Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Sabiedriskais” Latvijas Radio, kurš iepriekš oficiālā vēstulē bija apliecinājis, ka tā darbinieks, Egila Levita ar Triju Zvaigžņu ordeni apveltītais Aidis Tomsons Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījumu lietas sakarā ir tiešajā ēterā par Lato Lapsu paudis nepatiesu, „precizējamu informāciju”, tagad ir pārdomājis, - esot runa nevis par informāciju, bet gan par viedokli, un „sabiedriskajam” radio esot svētas tiesības par nodokļu maksātāju naudu apd… jebkuru un tai pašā laikā liegt tam iespēju atbildēt. Pietiek.com publicē Latvijas Radio jauno skaidrojumu pilnā apmērā.

„VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio) 2023.gada 10.martā saņēma Jūsu vēstuli (turpmāk  - vēstule), kurā atkārtoti izklāstāt savu viedokli par š.g. 3.marta raidījumu “Krustpunktā” un to, ka Jūsu ieskatā, A. Tomsons būtu paudis par Jums nepatiesas, melīgas ziņas, kā arī atkārtoti pieprasījāt sekojošo:

“[..] pieprasu VSIA Latvijas radio: 1) atsaukt melīgās ziņas likumā noteiktajā kārtībā un atvainoties man par šo melīgo ziņu izplatīšanu, 2) izplatīt manu atbildi audioieraksta formā, kas atbilstoši likumā noteiktajam būtu ne īsāka par 90 sekundēm. Par veidu, kādā saņemt no manis šo ierakstu, sazinieties ar mani pa tālruņa numuru 29277525 vai elektronisko pastu.”

Kā jau esat informēts, Latvijas Radio izvērtēja Jūsu jau iepriekš saņemto (vēstule reģistrēta 06.03.2023. ar reģ. Nr. 14/ B2-6.2S) tāda paša rakstura lūgumu un 2023.gada 10.martā informēja Jūs, ka šā gada 10.martā raidījumā „Krustpunktā” precizēs informāciju par Jūsu juridisko statusu kriminālprocesā, kas saistīts ar raidījumā apspriesto bijušās VID izmeklētājas Initas Lūres interviju laikrakstam „Diena”, kā arī rakstiski atvainojās par ēterā izskanējušo neprecīzo informāciju.

2023.gada 10.marta raidījumā “Krustpunktā” žurnālists Aidis Tomsons ne vien atvainojās Jums par to, ka š.g. 3.marta raidījumā “Krustpunktā” bija paudis savu viedokli, no kura Jūs maldīgi secinājāt, ka A. Tomsons runā par jūsu aizdomās turamā statusu kriminālprocesā, bet arī izskaidroja savu 3.marta raidījumā “Krustpunktā” pausto vēstījumu un sniedza tam kontekstus.

2023.gada 10.marta raidījumā “Krustpunktā” A. Tomsons teica:

“Pagājušajā raidījumā, kad to vadīja Māra, kā atceries, mums runa bija arī par laikrakstā „Diena” publicēto interviju ar Valsts ieņēmumu dienesta savulaik darbinieci Initu Lūri. Tajā bija minēts, ka VID tiek veidotas pasūtījuma lietas, un intervētājs bija secinājis, ka savulaik Lato Lapsas un Jurģa Liepnieka mājās veiktā kratīšana varētu būt speciāli pasūtīta. Runājot par to, es šajā raidījumā cita starpā sacīju, ka pēc tam, kas ir sekojis pēc intervijas publicēšanas, „es redzu divu aizdomās turamo izmisīgu cīņu censties sevi attaisnot”. Pēc šī raidījuma Latvijas Radio ir saņēmis vēstuli no Lato Lapsas, kurā viņš uzskata, ka esmu paudis nepatiesas ziņas, ka viņam ir kriminālprocesā aizdomās turētā statuss, un ka man šīs melīgās ziņas ir jāatsauc un viņam jāatvainojas.

Man gribas reaģēt uz šo vēstuli, un vispirms Lapsas kungam laipni paskaidrot, šis bija komentārs nevis ziņu pasniegšana, un komentārā vienmēr ir svarīgi klausīties kontekstu. Es raidījumā runāju nevis par pašreizējo procesuālo statusu krimināllietā, bet par interviju laikrakstā, un tur teiktā sasaistīto ar 2021.gadā veiktajām kratīšanām, tajā skaitā Lato Lapsas dzīvesvietā, kuras, atceramies, bija sankcionētas, jo izmeklēšanai bija aizdomas, ka Lato Lapsa ir iesaistīts lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā. Tā to oficiālajā paziņojumā tolaik norādīja Valsts ieņēmumu dienests.

Man likās pašsaprotami, ka kratīšanas tiek sankcionētas vien tad, ja kādu tur aizdomās par kaut ko nelikumīgu. Taču ja Lato Lapsa, un, iespējams, arī vēl kādi klausītāji domā, ka vārdu salikumu „aizdomās turamie” drīkst lietot tikai, runājot par procesuālo statusu, tad es gan tā nedomāju. Bet ja tādā veidā rodas pārpratumi, es no sirds par to atvainojos.

Jāpaskaidro arī tas, ka man līdz šim nebija vajadzības interesēties par konkrēto kriminālprocesu, tāpēc man nebija informācijas, kāds statuss Lato Lapsam ir šajā lietā. Bet nu viņa vēstule lika to noskaidrot. Kolēģi prokuratūrā uzzināja, ka Lato Lapsas statuss konkrētajā lietā saucas „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. Tātad, lai nebūtu pārpratumu, kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts, Lato Lapsas statuss ir nevis aizdomās turētais, bet gan „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.”

Tātad vēlreiz uzsveram, - lai arī Jums, iespējams, varēja rasties maldīgs priekšstats, ka esat “aizdomās turamā” statusā kādā, Jūsuprāt, kriminālprocesā, A. Tomsons š.g. 10.martā raidījumā “Krustpunktā” Jums atvainojās un, vēl jo vairāk, izklāstīja savu viedokli atkārtoti.

Tādējādi, neraugoties uz to, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas paredz nepatiesu ziņu atsaukšanas kārtību, nevis viedokļa, Latvijas Radio uzskatīja par nepieciešamu rīkoties atbildīgi un atbilstoši augstiem žurnālistikas standartiem un atvainoties Jums ēterā.

Savukārt Jūsu lūgumu par atbildes izplatīšanu audioieraksta formā Latvijas Radio uzskata par nepamatotu, jo šādas tiesības ir tikai tādai personai, attiecībā uz kuru ir izplatītas nepatiesas ziņas.

Tāpat Latvijas Radio Jūs informē, ka atbilstoši likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 22.pantam Jums netiks izsniegta nekāda veida informācija par to, kā Latvijas Radio noskaidroja Jūsu juridisko statusu kriminālprocesā, kas saistīts ar raidījumā apspriesto bijušās VID izmeklētājas Initas Lūres interviju laikrakstam „Diena”.

Visbeidzot informējam, ka Latvijas Radio galvenā redaktore A. Brauna ir tiesīga parakstīt Jums atdresētās vēstules, pamatojoties uz Latvijas Radio valdes A. Braunai izsniegto pilnvaru.

Ņemot vērā, ka A. Brauna šīs vēstules nosūtīšanas dienās atrodas attaisnotā prombūtnē, to paraksta Latvijas Radio valde.

Valdes priekšsēdētāja p.p.  U.Klapkalne

Valdes loceklis p.p. Ģ.Helmanis.”

Novērtē šo rakstu:

42
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi