Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar miljonu „mazgāšanas” iespējamo rekordistu Arti Hartmani saistītais SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Aigars Bors jau 2006.gadā bijis KNAB redzeslokā. Tomēr izmeklēšana Bora lietā ar augstu SAB un valsts amatpersonu gādību nolikta „uz bremzēm”. Bora lietas materiāli, kuriem piešķirts īpašas slepenības grifs, atrodas slepeno lietu arhīvā.

Aptuveni 140 miljonu latu „atmazgāšanā” aizdomās turētais Liepājas uzņēmējs Artis Hartmanis jau ilgstoši bijis saistīts ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadošo darbinieku Aigaru Boru. Vēl vairāk, kā liecina drošu avotu Pietiek sniegtā informācija, 2006.gadā otrajā pusē lietu par Boru, kuras ietvaros izmeklēta šīs SAB amatpersonas, iespējamā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Tomēr Bors, kurš saskaņā ar piektdien noskaidroto ir SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks, izrādījies ciets rieksts. Proti, kad par KNAB veikto izmeklēšanu, kuras materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai (institūcija, kas tiesīga veikt izmeklēšanu par SAB), uzzinājušas augstākās SAB un valsts amatpersonas, Bora lieta nolikta „uz bremzēm” un apklusināta.

Līdz brīdim, kad lieta izbeigta un nodota arhīvam, prokuratūra paguvusi nopratināt gan Boru un viņa sievu Ivetu, gan viņas oficiālo biznesa partneri - „miljonu mazgātāju” Hartmani, iespējams, veikt arī citus operatīvos pasākumus, to skaitā Boras sarunu noklausīšanos.

Tomēr, lai arī fakti par Bora saistību ar „naudas atmazgātāju” Hartmani un iespējamo līdzdalību Hartmaņa īstenotajās darījumu shēmās, kā arī iespējamo šīs SAB amatpersonas sadarbību ar Krievijas struktūrām bijuši nepārprotami, izmeklēšana viņa lietā 2007.gada pavasarī pārtraukta.

Toreiz par labu Bora aizstāvībai dedzīgi iestājies bijušais SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis, kurš arī esot panācis to, ka pārbaude par Boru ģenerālprokuratūrā tiek pārtraukta un nodota arhīvā. Par izmeklēšanu Bora lietā toreiz informēta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe –Freiberga. Lai arī lietas materiāli bijuši pārliecinoši, izmeklēšana lietā nav turpināta.

Tagad, kā atzina Pietiek avoti, ja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), Saeimas Nacionālās drošības komisija vai Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome vēloties SAB vadošās amatpersonas lietā iedziļināties, izvērtēt Bora saistību ar „miljonu mazgātāju”, kā arī izmeklēt, vai Bors varētu būt saistīts ar iespējamo SAB „piesegpasu” (īstas LR pilsoņu pases) pārdošanu, amatpersonas varot pieprasīt arhīvos „noliktās” Bora lietas materiālus. Tāpat atbildīgās amatpersonas varot aicināt Ģenerālprokuratūru atjaunot Bora lietas izmeklēšanu.

2007.gada pavasarī pēc izmeklēšanas „nobremzēšanas” Bors uz laiku pazemināts amatā par SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieku, taču vēlāk priekšnieka amatu atguvis un pašreiz, kā Pietiek apstiprināja droši avoti, joprojām esot SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Bora lietas izmeklēšana toreiz noklusēta, jo bijušas bažas, ka tas izraisītu nevajadzīgu skandālu ap SAB. Bora lietai noteikts īpašas slepenības statuss, un tā nav publiski pieejama.  

Tas, kāpēc 2006.gada otrajā pusē KNAB uzsāktā izmeklēšana par Boru, viņa saistību ar naudas atmazgāšanā acīmredzot iesaistīto Hartmani, kā arī iespējamo nelikumīgo „piesegpasu” izdošanu nav turpināta, ticis argumentēts ar valsts drošības interesēm. Noprotams, ka Bors uzturējis leģendu, ka caur Hartmani viņam pieejama informācija no avotiem, kas saistīti ar Krievijas drošības struktūrām.

„Uz bremzēm” noliktās izmeklēšanas par Boru materiāli jau toreiz ļāvuši secināt, ka Bors, visticamākais, ir saistīts ar naudas atmazgāšanā vainoto Hartmani un, iespējams, ir šo shēmu līdzdalībnieks. Tāpat izmeklēšanas materiāli rādījuši, ka Bors, iespējams, sadarbojas ar Krievijas noziedzīgām struktūrām un ka viņš, iespējams, izkārtojis Latvijas Republikas pilsoņu pases ar krievu „bandītiem” saistītām personām.

Pases noformētas kā SAB aģentu „piesegpases”. Turklāt ir aizdomas, ka „piesegpases”, visticamākais, pārdotas par naudu -  50 000 līdz 100 000 eiro par katru.

Lai arī SAB argumentējis, ka Bors darbojas valsts interesēs, jau toreiz bijušas aizdomas, ka Bors ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, lai, iespējams, „pakalpotu” krieviem un par to saņemtu naudu. Turklāt, noprotams, ka materiāli par Boru, kas ir prokuratūras rīcībā, vedina spriest, ka Bors, iespējams, pat nopludinājis ar krievu specdienestiem saistītām personām Latvijas drošībai svarīgu un slepenu informāciju.

Vairāki informēti avoti uzskata: ja 2007.gada sākumā ar SAB „spices” iejaukšanos nebūtu apstādināta izmeklēšana Bora lietā, arī Hartmanis nebūtu varējis vēl vairākus gadus bez ierobežojumiem nodarboties ar „naudas atmazgāšanu”.

Pietiek piektdien sazvanīja Hartmani, kurš atzina, ka nav Latvijā, un teica, ka visa pret viņu sāktā izmeklēšana esot „politiskais pasūtījums.” Kad Pietiek jautāja, kas ir pasūtītājs, Hartmanis sarunu pārtrauca.

Pirms darba SAB Bors strādājis Drošības policijā. Saistībā ar Boru tiek norādīts, ka šī lieta parāda sistēmu, kādu izveidojusi SAB vadošā "spice" un kas faktiski ļauj spriest par iespējamo tā sauktā „jumta” veidošanu noziedzīgiem darījumiem.

Pietiek jau rakstīja, ka SAB vadošā darbinieka Bora sieva Iveta kopš 2006.gada ir 20% līdzīpašniece tranzīta kompānijā Baltic Bunkering Company, kuras 42,5% kapitāldaļu īpašnieks līdz pat šā gada aprīlim bija Hartmanis. Baltic Bunkering Company ir viena no firmām, kas pēc VID informācijas varētu būt iesaistīta četru gados īstenotā ap 140 miljonu latu atmazgāšanas shēmā. 

Pēc neoficiālas informācijas, Bora sieva šajā uzņēmumā bijusi tikai SAB amatpersonas piesegs, bet reālais lietu kārtotājs un īpašnieks bijis pats Bors.

Pietiek jau rakstīja, ka tieši pēc tam, kad 2006. gada sākumā Hartmaņa oficiālā īpašumā nonāca 42,5%, bet Borai – jau minētie 20% kapitāldaļu Baltic Bunkering Company, uzņēmuma apgrozījums gandrīz dubultojās, savukārt oficiāli uzrādītā peļņa sasniedza 129 tūkstošus latu.

Tai pašā 2006. gadā dažus mēnešus pēc uzņēmuma kapitāldaļu iegādes strauji uzlabojās arī Boru ģimenes dzīves apstākļi: gandrīz 100 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Upeņu ielā 11 (ēkas fotogrāfijas varat aplūkot šīs publikācijas beigās) Bors 2006. gada maijā iegādājās jau par ievērojamu summu – 74 169 latiem, taču tā paša gada decembrī ar Ivetu Boru reģistrēja laulību līgumu par visas mantas šķirtību, un dzīvoklis nonāca sievas īpašumā.

Kā rāda Lursoft datu bāze, nākamajos gados kopbizness ar Hartmani saskaņā ar publiskajiem reģistriem ir bijis Boras ienesīgākā nodarbe. Savukārt Borai vienpersoniski piederošā SIA Baltic IB ir niecīga – pagājušo gadu beigusi ar 8855 latu apgrozījumu un 1467 latu peļņu.

Interesanti, ka reizē ar Boras ienākšanu biznesā tieši 2006. gadā sācies arī pārējās oficiālajos reģistros saskatāmās Hartmaņa uzņēmējdarbības uzplaukums. Savukārt pašlaik Hartmanis no visiem viņam oficiāli piederējušajiem īpašumiem ir atbrīvojies.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...