Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.

Vienlaikus jāpiebilst, ka mediji de facto ir vara, jo tie spēj būtiski ietekmēt sabiedriskos un politiskos procesus. Kāpēc Vladimirs Putins jau pirmajā prezidenta pilnvaru termiņā steidzās pārņemt visus elektorāli svarīgos medijus Krievijā? Jo no tā ir atkarīga viņa varas noturība.

“Elektorāli svarīgie” mediji ir tie, kuri spēj ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Daudzus gadus pētot Krievijas aso varu, kas masīvi izmanto propagandu un dezinformāciju, esmu analizējis daudzas manipulēšanas tehnikas un maldināšanas metodes medijos. Labi, ka daudzas no tām netiek lietotas Latvijā, un tomēr ir problēma.

Latvijas sabiedrisko mediju saturs ir visai vienpusējs, ideoloģiski iekrāsots. Tas rada problēmas konsolidētai demokrātijai. Runājot par demokrātiju, jēdzienu “konsolidēta” lieto tad, kad redz, ka ne tikai ir nodibinātas demokrātiskas institūcijas un pieņemti likumi, bet valsts pilsoņi prot lietot demokrātiju savā labā un pietiekami aktīvi līdzdarbojas pilsoniskos un politiskos procesos. Ja kāda no sabiedrības daļām tiek marginalizēta ar sabiedriskā medija palīdzību, tad nevaram runāt par konsolidētu jeb labi darbojošos demokrātiju.

Par demokrātiju

Plaši zināmais demokrātijas teorētiķis Roberts Dāls ir norādījis, ka demokrātija ir vai nu plurālistiska, vai tā vispār nav demokrātija. Viņš rakstīja par demokrātisko procesu kā “vislabāko līdzekli visu to indivīdu labuma vairošanai un interešu aizsardzībai, kuri ir pakļauti kolektīvajiem lēmumiem”. No Dāla rakstītā izriet, ka demokrātijai ir jānodrošina pilsoņi ar iespējām saprast pilsoniskas un valstiskas problēmas, definēt savas personīgās intereses, kā arī iegūt reālas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu.

Dāls skaidro, ka, lai valsts sevi varētu saukt par demokrātisku, tai ir jānodrošina efektīva līdzdalība, balsošanas vienlīdzīgums, iespēja iegūt apgaismotu izpratni un pilsoņu kontrole pār politisko dienaskārtību. Šajā ziņā apgaismota izpratne ir ļoti svarīga, jo ar to tiek saprasta pilsoņa spēja apzināties savas politiskās izvēles sekas valstij kopumā un sev pašam. Ja indivīds dzīvo autoritāras varas kontrolētu mediju telpā, tad viņa izpratne par reālajām valsts problēmām un labākajiem to risinājumiem var būt izkropļota. Maldināts vēlētājs vairs nerīkojas savās labākajās interesēs, jo viņš ir apmānīts. Tāpat, ja demokrātiskā valstī sabiedriskais medijs atbalsta pāris liberālo partiju, tad tā ir demokrātijas izkropļošana un slīdēšana autoritārisma virzienā.

No vispārīgā uz konkrēto – par Latvijas sabiedriskajiem medijiem un demokrātiju

Latvijas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 2. pantā ir rakstīts: “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem.”

Vēlos no minētā izcelt vārdus “Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai”. Nu, lūk, daļa konservatīvi domājošo redz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un LSM portālu kā tādu, kas viņus attālina no politiskās dienaskārtības noteikšanas, ko ietekmē arī mediju dienaskārtība šaurākā nozīmē.

Minētā psiholoģiskā attāluma jeb atsvešināšanās no valsts sekas var izpausties ne tikai kā deformēta demokrātija, bet arī kā problēmas nacionālajā drošībā. Jau sen ir zināms, ka arī Krievija strādā pie šīs plaisas padziļināšanas Latvijā. Runājot tautas valodā, var teikt, ka konservatīvie tiek “padzīti no mikrofona un izstumti no studijas”. Pat, ja viņi tiek studijā, ik pa laikam redzam žurnālistu komunikāciju, kuru, nedaudz pārspīlējot, varētu salīdzināt ar vēstījumu: “Aizver muti!”

