Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).

Gada laikā Sabiedrības integrācijas fondā dažādu programmu projektu konkursos vidēji  iesniedz ap 750 projektiem, no kuriem tiek apstiprināti ap 400, no tiem ap 100 Mediju atbalsta programmā (MAF). MAF Fonds administrē kopš 2018. gada, un šo gadu laikā ir regulāri strādāts pie dažādiem uzlabojumiem, atvieglojot visu projektu īstenošanas ciklu no pieteikuma līdz noslēguma atskaitei. Pamatā MAF paredz atbalstu medijiem nacionāla mēroga sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, kā arī reģionālo un diasporas mediju projektu īstenošanai. Tāpat reaģējot uz aktuālo situāciju pēdējos gados ir pielāgoti konkursi Latgales medijiem un Covid-19 krīzes mazināšanai, kuros medijiem bija iespējams iegūt finansējumu arī satura veidošanai mazākumtautību valodās.

2024. gadā MAF kopumā atbalstīti 102 projekti 4,2 milj. EUR vērtībā, no tiem reģionālajiem medijiem kopā piešķirti 1,965 milj. eiro, bet Latgales medijiem 658 727 EUR. Šī gada konkursā tika ieviesti jauninājumi, kā, piemēram, sadarbības projekti ar mērķi iespējot reģionālos un diasporas medijus caur sadarbību ar nacionālajiem medijiem.  Lai skaidrotu sadarbības projektu apstiprināšanu, kā arī Re:Baltica projekta “Šķelšanās” atskaites izskatīšanas kārtību, Fonds vērš uzmanību uz projekta vērtēšanas un apstiprināšanas procesu. Fondā izstrādātā projektu konkursu vērtēšanas kārtība paredz trīs pakāpju vērtēšanas sistēmu – 1)administratīvo, 2)atbilstības un 3)kvalitātes. Fonda darbinieki vērtē pirmo posmu –  administratīvo vērtēšanu, bet pārējos posmus īsteno vērtēšanas komisija ar piesaistītiem  neatkarīgiem mediju jomas ekspertiem.

Re:Baltica projekta pieteikums tika iesniegts un apstiprināts 2023. gadā Latvijas valsts budžeta finansētā MAF programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” atklātā projektu pieteikumu konkursā. Programmas mērķis paredz atbalstīt satura radīšanu latviešu valodā, taču pēc Re:Baltica projekta atskaites izvērtēšanas, Fonds ir secinājis, ka pieteikumā paredzētās aktivitātes nav īstenotas atbilstoši projekta pieteikumā minētajam, jo tas daļēji īstenots svešvalodā. Projekta pieteikumā  informācija par satura radīšanu svešvalodā nebija iekļauta.

Ievērojot to, ka Mediju atbalsta fonda programmas mērķis saskaņā ar konkursa nolikumu ir saliedēt sabiedrību uz latviešu valodas pamata un radīt saturu latviešu valodā,  satura radīšana svešvalodā nav atbilstoša Mediju atbalsta fonda programmas īstenošanas noteikumiem un nav atbilstoša programmas un valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas mērķim.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 32.panta ceturtā daļa nosaka, ka televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā, arī uzskatāms par raidījumu valsts valodā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. No šīs likuma normas secināms, ka tulkojuma nodrošināšana, izmantojot subtitrus, nav uzskatāma par saturu valsts valodā. SIF saņēmis arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) skaidrojumu par likuma normām  – gadījumā, ja raidījums ir svešvalodā, bet, izmantojot subtitrus, tiek nodrošināts ar tulkojumu latviešu valodā, raidījuma valoda neatkarīgi no subtitru izvietošanas ir svešvaloda nevis latviešu valoda.

Gadījumos, kad ir pārkāpts programmas mērķis, līgums paredz tiesības atprasīt visu vai daļu projektam piešķirtā finansējuma. Tā kā šajā gadījumā projekta apstiprinātā summa ir 92 915,01 EUR, bet izvērtējums ir tāds, ka  projekts tomēr daļēji sasniedz solīto, Fonda lēmums paredz, ka valsts budžetā jāatgriež neatbilstoši programmas mērķim izlietotā finansējuma daļa 36 590,99 EUR apmērā. Ņemot vērā, ka visas programmas mērķis realizētā projektā MAF vēsturē pārkāpts pirmo reizi, šīs daļas aprēķināšanai tika izstrādāta metodika, kura nosaka, ka atmaksājamā summa ir proporcionāla svešvalodā radītajam saturam.

Savukārt saistībā ar dokumentālā seriāla 4.sēriju, kuras izvērtēšana tika uzsākta pēc partijas “Latvija pirmajā vietā” iesnieguma Saeimas pieprasījuma komisijai,  tās izvērtēšanai tika lūgts viedoklis mediju politikas ekspertiem, kas iepriekš bija iesaistīti projekta pieteikumu vērtēšanas komisijas darbā. Ekspertu ieskatā  “Šķelšanās” 4.sērija nepārkāpa konkursa nolikumu.

Re:Baltica piecu darbdienu laikā pēc lēmuma par pārskata apstiprināšanu saņemšanas, ir tiesības vērsties ar rakstiskiem iebildumiem Fondā par atzinumu, kā arī iesniegt papildu informāciju vai dokumentāciju šo izmaksu pamatojumam. Gala lēmumu ir tiesības apstrīdēt Fonda padomē.

Mediju atbalsta fonda programmu konkursu nolikumu izstrādā Kultūras ministrija kopā ar Mediju konsultatīvo padomi, kuru pārstāv 20 dažādu mediju jomas eksperti.  Konkursa īstenošanu nodrošina Sabiedrības integrācijas Fonds, bet projektu apstiprināšanā tiek piesaistīti neatkarīgi mediju jomas eksperti. Projektu pieteikumu vērtēšanā piedalās pārstāvji no sekojošām iestādēm: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes, Baltijas Mediju izcilības centra,  Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Mediju ētikas padomes, Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE) Mediju studiju centra.

Novērtē šo rakstu:

33
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

11 mazākumtautību valodas?

FotoMazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Lasīt visu...

21

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

FotoPēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Lasīt visu...

18

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

FotoEpizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Lasīt visu...

3

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

FotoRīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Lasīt visu...

10

Kas šogad gaidāms

FotoVara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
Lasīt visu...

3

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

Foto2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Lasīt visu...

10

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

FotoIzpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi