„Sabiedriskā medija” valdes locekļi atlasīti, iespējams, pretlikumīgā veidā ar dokumentu viltošanu
Pietiek lasītājs26.11.2024.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonas - Jānis Siksnis, Sanita Upleja-Jegermane, Jānis Eglītis - organizēja konkursu Nr. SEPLP 2024/2-PA "Personāla atlases kompānijas pakalpojumi nodibināmās valsts kapitālsabiedrības VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” 5 (piecu) valdes locekļu atlases procesam", dokumenti: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/124661.
Konkursā par uzvarētāju tika atzīta SIA “Fontes Executive Search", reģ. Nr. 50003764641, kas reģistrēta un darbojas dzīvoklī Grāvkalnu ielā 48 - 3, Mārupē, ar kuru tika noslēgts pakalpojuma līgums par EUR 26 800,00 par valdes 5 locekļu atlasi.
Konkursa nolikuma 5.2.5.punkta kvalifikācijas prasību izpildei šis uzņēmums iesniedzis, iespējams, viltotus dokumentus par piesaistītu ekspertu, kas patiesībā sen vairs nestrādā uzņēmumā un ar kuru uzņēmumam vairs nav ne darba, ne kādu citu attiecību.
Uzņēmums šādi rīkojies, jo citādi nekvalificējies iepirkumam un būtu bijis jāizslēdz no vērtēšanas līdzīgi, kā komisija to izdarīja ar citu pretendentu SIA “Human Source”, kuram bija daudz lētāks piedāvājums, bet tas tika izslēgts no vērtēšanas tieši dēļ neizpildītām nolikuma 5.2.5.punkta prasībām.
Konkursa komisija noignorēja minēto un nevēlējās pārbaudīt vai citādi iedziļināties uzvarējušā uzņēmuma kvalifikācijā. Tagad jautājums – vai „Vienotības” kontrolētās tiesībsargāšanas iestādes uz to reaģēs?
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
