "tiek radīta jauna realitāte, nevis atspoguļota patiesība"." Vai jūs tam piekrītat?

- Pilnībā piekrītu. Publiskojot patiesību neatrast. Ja publicēs sarakstu ar cilvēku vārdiem, par kuriem nav zināms, kāpēc viņi atrodas aģentūras kartotēkā, mēs nonākam pie komunistiskajā diktatūrā izmantotās kolektīvās atbildības principa. Sadarbības fakta pierādījumu neesamības gadījumā nav izslēgtas dārgas tiesvedības pret valsti. Ja gribēja kartotēku atvērt, to vajadzēja darīt uzreiz, nevis gadu desmitiem strīdēties un, mazāk paliekot cilvēkiem, kas iesaistīti šajos procesos, neieklausoties nekādos loģiskos argumentos, mēģināt to publiskot. Vienīgais, ko šādi var panākt, ir pilnīgi nevajadzīgas veselu ģimeņu traģēdijas. Sevišķi, kad cilvēks jau miris un pats par sevi vairs nevar iestāties.

- Dīvaini, ka tagad visaktīvāk par VDK kartotēkas publicēšanu iestājas nevis tie, kas dzīvojuši totalitārisma apstākļos un no tā cietuši, bet gan cilvēki, kas piedzimuši jau neatkarīgā valstī, turklāt dara to diezgan kategoriski un agresīvi. Vai pašlaik, kad teorētiski maisus var atvērt tie, kuriem šobrīd ir divdesmit, trīsdesmit un četrdesmit, kuri padomju laiku atceras diezgan miglaini vai neatceras nemaz, bet par VDK darbības metodēm zina tikai no literatūras, filmām un radinieku emocionālajiem stāstījumiem, šīs "jaunās realitātes" un sabiedrības pretnostatīšanas draudi nav vēl lielāki? Vai nav biedējoši, ka jauni cilvēki grasās tiesāt savu vecāku, pat vecvecāku paaudzes par nodarījumiem, kurus viņi pilnībā nemaz neizprot un kas uz viņiem nekādi neattiecas?

- Es drīzāk aicinātu tos, kas dzimuši pēc neatkarības atgūšanas, domāt, kā šo milzu vērtību – neatkarīgo valsti – nosargāt un attīstīt. Iepriekšējās paaudzes izdarīja visu, lai ļoti sarežģītos apstākļos tik mazā teritorijā ar tik nedaudz iedzīvotāju šo neatkarīgo valsti atjaunotu. Tāpēc nevajadzētu nodarboties ar tiesāšanu, bet domāt, kā nodrošināt, lai mēs kā neatkarīga valsts pastāvētu arī turpmāk.

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...