Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

LV portāls ir publicējis plašu interviju ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāni Maizīti, - tajā šī amatpersona, kas formāli ir tikai specdienesta vadītājs, faktiski uzstājas kā politiķis un skaidro, kāpēc čekas maisi nekādā gadījumā nebūtu publicējami: kartotēkā gan esot sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki, taču čekas maisi kopumā esot provokācija, un tajos esošo vārdu publiskošana nodarīšot tikai kaitējumu.

- Kāda īsti izskatās VDK aģentu kartotēka – tautā gan biežāk saukta par čekas maisiem, un kāds ir šo dokumentu kopums?

- Lai kļūtu par aģentu vai, kā tagad mēs tos saucam, slepeno palīgu, vienmēr tiek un tikušas izpildītas zināmas procedūras. Gan rakstiskas, gan mutiskas. Padomju laikā Valsts drošības komitejā aģentūras un reģistrācijas uzskaites sistēmu veidoja vairāki rakstiski dokumenti. Vispirms aģentam, lai sadarbotos, bija kaut kas jāparaksta. Kaut kas līdzīgs saistību rakstam vai iesniegumam, ka viņš gatavs sadarboties un saprot, ka sadarbojas ar VDK. Un bija tā saucamās uzskaites kartītes, kuras aizpildīja VDK štata darbinieks. Cilvēks, kas tika uzskatīts par aģentu, to neparakstīja un, visticamāk, arī neredzēja vai pat nezināja par tādas esamību. Tad, lūk, SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā atrodas tikai šīs kartītes. Tajās ir aģenta vārds, uzvārds, dzimšanas laiks un vieta, dzīvesvieta, darbavieta, tā VDK operatīvā darbinieka uzvārds, kurš viņu savervējis, kā arī šī operatīvā darbinieka un viņa tiešā priekšnieka, kurš apstiprināja vervēšanu, paraksts.

- Cik ir šādu kartīšu?

- Ap 4500. Tā galvenokārt ir 80. gadu beigu jeb "perestroikas" perioda aktīvā aģentūra un daži desmiti kartīšu ar atzīmi "pastāvīgai glabāšanai". Turklāt, zinot, kā kartotēka tika pārņemta, neviens nevar galvot un pierādīt, vai mūsu rīcībā nonākušas pilnīgi visas kartītes, pārvedot neviena nav pazudusi vai apzināti izņemta. Vienlaikus skaitlis ir ļoti liels. Nevienā citā Baltijas valstī šāda apjomīga kartotēka netika atstāta. Protams, tagad var tikai minēt, kāpēc tieši Latvijā un kāpēc tik daudz.

- Kāds pašlaik ir dokumentu oficiālais statuss, un kādi likumdošanas akti to regulē?

- Tas ir ierobežotas pieejamības dokuments, jo visa informācija satur personas datus, kuri nav izpaužami trešajām personām bez personas piekrišanas. Šo statusu savukārt nosaka Datu aizsardzības likums. Speciāla likuma par kartotēkas publisku pieejamību nav. Tajā pašā laikā tām personām, kuras grib saņemt informāciju par sevi, mēs to sniedzam.

- Runa jau nav tikai par 4500 ziņotājiem. Šiem cilvēkiem bija ģimenes – bērni, tagad noteikti arī mazbērni, citi tuvāki vai tālāki radinieki. Tātad skaitlis jāreizina vismaz ar pieci. Tad tie būs jau kādi 25 000, bet patiesībā cilvēku, kurus netieši skar šī kartotēka, noteikti būs daudz vairāk.

- Jā, te runa ir par veselām ģimenēm. Turklāt, visticamāk, radinieki, bērni un mazbērni nemaz nezina, ka attiecīgā persona sadarbojusies ar VDK un minēta kartotēkā.

