Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr „sabiedriskā” Latvijas Radio valde, tuvojoties radio deviņdesmit piektajai dzimšanas dienai, ir saņēmusi iespaidīgas – 5000-6000 eiro lielas prēmijas, pārējiem darbiniekiem nācies samierināties ar pieticīgākām veltēm – tējiņu un plediņu, kā arī arodbiedrības sagādātu „individualizētu krūzīti”.

Lielākā prēmija – 6155 eiro

„Latvijas Radio 95. gadadienas ietvaros darbinieki no darba devēja saņēma dāvanu, kuras vērtība nepārsniedza 15 eiro personai, un tā bija - pleds un tēja. Savukārt Arodbiedrība katram darbiniekam uzdāvināja individualizētu krūzīti,” – tā oficiālā vēstulē, ko parakstījušas visas trīs Latvijas Radio valdes locekles, aprakstītas radio ierindas darbinieku saņemtās veltes.

Un tas vēl neesot viss: „Tāpat ik gadu Radio dzimšanas dienā tiek godināti ilggadējie Latvijas Radio darbinieki, kuri Radio attīstībai un satura veidošanai veltījuši 25, 30, 35, 40 un 50 darba gadus. Piecpadsmit kolēģiem tika pasniegti ziedi un fotogrāfija, kurā redzams kāds no vēsturiskās Radiomājas interjera elementiem.”

Tomēr ir bijuši trīs izņēmumi – šīs pašas Latvijas Radio valdes locekles. Valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne (attēlā) šā gada septembrī saņēmusi 5862,24 eiro lielu prēmiju, valdes locekles Mārītes Tukišas saņemtās prēmijas apjoms ir bijis 6155,77 eiro, bet valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere prēmijā saņēmusi 5276,38 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas).

Saskaņā ar Latvijas Radio valdes skaidrojumu tieši šādu prēmiju apjomu visām trim valdes loceklēm esot noteikusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja.

Valdes oficiālajā vēstulē nepārprotami apgalvots – precīzi šādas prēmijas esot noteikusi tieši NEPLP „pēc Latvijas Radio valdes locekļu individuālo amata pienākumu izpildes 2019. gadā izvērtēšanas atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nosaka, ka valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas”.

NEPLP skaidro – galīgo lēmumu pieņēma pašas prēmējamās

Taču šis Latvijas Radio valdes apgalvojums, spriežot pēc NEPLP oficiālā skaidrojuma, nav īsti patiess. Tikpat oficiālā vēstulē padome apliecina, ka lēmuma formulējums ir bijis būtiski atšķirīgs, uzdodot radio valdei vispirms izvērtēt finansējuma pieejamību prēmiju izmaksai.

„VSIA Latvijas Radio valdes priekšsēdētājai Unai Klapkalnei par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 60% apmērā no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79.panta septītajā daļā noteiktā maksimālā pieļaujamā prēmijas apmēra,” – šāds bijis NEPLP 24. septembra lēmums attiecībā uz radio vadītājai izmaksājamo prēmiju.

Abām pārējām valdes loceklēm prēmijas „griesti” noteikti attiecīgi 70% (M. Tukišai) un 60% (S. Dikai-Bokmelderei) apmērā no likumā noteiktā maksimālā apmēra – „prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru”.

Turklāt NEPLP uzdevusi Latvijas Radio valdei „veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Radio finansiālās iespējas veikt iepriekš norādīto prēmiju izmaksas un to izmaksu ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu”.

Ierindas darbiniekiem prēmijas par labu darbu nesanāca

Par šo izvērtējumu Latvijas Radio valde informāciju sniegt izvairās, taču prēmiju apjoms precīzi sakrīt ar maksimāli iespējamo: tā, piemēram, M. Tukišai aprēķinātā prēmija 6155,77 eiro apmērā cents centā atbilst 70 procentiem no divām viņas mēnešalgām (katra – 4396,98 eiro). Tieši tāpat ir ar abām pārējām valdes loceklēm, - U. Klapkalnes mēnešalga ir 4885,20 eiro, bet S. Dikas-Bokmelderes – 4396,98 eiro.

Ir zināms, ka Latvijas Radio darbinieku arodbiedrība bija lūgusi vadībai atrast iespēju arī ierindas darbiniekus par godu plaši atzīmētajai radio deviņdesmitajai jubilejai „kaut kā paprēmēt”, - to stāsta arodbiedrības pārstāvis, kurš labi saprotamu iemeslu vēlas saglabāt anonimitāti.

Taču saņemts stingrs atteikums – nē, naudas nav, un galu galā nav arī motivācijas sistēmas. Kad šā mēneša arodbiedrības un valdes tikšanās laikā valde „nopūšoties atzinusi”, ka izmaksājusi sev prēmijas par pagājušā gada darbu, valdes locekle M. Tukiša piebildusi, ka nemaz neesot bijis citu variantu, jo „Latvijas Radio ir ļoti daudz naudas, kas nav iztērēta”.

Tomēr šī nauda ir tikusi tikai dažiem. Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, Latvijas Radio vadības rīkojumi pamatdarbības jautājumos apliecina – nevienam pašam darbiniekam šogad nav piešķirta prēmija, naudas balva, vai motivācijas bonuss par labu darbu. „Secināms, ka labie rezultāti ir tikai un vienīgi trīs valdes kundžu sasniegums,” ar ironiju saka arodbiedrības pārstāvis.

„Latvijas Radio valde un Latvijas Radio arodbiedrība ikdienas darba attiecībās ir diskutējusi par prēmiju piešķiršanu darbiniekiem saistībā ar Latvijas Radio 95 gadu jubileju. Tā kā prēmijas ir maksājums par darbinieka individuālajiem darba izpildes rezultātiem un sasniegtajiem darba mērķiem, Latvijas Radio valde uzskata, ka prēmiju piešķiršana ir saistāma ar darbinieka darba snieguma izvērtējumu, nevis Radio gadadienu,” arodbiedrības pārstāvja ironisko komentāru faktiski apstiprina dāsni prēmētā Latvijas Radio valde.

LTV valdes loceklis salīdzinoši pieticīgāks

Salīdzinoši pieticīgāks ir bijis Latvijas Televīzijas vienīgais valdes loceklis Ivars Priede, attiecībā uz kura prēmēšanu NEPLP šā gada 24. septembrī ir pieņēmusi gandrīz identisku lēmumu.

„VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 50% apmērā no kapitālsabiedrības valdes locekļa viena mēneša atlīdzības apmēra, vienlaikus uzdodot VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Televīzija finansiālās iespējas veikt iepriekš norādītas prēmijas izmaksu un tās izmaksas ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu,” skaidro NEPLP.

Kā apliecina Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis I. Priede, viņam šā gada otrajā pusgadā arī tiešām izmaksāta prēmija, taču tā ir bijusi divreiz mazāka nekā trim Latvijas Radio vadītājām, - I. Priedem aprēķināta un izmaksāta 2587,50 eiro liela prēmija.

Savukārt Latvijas Televīzijas darbinieku saņemtās veltes medija dzimšanas dienā gan bijušas līdzvērtīgas Latvijas Radio pasniegtajām. „Katrs LTV darbinieks LTV dzimšanas dienā saņēma pierakstu blociņu un pildspalvu ar LTV simboliku, kā arī šokolādīti, bet direktori un struktūrvienību vadītāji – arī krūzīti ar LTV simboliku,” skaidro I. Priede, vēl nosūtot arī fotoattēlus ar dāvanu komplektiņiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

255
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...