Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā viens no viltus ziņu veidiem ir apzināta manipulācija ar faktiem un puspatiesībām. Šādas rīcības mērķi var būt dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar kādas neatļautas, nepieļaujamas, diskutablas vai neērtas rīcības (situācijas) pamatošanu, lai sabiedrībā radītu iespaidu, ka notiekošais ir "laba lieta", ka rīcības motīvi ir cēli un atbalstāmi.

Nereti viltus ziņas izveidojas nekompetences vai nezināšanas dēļ, bet tās kļūst bīstamas, ja tiek radītas apzināti un klasificējamas kā īpaši bīstamas tad, kad apzinātas viltus ziņas gatavo un izplata sabiedrības uzticību iemantojuši mediji ar augstiem ētikas standartiem.

Aprīļa beigās Latvijas Radio publiskoja ziņu, ka tas, pamatojoties uz valsts finansējuma samazinājumu, attīstīs finansējuma piesaisti LR5 programmai. Vēl vairāk, lai šis solis izskatītos cēls un nevainīgs, Latvijas Radio norādīja, ka LR5 ir jauniešu programma, kas darbojas bez reklāmām, tāpēc sponsoru finansējuma piesaiste būtu pieļaujama.

Nepārzinot situāciju, šī izskatās kā pamatota un atbalstāma rīcība. Tomēr nedaudz iedziļinoties faktiskajos apstākļos, tik nevainīgi viss gan neizskatās.

2017. un 2018. gadā Latvijas Radio tika piešķirta papildu dotācija Latvijas simtgades raidījumu veidošanai EUR 950 000 apmērā. Ir pilnīgi loģiski un likumsakarīgi, ka 2019. gadā nebūs šīs papildu tematikas raidījumu un attiecīgi arī finansējuma tiem, bet par to Latvijas Radio vadībai nav ērti runāt, un attiecīgi to arī nepiemin. Latvijas Radio ir svarīgi tikai pateikt, ka finansējums tiek samazināts.

Valsts budžeta dotāciju veido ikgadējās bāzes budžets, kas nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā, un speciālo projektu budžeti, kuriem raksturīgs speciāls saturs/mērķis un termiņi, kuros tie tiek realizēti. Līdz ar to, lai korekti runātu par Latvijas Radio budžetu, ir jārunā par budžeta bāzi, nevis speciālajiem projektiem. Kā jau minēju, tad šī patiesība ir neērta un konkrētajā situācijā nerunā par labu Latvijas Radio.

Vēl neizdevīgāks un Latvijas Radio noklusēts ir fakts, ka pēdējos gados bāzes budžets ir tikai audzis, palielinot to gan darbinieku atlīdzībai 2018.gadā un turpmākajos gados par aptuveni EUR 439 000, gan Latgales multimediju studijas darbības nodrošināšanai 2017.gadā un turpmākajos gados par aptuveni EUR 198 000 un vēl vairāk nekā par EUR 200 000 citu pastāvīgu funkciju veikšanai.

No minētā izriet, ka LR5 ienākšanai reklāmas tirgū nav nekāda sakara ar Latvijas Radio budžeta samazinājumu, Latvijas Radio paustais pamatojums ir apšaubāms un iespējams balansē uz viltus ziņu robežas.

LR5 sākotnēji bija iecerēts kā programma, kas uzrunās daudz jaunāku auditoriju, nekā tā uzrunā šobrīd. Faktiski, neievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās procedūras (Eiropas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei), tika izveidota radio programma, kura nesasniedz tās sākotnējos (finansējuma piešķiršanas pamatojuma) mērķus un pēc būtības neatšķiras un konkurē ar jau esošajām komerciālajām radio programmām.

Šobrīd neanalizējot iemeslus, kāpēc nevarēja sasniegt sākotnēji nospraustos mērķus, lai mazinātu mediju telpai radītos riskus, tika panākta mediju nozares, regulatora (NEPLP) un Latvijas Radio vadības "džentlmeņu vienošanās", ka, tā kā valsts budžeta finansējums šai programmai ir vairāk nekā pietiekošs un saturs tomēr ir vēršamas uz jauniešiem, LR5 programmā reklāma netiks izvietota.

Atbilstoši Latvijas Radio izplatītajai ziņai šī vienošanās it kā tiek respektēta, un Latvijas Radio atzīst, ka reklāma LR5 netiek izvietota. Tomēr atkal šeit ir būtiska nianse - gan atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, gan Reklāmas likuma normām, gan arī pēc būtības sponsorēšana ir viens no reklāmas vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma veidiem, līdz ar to Latvijas Radio finansējuma piesaiste kā sponsoru piesaiste LR5 programmai gan juridiski, gan pēc būtības ir reklāmas izvietošana. Iedziļinoties terminu būtībā, top skaidrs, ka Latvijas Radio paustais, ka LR5 reklāma netiek un netiks izvietota, ir klaji meli no tā puses.

Pēdējo gadu diskusijās gan mediju eksperti, gan sabiedrisko mediju vadība ir atzinušas nepieciešamību sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāmas tirgus. Šādas nostājas pamatā ir oriģinālā satura ziņā mazā Latvijas informatīvā telpa, kuru sašaurina konkurence starp komerciālajiem medijiem un negodīgas konkurences apstākļos esošajiem sabiedriskajiem medijiem.

Arī regulators (NEPLP) nu jau oficiāli, apstiprinot elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģiju, ir noteicis, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāorientējas uz iziešanu no reklāmas tirgus. Ko šajos apstākļos dara Latvijas Radio? Tai vietā, lai aktīvi iesaistītos jautājumu risināšanā par iziešanu no reklāmas tirgus un pietiekoša finansējuma nodrošināšanu gan sabiedriskajiem medijiem, gan komerciālajiem medijiem nacionālā satura veidošanai, tas darbojas pretēji vēsturiskām "džentlmeņu vienošanās" un kapitāldaļu turētāja uzstādījumiem.

Respektīvi, tas neuzsāk savas darbības pārorganizēšanu uz iziešanu no reklāmas tirgus, bet tieši pretēji, tajā iet vēl dziļāk un šauru merkantilu interešu vārdā iedragā tā jau šauro Latvijas mediju telpu, un šo rīcību pavada apšaubāms pamatojums ar izteiktām viltus ziņu (fake news) pazīmēm.

* Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors

Novērtē šo rakstu:

26
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...