- Lietuvā, kā informē TSDC vadītāja Zinta Ābola, tika pārņemta tikai viena neliela lauku rajona VDK aģentu kartotēka, kas līdzīga Latvijas kartotēkai. Toties viņiem esot ļoti daudz dažādu citu materiālu, tostarp izmeklēšanas daļas, finanšu daļas dokumenti, personāla lietas un vēl daudz kas cits. To kopējais apjoms esot vairāk nekā 10 miljoni lapu. Tas ļāvis izveidot veselu pētniecības struktūru, kura nepārtraukti publicē zinātniskus pētījumus par VDK darba metodēm, pēckara gadiem, lietuviešu pagrīdi… Savukārt Igaunijā izdevās pārņemt vienīgi specdienestu ceturkšņa atskaites par laiku līdz 1958. gadam. Atšķirībā no kaimiņiem Latvijas aģentu kartotēkā ir informācija tieši par Atmodas laiku līdz pat VDK likvidēšanai. Vai tā nav bumba ar laika degli, kas savulaik šeit tika atstāta apzināti?

- Tik tiešām nevienā citā Baltijas valstī šādas kartotēkas nav. Es nezinu, vai tā ir apstākļu sakritība vai apzināta rīcība. Uz to vislabāk varētu atbildēt šajos notikumos iesaistītie cilvēki, tostarp bijušie VDK darbinieki. Vienīgi nedomāju, ka viņi būs pārāk atklāti. Varbūt arī jaunās brīvvalsts politiķi un amatpersonas, kas piedalījās dokumentu pārņemšanā? Iespējams, viņi zina un varētu paskaidrot daudz vairāk, nekā līdz šim nonācis atklātībā. Tomēr vēlreiz gribu uzsvērt – šāda kartīte vēl nenozīmē, ka cilvēks reāli sadarbojies ar VDK, vēl mazāk, ka šo sadarbību iespējams pierādīt. Ne velti no 376 uz 2017. gada aprīli tiesās ierosinātajām pārbaudes lietām (dažas gan vēl atrodas tiesvedībā) sadarbība ar VDK konstatēta tikai 11 gadījumos.

- Tagad skaidrs, kāpēc jau deviņdesmitajos gados izskanēja, ka atšķirībā no kaimiņvalstīm TSDC rīcībā esošie dokumentu ir sensitīvāki un līdz ar to arī daudz šokējošāki.

- Jā, kartotēkā ir sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki. Tomēr nevajadzētu uzreiz domāt, ka tie ir šā brīža politiķi vai augsta ranga amatpersonas. Lielākā daļa no tiem, kas varbūt arī sadarbojās ar VDK, centās turēties tālāk no pašreizējiem politiskajiem procesiem, un lustrācija daļēji mums jau ir notikusi. Pilnīga lustrācija bez aģentu personas un darba lietām un VDK darbinieku personāla lietām nav iespējama. Visas amatpersonas, arī politiķi, ir pārbaudītas. To joprojām prasa vēlēšanu ierobežojumi, kas liek TSDC sniegt informāciju par sadarbību ar VDK. Tāpēc pašreizējo politiķu un amatpersonu vidū nav to, kas ir mūsu kartotēkā, vai, otrādi, – tie, kas ir kartotēkā, nav atbildīgos amatos. Lai gan, kā jau teicu, nevaru galvot, vai kāda kartīte nav izņemta un pazudusi.

- Tomēr cilvēki, kas pieprasa atvērt kartotēku, apgalvo – mūsu valsts nabadzība, korupcija un citas nejēdzības skaidrojamas tieši ar to, ka pie varas šeit joprojām ir bijušie čekisti un ziņotāji. Tas ir viens no galvenajiem publiskajiem argumentiem par labu kartotēkas atvēršanai.

- Pilnīgas muļķības! Biznesā, jā… Tur darbojas arī bijušie VDK štata darbinieki, un daudzi to nemaz neslēpj. Bet politikā un valsts pārvaldē atbildīgos amatos – noteikti nē. Tā ir tā daļējā lustrācija, kas jau notikusi, un par ko atbildam mēs, Satversmes aizsardzības birojs, lai, izmantojot šo kartotēku, nodrošinātu, ka atbildīgos amatos nenonāk tie, kas it kā sadarbojušies ar VDK vai bijuši drošības komitejas štatā.

- Jūs nupat teicāt " it kā"… Vai tas nozīmē – kartotēkā varētu būt arī tādu cilvēku uzvārdi, kas paši to nemaz nezina un apzināti nekad ar VDK nav sadarbojušies?

- Pilnīgi iespējams. Kartītes aizpildīja aizmuguriski. Piemēram, kāds uzrakstīja ziņojumu pēc ārzemju komandējuma. It sevišķi tas attiecās uz zinātniekiem… Taču šis fakts jau vēl nenozīmēja, ka viņš aktīvi sadarbojās ar VDK. Vai arī kādam bija saruna ar drošības komitejas darbinieku, pēc kuras uzreiz aizpildīta kartīte. Situācijas varēja būt ļoti dažādas. Tātad runāt viņš runājis, bet nekur nav parakstījies un apliecinājis savu gatavību sadarboties. Tāpēc nevar tagad, pēc 26 gadiem, to visu likt vienā maisā, publiskot šo cilvēka vārdus un padarīt viņus par ziņotājiem. Kur mēs tad nonāksim? Līdz kaut kādām raganu medībām? Tāpēc SAB iestājas pret publiskošanu. Nav runa par pētīšanu, bet vienkārši mehāniski to visu publiskot būtu milzīga kļūda.

- Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, cik liela ir ticamība tam, kas atrodas tā sauktajos čekas maisos?

- Grūti novērtēt. Es teiktu – droši vien kādi 80%. Zinot, kā VDK strādāja, fiktīvas varētu būt atsevišķas kartītes. Visu noviltot nebija iespējams. Cita lieta, ka tie, kas nonāca ziņotāju situācijā, varbūt dažbrīd bija pat gudrāki par VDK darbiniekiem un nekādu būtisku informāciju par līdzcilvēkiem neizpauda. Tikai retais sadarbojās kaut kāda padomju patriotisma vārdā. Pārējie vienkārši atradās ļoti sarežģītā situācijā un, kā jebkurš cilvēks, gribēja izdzīvot. Toreiz jau bija pavisam citas metodes, kā piesaistīt aģentus, – draudi, šantāža, iebiedēšana… Pietika, ja cilvēkam bija kāda atkarība, slepena mīlas dēka vai netradicionāla seksuālā orientācija, lai viņš nonāktu uz šī āķa. Tiem, kas dzimuši demokrātiskā sabiedrībā, to grūti saprast.

- Kā šie materiāli pēc augusta puča nonāca Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā?

- Pats neesmu piedalījies ne dokumentu pārņemšanā, ne arī bijis ar tiem saistīts. Tāpēc precīzi nezinu. Varu vienīgi dalīties ar informāciju, kas atrodas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā. Un jāsāk ar faktu, ka toreiz, kad kartotēku pārņēma, šāda centra vēl nebija. 1991. gada augustā izformēja VDK un dokumentu pārņemšanu uzdeva toreizējai Ministru padomei. Tika izveidota īpaša komisija, kas, nepieaicinot nevienu vēsturnieku, pēc saviem ieskatiem šķiroja visus dokumentus atstājamos un iznīcināmos. To, kas pēc tam palika pāri, sadalīja Latvijas Valsts arhīvam, Policijas akadēmijai un Iekšlietu ministrijai. Precīzāk - Drošības policijai. Aģentūras un operatīvās meklēšanas kartotēku 1991. gada 28. augustā pārņēma AP deputātu grupa, tā tika pārvietota uz Augstāko Padomi, uz Jēkaba ielu. Tur tā glabājās piemērotos seifos, līdz 1992. gada aprīlī tika izveidots TSDC.

