Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus par to, kādu iemeslu dēļ viņš pievienojies tai augstāko amatpersonu plejādei, kuras savu nodokļu maksātāju apmaksāto darba laiku izmanto privātu lietu kārtošanai.
Aizvadītajā otrdienā pēc pulksten 14.30 SAB direktoru, pacietīgi gaidot savu rindu, varēja vērot visi SEB bankas filiāles apmeklētāji Rīgā, K. Valdemāra ielas Rimi lielveikalā. Šī filiāle ir vistuvāk J. Maizīša darbavietai, kas, kā zināms, atrodas Miera ielā.
Nebija nekādu šaubu, ka kādreizējais ģenerālprokurors, tagadējais SAB direktors bankas filiālē darba laikā ir ieradies, lai kārtotu savas personiskās lietas. No J. Maizīša iepriekšējo gadu deklarācijām ir arī redzams, ka viņš vismaz iepriekš ir bijis tieši SEB bankas klients.
Šī bankas filiāle visas darba dienas strādā no 9 rītā līdz 20 vakarā un ir atvērta arī sestdienās, kas nozīmē, ka SAB direktoram bija visas iespējas savas privātās lietas nokārtot arī ārpus darba laika.
Tomēr J. Maizītis šonedēļ atteicās atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņš izvēlējies banku savu personisko vajadzību dēļ apmeklēt darba dienā un nevis pēc darba laika beigām vai brīvdienās.
Tāpat SAB direktors nevēlējās atbildēt, vai šādu darba laika izmantošanu privātām vajadzībām praktizē regulāri un vai gatavojas atmaksāt budžetā algu, kas viņam no nodokļu maksātāju līdzekļiem aprēķināta par šo laiku.
„Satversmes aizsardzības biroja direktors publiskus komentārus par savu
dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju nesniegs,” – tas bija viss, ko J. Maizīša vietā atbildēja anonīma SAB amatpersona.
SAB norādīja, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu J. Maizītis „atrodas dienesta attiecībās” un ka dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju nosaka šī likuma 35.pants.
Tiesa, no SAB minētā likuma panta izriet, ka tieši J. Maizītis kā SAB direktors ir tā persona, kas kā valsts drošības iestādes vadītājs nosaka „amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju un uzskaiti”, tātad – arī to, kad viņš vēlas izmantot darba laiku savām personiskajām vajadzībām.
Raksts pirmoreiz publicēts diena.lv.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
