Iesaki rakstu: 
Vai ir veikti vismaz mēģinājumi noskaidrot vakcinācijas efektivitāti saslimstības mazināšanai ar pašreiz dominējošajiem Kovid vīrusiem, ņemot vērā to, ka vakcinēto personu slimība norit vieglā formā un daudzi nemaz neveic testēšanos?
Vai, analizējot vakcinācijas efektivitāti saslimstības mazināšanai ar pašreiz dominējošajiem Kovid vīrusiem, ņemot vērā to, ka vakcinēto personu slimība norit vieglā formā un daudzi nemaz neveic testēšanos, būtu veicama pandēmijas ierobežošanas stratēģija un taktika?
Vai nav jāmaina vakcinācijas protokols, papildinot primitīvo vakcināciju „caur auto logu” ar veselības pārbaudi un testu pirms vakcinācijas, lai izvairītos no jau saslimušu cilvēku vakcinācijas? Vai gadījumā tāda primitīva vakcinācija nav novedusi pie vīrusu pielāgošanās/adaptācijas pret vakcīnām?
Vai stratēģiski ir pareizi iedvest vakcinētām personām pašpārliecinātibu par to, ka viņi ir pasargāti un ka infekciju izplata tikai nevakcinētie? Tā nav „nevakcinēto pandēmija”, ja arī vakcinētie, vieglā formā slimojot, pārnēsā Kovid vīrusus. Būtu jāuzsver, ka tā ir visas sabiedrības atbildība un neviens nestāv ārpus riskiem.
Vai ir noskaidroti dezinformācijas iemesli par medikamentu ivermektīnu? Vai ivermektīna nodēvēšana par „zirgu un tārpu zālēm” un izvērstā dezinformācija netika organizēta, jo patiesa informācija par medikamentu neiederējās „vakcinācijas mantras” izplatīšanas taktikā? Par cilvēku infekciju ārstēšanai domātā, pārbaudītā un ieteiktā ivermektīna izgudrojumu ir savulaik piešķirta Nobela prēmija: https://en.wikipedia.org/wiki/Ivermectin
Ivermektīna patents vairs nav spēkā, un neskaitāmas farmaceitiskās kompānijas to izmanto visdažādākajās formās https://go.drugbank.com/drugs/DB00602, kā rezultātā uz ivermektīna bāzes radītu medikamentu cena ir ekstremāli zema. Ivermektīna iedarbība uz koronavīrusu ir zinātniski pierādīta, pētījumu dati ir publicēti, un tos ir apkopojis Dr. John Cambell (ja protams ir pacietība noklausīties viņa ziņojumu): https://www.youtube.com/watch?v=ufy2AweXRkc. Jāatzīmē, ka Dr. John Cambell nav vakcinācijas pretinieks (ja kādam to ir svarīgi zināt).
Argumenti par to, ka ivermektīna iedarbība uz koronavīrusu ir pārbaudīta tikai laboratoriski, bet nav veiktas pilna apjoma klīniskās pārbaudes, netur kritiku, jo arī vakcīnas netika klīniski pilnībā pārbaudītas un jaunais Pfizer medikaments klīniski nav pārbaudīts.
Vai gadījumā nav tā, ka lobēt un izplatīt tik lētu medikamentu nav komerciāli izdevīgi? Lai gan ir valstis, kuras to iepērk un izmanto, gan, piemēram, Indija, gan Eiropā: https://trialsitenews.com/major-czech-republic-hospital-embraces-ivermectin-and-many-other-hospital-physicians-calling-as-pandemic-rages/
Ja jau beidzot ir saprasts un skolnieki skolās netiek šķiroti vakcinētajos un nevakcinētajos, bet visi tiek testēti, varētu/vajadzētu testēt arī skolotājus, jo vakcinēts skolotājs arī var saslimt un izplatīt skolā vīrusu? Ja šo pieņem kā loģisku, pamatotu rīcību, vai tad arī veseliem, nevakcinētiem skolotājiem varētu ļaut strādāt?
Ņemot vērā to, ka vakcīnas pilnībā nepasargā no saslimšanas arī smagā formā un nāves, pie kam vakcīnu blaknes arī mēdz būt ar graujošu iedarbību uz veselību un pat var izraisīt nāvi, vai tad būtu tik krasi jāvēršās pret ikvienu nevakcinētu cilvēku, kurš atbildīgi pret sabiedrību izvērtē savus specifiskos dzīves apstākļus un izvēlas nevakcinēties?
Ja jau ir pierādījies, ka vakcīnas pilnībā nepasargā no saslimšanas arī smagā formā un nāves, pie kam vakcīnu blaknes arī mēdz būt ar graujošu iedarbību uz veselību un pat var izraisīt nāvi, tad piespiedu vakcinācijas gadījumā lēmuma pieņēmējiem ir jābūt pilnībā atbildīgiem par sekām katram konkrētam indivīdam, kura veselību vakcinācija ir ietekmējusi? Vai arī likumdevējs, valdība un partijas ir tik droši aizslēpušās aiz izplūdušās „politiskās atbildības”, ka par to pat runa neiet? Lai gan pie atbildības jautājuma var nākties atgriezties: https://www.youtube.com/watch?v=lkVN3KwDfvI
Vai ir izvērtēti riski, ka, iedzenot cilvēkus izmisumā, neļaujot cilvēkiem strādāt vai studentiem studēt, daudzi var pieņemt lēmumu emigrēt uz valstīm, kur kvalificēti, pieredzējuši darbinieki (ugunsdzēsēji, policisti, būvnieki utt) vai zināšanas alkstoši jaunieši tiek gaidīti? Nepiemirsīsim, ka studijas Skandināvijas valstīs ir bez maksas. Ja ne tagad, tad ar trešo poti emigrācija var tikt panākta.
Vai sabiedrību var apvienot kāda mērķa sasniegšanai, krasi to sadalot divās grupās, kur vienai grupai piešķir priekšrocības, bet pret otru izvērš teroru? Tāda taktika noved pie agresijas veidošanās sabiedrībā un var novest pie totalitāras sabiedrības izveidošanās, kur ar valstiskiem lēmumiem un masu mediju ietekmē priekšrocības baudošā grupa var kļūt klaji agresīva pret citādi domājošiem: https://youtu.be/uLDpZ8daIVM.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
