Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr „sabiedriskā” Latvijas Radio valde, tuvojoties radio deviņdesmit piektajai dzimšanas dienai, ir saņēmusi iespaidīgas – 5000-6000 eiro lielas prēmijas, pārējiem darbiniekiem nācies samierināties ar pieticīgākām veltēm – tējiņu un plediņu, kā arī arodbiedrības sagādātu „individualizētu krūzīti”.

Lielākā prēmija – 6155 eiro

„Latvijas Radio 95. gadadienas ietvaros darbinieki no darba devēja saņēma dāvanu, kuras vērtība nepārsniedza 15 eiro personai, un tā bija - pleds un tēja. Savukārt Arodbiedrība katram darbiniekam uzdāvināja individualizētu krūzīti,” – tā oficiālā vēstulē, ko parakstījušas visas trīs Latvijas Radio valdes locekles, aprakstītas radio ierindas darbinieku saņemtās veltes.

Un tas vēl neesot viss: „Tāpat ik gadu Radio dzimšanas dienā tiek godināti ilggadējie Latvijas Radio darbinieki, kuri Radio attīstībai un satura veidošanai veltījuši 25, 30, 35, 40 un 50 darba gadus. Piecpadsmit kolēģiem tika pasniegti ziedi un fotogrāfija, kurā redzams kāds no vēsturiskās Radiomājas interjera elementiem.”

Tomēr ir bijuši trīs izņēmumi – šīs pašas Latvijas Radio valdes locekles. Valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne (attēlā) šā gada septembrī saņēmusi 5862,24 eiro lielu prēmiju, valdes locekles Mārītes Tukišas saņemtās prēmijas apjoms ir bijis 6155,77 eiro, bet valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere prēmijā saņēmusi 5276,38 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas).

Saskaņā ar Latvijas Radio valdes skaidrojumu tieši šādu prēmiju apjomu visām trim valdes loceklēm esot noteikusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja.

Valdes oficiālajā vēstulē nepārprotami apgalvots – precīzi šādas prēmijas esot noteikusi tieši NEPLP „pēc Latvijas Radio valdes locekļu individuālo amata pienākumu izpildes 2019. gadā izvērtēšanas atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nosaka, ka valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas”.

NEPLP skaidro – galīgo lēmumu pieņēma pašas prēmējamās

Taču šis Latvijas Radio valdes apgalvojums, spriežot pēc NEPLP oficiālā skaidrojuma, nav īsti patiess. Tikpat oficiālā vēstulē padome apliecina, ka lēmuma formulējums ir bijis būtiski atšķirīgs, uzdodot radio valdei vispirms izvērtēt finansējuma pieejamību prēmiju izmaksai.

„VSIA Latvijas Radio valdes priekšsēdētājai Unai Klapkalnei par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 60% apmērā no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79.panta septītajā daļā noteiktā maksimālā pieļaujamā prēmijas apmēra,” – šāds bijis NEPLP 24. septembra lēmums attiecībā uz radio vadītājai izmaksājamo prēmiju.

Abām pārējām valdes loceklēm prēmijas „griesti” noteikti attiecīgi 70% (M. Tukišai) un 60% (S. Dikai-Bokmelderei) apmērā no likumā noteiktā maksimālā apmēra – „prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru”.

Turklāt NEPLP uzdevusi Latvijas Radio valdei „veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Radio finansiālās iespējas veikt iepriekš norādīto prēmiju izmaksas un to izmaksu ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu”.

Ierindas darbiniekiem prēmijas par labu darbu nesanāca

Par šo izvērtējumu Latvijas Radio valde informāciju sniegt izvairās, taču prēmiju apjoms precīzi sakrīt ar maksimāli iespējamo: tā, piemēram, M. Tukišai aprēķinātā prēmija 6155,77 eiro apmērā cents centā atbilst 70 procentiem no divām viņas mēnešalgām (katra – 4396,98 eiro). Tieši tāpat ir ar abām pārējām valdes loceklēm, - U. Klapkalnes mēnešalga ir 4885,20 eiro, bet S. Dikas-Bokmelderes – 4396,98 eiro.

Ir zināms, ka Latvijas Radio darbinieku arodbiedrība bija lūgusi vadībai atrast iespēju arī ierindas darbiniekus par godu plaši atzīmētajai radio deviņdesmitajai jubilejai „kaut kā paprēmēt”, - to stāsta arodbiedrības pārstāvis, kurš labi saprotamu iemeslu vēlas saglabāt anonimitāti.

Taču saņemts stingrs atteikums – nē, naudas nav, un galu galā nav arī motivācijas sistēmas. Kad šā mēneša arodbiedrības un valdes tikšanās laikā valde „nopūšoties atzinusi”, ka izmaksājusi sev prēmijas par pagājušā gada darbu, valdes locekle M. Tukiša piebildusi, ka nemaz neesot bijis citu variantu, jo „Latvijas Radio ir ļoti daudz naudas, kas nav iztērēta”.

Tomēr šī nauda ir tikusi tikai dažiem. Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, Latvijas Radio vadības rīkojumi pamatdarbības jautājumos apliecina – nevienam pašam darbiniekam šogad nav piešķirta prēmija, naudas balva, vai motivācijas bonuss par labu darbu. „Secināms, ka labie rezultāti ir tikai un vienīgi trīs valdes kundžu sasniegums,” ar ironiju saka arodbiedrības pārstāvis.

„Latvijas Radio valde un Latvijas Radio arodbiedrība ikdienas darba attiecībās ir diskutējusi par prēmiju piešķiršanu darbiniekiem saistībā ar Latvijas Radio 95 gadu jubileju. Tā kā prēmijas ir maksājums par darbinieka individuālajiem darba izpildes rezultātiem un sasniegtajiem darba mērķiem, Latvijas Radio valde uzskata, ka prēmiju piešķiršana ir saistāma ar darbinieka darba snieguma izvērtējumu, nevis Radio gadadienu,” arodbiedrības pārstāvja ironisko komentāru faktiski apstiprina dāsni prēmētā Latvijas Radio valde.

LTV valdes loceklis salīdzinoši pieticīgāks

Salīdzinoši pieticīgāks ir bijis Latvijas Televīzijas vienīgais valdes loceklis Ivars Priede, attiecībā uz kura prēmēšanu NEPLP šā gada 24. septembrī ir pieņēmusi gandrīz identisku lēmumu.

„VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 50% apmērā no kapitālsabiedrības valdes locekļa viena mēneša atlīdzības apmēra, vienlaikus uzdodot VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Televīzija finansiālās iespējas veikt iepriekš norādītas prēmijas izmaksu un tās izmaksas ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu,” skaidro NEPLP.

Kā apliecina Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis I. Priede, viņam šā gada otrajā pusgadā arī tiešām izmaksāta prēmija, taču tā ir bijusi divreiz mazāka nekā trim Latvijas Radio vadītājām, - I. Priedem aprēķināta un izmaksāta 2587,50 eiro liela prēmija.

Savukārt Latvijas Televīzijas darbinieku saņemtās veltes medija dzimšanas dienā gan bijušas līdzvērtīgas Latvijas Radio pasniegtajām. „Katrs LTV darbinieks LTV dzimšanas dienā saņēma pierakstu blociņu un pildspalvu ar LTV simboliku, kā arī šokolādīti, bet direktori un struktūrvienību vadītāji – arī krūzīti ar LTV simboliku,” skaidro I. Priede, vēl nosūtot arī fotoattēlus ar dāvanu komplektiņiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

255
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...