- Vērojot kaislības, kas jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu virmo ap VDK aģentu kartotēku, apzināta vai neapzināta, šī provokācija savu ir panākusi – sēt naidu latviešu vidū, vairot neuzticību vienam pret otru un šķelt sabiedrību.

- Jā, es piekrītu. Tā ir sava veida bumba ar laika degli un provokācija. It kā iespējams šos dokumentus pētīt, bet tikai pētīt, nevis publiskot. Un arī pētījumu rezultāti var būt pilnīgi apšaubāmi, jo dokumenti, kuri pierādītu aģentu sadarbību, it kā atrodas Maskavā. Lai gan nav izslēgts, tas pat ir ļoti ticami, ka tie jau sen iznīcināti. Latvijā maz zināms fakts – 1990. gada 6. septembrī toreizējais PSRS VDK priekšnieks Krjučkovs izdeva sevišķi slepenu pavēli Nr. 00111 par dokumentu glabāšanas sistēmas pilnveidošanu. Patiesībā tas nozīmēja daudzu tūkstošu VDK aģentu personas un darba lietu iznīcināšanu. Ne tikai no centrālajiem, bet arī teritoriālajiem VDK arhīviem. Savukārt 24. novembrī tai sekoja pavēle Nr. 00150 par visu ideoloģisko lietu izstrāžu iznīcināšanu. Patiesībā tas bija pats galvenais, ar ko nodarbojās VDK, – sabiedrības noskaņojuma, operatīvās novērošanas un atsevišķu cilvēku izsekošanas lietas. Kāpēc tas tika darīts? Iespējams, sajūtot pārmaiņas, čekisti nobijās, ka var atkārtoties 30. gadi, kad represijas skāra viņus pašus un daudzi tika nošauti. Tas arī izskaidro, kāpēc diezgan lielā steigā daudz ko aizveda vai iznīcināja šeit pat uz vietas.

- Ja tiek runāts par VDK aģentu kartotēkas atvēršanu, vienlaikus jāuzdod jautājums, kas tādā gadījumā notiek ar PSKP jeb kompartijas biedriem. Tā sauktajiem nomenklatūras darbiniekiem, kas atradās samērā augstos amatos. Ne tikai partijā, arī komjaunatnē, presē, toreizējās rajonu izpildkomitejās, ciemu padomēs. Par viņiem neviens nekādas kartītes nerakstīja, viņiem cīnīties par padomju ideoloģiju un sistēmu lika ieņemamais amats. Šādu cilvēku tā sauktajos nomenklatūras amatos, tostarp arī latviešu, bija daudz, daudz vairāk nekā tie 4500, par kuriem aizpildītas kartītes.

- Taisnība – ceka (Latvijas komunistiskās partijas centrālā komiteja, A.K.) vadīja čeku, nevis otrādi. Savukārt čeka nevervēja ceku. Ņemot vērā partijas vadošo lomu PSRS, tas attiecās arī uz rajonu komitejām un citām tā laika ideoloģijas struktūrām.

- Vai to cilvēku vārdi, kas tās vadīja un tajās strādāja, ir kartotēkā?

- Protams, ka nav.

- Tātad, pat ja kartotēka tiek publicēta, mēs atklātībā nododam ziņotāju vārdus, bet tos, kas to visu ideoloģiski vadīja, no atbildības pasargājam?

- Jā, lai gan uz tiem aktīvajiem bijušajiem kompartijas biedriem, kuri pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, attiecas ierobežojumi, kas noteikti, piemēram, Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumā, likumā "Par valsts noslēpumu", likumā "Par tiesu varu", kā arī Valsts drošības iestāžu likumā.

- Runājot par SAB rīcībā esošajiem VDK dokumentiem un to izpēti, parasti tiek minēta tikai šī kartotēka. Bet tie taču nav vienīgie dokumenti?

