Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr „sabiedriskā” Latvijas Radio valde, tuvojoties radio deviņdesmit piektajai dzimšanas dienai, ir saņēmusi iespaidīgas – 5000-6000 eiro lielas prēmijas, pārējiem darbiniekiem nācies samierināties ar pieticīgākām veltēm – tējiņu un plediņu, kā arī arodbiedrības sagādātu „individualizētu krūzīti”.

Lielākā prēmija – 6155 eiro

„Latvijas Radio 95. gadadienas ietvaros darbinieki no darba devēja saņēma dāvanu, kuras vērtība nepārsniedza 15 eiro personai, un tā bija - pleds un tēja. Savukārt Arodbiedrība katram darbiniekam uzdāvināja individualizētu krūzīti,” – tā oficiālā vēstulē, ko parakstījušas visas trīs Latvijas Radio valdes locekles, aprakstītas radio ierindas darbinieku saņemtās veltes.

Un tas vēl neesot viss: „Tāpat ik gadu Radio dzimšanas dienā tiek godināti ilggadējie Latvijas Radio darbinieki, kuri Radio attīstībai un satura veidošanai veltījuši 25, 30, 35, 40 un 50 darba gadus. Piecpadsmit kolēģiem tika pasniegti ziedi un fotogrāfija, kurā redzams kāds no vēsturiskās Radiomājas interjera elementiem.”

Tomēr ir bijuši trīs izņēmumi – šīs pašas Latvijas Radio valdes locekles. Valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne (attēlā) šā gada septembrī saņēmusi 5862,24 eiro lielu prēmiju, valdes locekles Mārītes Tukišas saņemtās prēmijas apjoms ir bijis 6155,77 eiro, bet valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere prēmijā saņēmusi 5276,38 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas).

Saskaņā ar Latvijas Radio valdes skaidrojumu tieši šādu prēmiju apjomu visām trim valdes loceklēm esot noteikusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja.

Valdes oficiālajā vēstulē nepārprotami apgalvots – precīzi šādas prēmijas esot noteikusi tieši NEPLP „pēc Latvijas Radio valdes locekļu individuālo amata pienākumu izpildes 2019. gadā izvērtēšanas atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nosaka, ka valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas”.

NEPLP skaidro – galīgo lēmumu pieņēma pašas prēmējamās

Taču šis Latvijas Radio valdes apgalvojums, spriežot pēc NEPLP oficiālā skaidrojuma, nav īsti patiess. Tikpat oficiālā vēstulē padome apliecina, ka lēmuma formulējums ir bijis būtiski atšķirīgs, uzdodot radio valdei vispirms izvērtēt finansējuma pieejamību prēmiju izmaksai.

„VSIA Latvijas Radio valdes priekšsēdētājai Unai Klapkalnei par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 60% apmērā no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79.panta septītajā daļā noteiktā maksimālā pieļaujamā prēmijas apmēra,” – šāds bijis NEPLP 24. septembra lēmums attiecībā uz radio vadītājai izmaksājamo prēmiju.

Abām pārējām valdes loceklēm prēmijas „griesti” noteikti attiecīgi 70% (M. Tukišai) un 60% (S. Dikai-Bokmelderei) apmērā no likumā noteiktā maksimālā apmēra – „prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru”.

Turklāt NEPLP uzdevusi Latvijas Radio valdei „veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Radio finansiālās iespējas veikt iepriekš norādīto prēmiju izmaksas un to izmaksu ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu”.

Ierindas darbiniekiem prēmijas par labu darbu nesanāca

Par šo izvērtējumu Latvijas Radio valde informāciju sniegt izvairās, taču prēmiju apjoms precīzi sakrīt ar maksimāli iespējamo: tā, piemēram, M. Tukišai aprēķinātā prēmija 6155,77 eiro apmērā cents centā atbilst 70 procentiem no divām viņas mēnešalgām (katra – 4396,98 eiro). Tieši tāpat ir ar abām pārējām valdes loceklēm, - U. Klapkalnes mēnešalga ir 4885,20 eiro, bet S. Dikas-Bokmelderes – 4396,98 eiro.