- Protams! Ir dažāda veida informācija, ko nupat esam digitalizējuši sistēmā Delta Latvija un nodosim Valsts arhīvam. Ir materiāli, kā tika vākta informācija, ar kādām metodēm un kādos virzienos strādāja Drošības komiteja. Kādas sociāls grupas to interesēja… Katrā ziņā tur ir pietiekami daudz materiāla, ko pētīt, ar ko strādāt un strādāt, neskarot konkrētu cilvēku uzvārdus, kuru sadarbības faktu nekādi nevaram pierādīt. Manuprāt, svarīgi būtu, lai vēsturē paliktu tieši metodes. Tas, ko un kā darīja šī organizācija, kā VDK uzturēja režīmu un kāpēc vienā brīdī režīms krita. Kas bija tie cēloņi, kāpēc pēkšņi tik nežēlīga un labi organizēta struktūra vairs nespēja pildīt savas funkcijas?

- Pirms vairāk nekā desmit gadiem, komentējot prokurora, VDK darbības pārtraukšanas valdības komisijas locekļa Klementija Rancāna rakstu "Čekas maisi – priekšvēlēšanu medusmaize", toreizējais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte par kartotēkas publicēšanu rakstīja: "Pastāv ļoti liela iespēja, ka šo dokumentu nekritiskas izmantošanas rezultātā "tiek radīta jauna realitāte, nevis atspoguļota patiesība"." Vai jūs tam piekrītat?

- Pilnībā piekrītu. Publiskojot patiesību neatrast. Ja publicēs sarakstu ar cilvēku vārdiem, par kuriem nav zināms, kāpēc viņi atrodas aģentūras kartotēkā, mēs nonākam pie komunistiskajā diktatūrā izmantotās kolektīvās atbildības principa. Sadarbības fakta pierādījumu neesamības gadījumā nav izslēgtas dārgas tiesvedības pret valsti. Ja gribēja kartotēku atvērt, to vajadzēja darīt uzreiz, nevis gadu desmitiem strīdēties un, mazāk paliekot cilvēkiem, kas iesaistīti šajos procesos, neieklausoties nekādos loģiskos argumentos, mēģināt to publiskot. Vienīgais, ko šādi var panākt, ir pilnīgi nevajadzīgas veselu ģimeņu traģēdijas. Sevišķi, kad cilvēks jau miris un pats par sevi vairs nevar iestāties.

- Dīvaini, ka tagad visaktīvāk par VDK kartotēkas publicēšanu iestājas nevis tie, kas dzīvojuši totalitārisma apstākļos un no tā cietuši, bet gan cilvēki, kas piedzimuši jau neatkarīgā valstī, turklāt dara to diezgan kategoriski un agresīvi. Vai pašlaik, kad teorētiski maisus var atvērt tie, kuriem šobrīd ir divdesmit, trīsdesmit un četrdesmit, kuri padomju laiku atceras diezgan miglaini vai neatceras nemaz, bet par VDK darbības metodēm zina tikai no literatūras, filmām un radinieku emocionālajiem stāstījumiem, šīs "jaunās realitātes" un sabiedrības pretnostatīšanas draudi nav vēl lielāki? Vai nav biedējoši, ka jauni cilvēki grasās tiesāt savu vecāku, pat vecvecāku paaudzes par nodarījumiem, kurus viņi pilnībā nemaz neizprot un kas uz viņiem nekādi neattiecas?

- Es drīzāk aicinātu tos, kas dzimuši pēc neatkarības atgūšanas, domāt, kā šo milzu vērtību – neatkarīgo valsti – nosargāt un attīstīt. Iepriekšējās paaudzes izdarīja visu, lai ļoti sarežģītos apstākļos tik mazā teritorijā ar tik nedaudz iedzīvotāju šo neatkarīgo valsti atjaunotu. Tāpēc nevajadzētu nodarboties ar tiesāšanu, bet domāt, kā nodrošināt, lai mēs kā neatkarīga valsts pastāvētu arī turpmāk.

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...