Ir zināms, ka Latvijas Radio darbinieku arodbiedrība bija lūgusi vadībai atrast iespēju arī ierindas darbiniekus par godu plaši atzīmētajai radio deviņdesmitajai jubilejai „kaut kā paprēmēt”, - to stāsta arodbiedrības pārstāvis, kurš labi saprotamu iemeslu vēlas saglabāt anonimitāti.

Taču saņemts stingrs atteikums – nē, naudas nav, un galu galā nav arī motivācijas sistēmas. Kad šā mēneša arodbiedrības un valdes tikšanās laikā valde „nopūšoties atzinusi”, ka izmaksājusi sev prēmijas par pagājušā gada darbu, valdes locekle M. Tukiša piebildusi, ka nemaz neesot bijis citu variantu, jo „Latvijas Radio ir ļoti daudz naudas, kas nav iztērēta”.

Tomēr šī nauda ir tikusi tikai dažiem. Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, Latvijas Radio vadības rīkojumi pamatdarbības jautājumos apliecina – nevienam pašam darbiniekam šogad nav piešķirta prēmija, naudas balva, vai motivācijas bonuss par labu darbu. „Secināms, ka labie rezultāti ir tikai un vienīgi trīs valdes kundžu sasniegums,” ar ironiju saka arodbiedrības pārstāvis.

„Latvijas Radio valde un Latvijas Radio arodbiedrība ikdienas darba attiecībās ir diskutējusi par prēmiju piešķiršanu darbiniekiem saistībā ar Latvijas Radio 95 gadu jubileju. Tā kā prēmijas ir maksājums par darbinieka individuālajiem darba izpildes rezultātiem un sasniegtajiem darba mērķiem, Latvijas Radio valde uzskata, ka prēmiju piešķiršana ir saistāma ar darbinieka darba snieguma izvērtējumu, nevis Radio gadadienu,” arodbiedrības pārstāvja ironisko komentāru faktiski apstiprina dāsni prēmētā Latvijas Radio valde.

LTV valdes loceklis salīdzinoši pieticīgāks

Salīdzinoši pieticīgāks ir bijis Latvijas Televīzijas vienīgais valdes loceklis Ivars Priede, attiecībā uz kura prēmēšanu NEPLP šā gada 24. septembrī ir pieņēmusi gandrīz identisku lēmumu.

„VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 50% apmērā no kapitālsabiedrības valdes locekļa viena mēneša atlīdzības apmēra, vienlaikus uzdodot VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Televīzija finansiālās iespējas veikt iepriekš norādītas prēmijas izmaksu un tās izmaksas ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu,” skaidro NEPLP.

Kā apliecina Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis I. Priede, viņam šā gada otrajā pusgadā arī tiešām izmaksāta prēmija, taču tā ir bijusi divreiz mazāka nekā trim Latvijas Radio vadītājām, - I. Priedem aprēķināta un izmaksāta 2587,50 eiro liela prēmija.

Savukārt Latvijas Televīzijas darbinieku saņemtās veltes medija dzimšanas dienā gan bijušas līdzvērtīgas Latvijas Radio pasniegtajām. „Katrs LTV darbinieks LTV dzimšanas dienā saņēma pierakstu blociņu un pildspalvu ar LTV simboliku, kā arī šokolādīti, bet direktori un struktūrvienību vadītāji – arī krūzīti ar LTV simboliku,” skaidro I. Priede, vēl nosūtot arī fotoattēlus ar dāvanu komplektiņiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

255
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

FotoŠodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00.
Lasīt visu...

21

Zāles pret Covid-19 aiz septiņiem zieģeļiem

FotoVairākās valstīs, piemēram, Austrijā, Igaunijā, Krievijā, Kubā, Ķīnā, Madagaskarā u.c. jau ir prezentētas drapes pret kroņa vīrusu. Domāju, ka farmaceitiskie milži speciāli bremzē zāļu efektīvu izstrādi un palaišanu masveida ražošanā. Jo tad, pirmkārt, nevarēs “uzvārīties” uz nospiedošā vairākuma veselo vakcinācijas rēķina, bet, otrkārt, patiešām ar Covid-19 saslimušo skaits izrādīsies pārāk niecīgs, lai medikamentu ražošana atmaksātos.
Lasīt visu...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Savāds laiks

No aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot....

Foto

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta...

Foto

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

Mēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta...

Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...