TV labvēlība tiek kreisajiem un radikālajiem liberāļiem, kuri aicina uz radikālām pārmaiņām izpratnē par to, kas ir ģimene, ignorējot gadsimtu laikā nostiprinātos priekšstatus un tradīcijas. Kāpēc Latvijas sabiedriskajam medijam ir jāapkalpo aicinājumi uz ekstrēmām sociālām pārvērtībām, ja liela daļa sabiedrības šādas pārvērtības neatbalsta? Atgādināšu, ka konservatīvie jau nekļūst radikālāki, viņi saglabā agrāko pārliecību, savukārt kreisais flangs aicina uz aizvien jauniem soļiem sociālajā destrukcijā. Plaisa sabiedrībā padziļinās tieši LGBT+ aizvien pieaugošo prasību dēļ. Kāpēc mums būtu jāaplaudē šai pašdestrukcijas kultūrai, kas īpaši pēdējos 20 gadus ved Eiropu uz pašiznīcināšanos nacionālajā, demogrāfiskajā un kultūras jomā?

Atgriežamies pie likumā paustā salīdzinājuma ar praksi

Latvijas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu Likumā ir 3. pants, kura 1. punktā ir teikts: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.” Vai kāds no klātesošajiem uzskata, ka Latvijas sabiedriskais medijis šajā ziņā ir brīvs? Vai nav tā, ka Latvijas Televīzija lutina jeb izrāda sevišķu labvēlību “Jaunajai vienotībai” un “Progresīvajiem”?

Uz brīdi pieļausim, ka Latvijas Televīzija ir brīva no politiskas ietekmes no ārpuses. Bet vai nav tā, ka sabiedriskā medija darbinieki kā liberāli domājošie paši ir viena interešu grupa, kas likuma 3. panta izpratnē kļūst par šo neleģitīmi ietekmējošo – šauro interešu grupu? Šajā kontekstā ieskatīsimies Latvijas Sabiedrisko mediju likuma 3. panta (4) punktā, kurā teikts: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina viedokļu daudzveidību un savā darbībā ievēro objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti”.

Aicinu domāt par likumā minēto neitralitāti, klausoties, ko 2021. gada janvārī Satori rīkotajā diskusija “LGBTQ+ Latvijā: pārmaiņu slieksnis?” pauda Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša, proti: “Masveida gatavināšana var notikt caur populāro kultūru. Kamēr mums seriālos nebūs geju pāru, tikmēr masveida gatavināšana nenotiks. Piemērs: viens no LTV iepirktajiem raidījumiem, kam ir fenomenāli stabili reitingi, ir vācu seriāls “Mīlas viesulis”. Tas tiek rādīts pa dienu, un to skatās pārsvarā gados vecāku sieviešu auditorija. Tiem, kas palaiduši garām šo fenomenālo kultūras parādību, paskaidrošu. Šajā seriālā, kur visa darbība notiek ap vienu viesnīcu, bija geju kāzas. Nekādu sašutuma vēstuļu no gadu tūkstošos kopto vērtību sabiedrības locekļiem nebija! Skatās un turpina skatīties ar tādu pašu intensitāti, kā tas noticis gadiem. Ja mēs spējam “Mīlas viesulī” skatīties uz to, kā precas un bučojas divi geji, lūdzu, mums geju pāri arī Latvijas seriālos! Šai tēmai jāiziet ārpus politikas, tiesām, pulcēšanās brīvības. Tai jākļūst par ikdienas parādību, un tad būs tā masveida nogatavināšana.” Citāta beigas. Jāpiebilst, ka Rita Ruduša vairs nestrādā šajā amatā. Bet vai saturiski LTV kaut kas šajā ziņā ir mainījies?

Izglītošana, informēšana vai propaganda?

Turpinām ieskatu likumā, kur 3. panta (5) punktā lasām: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina visaptverošas sabiedriskās domas veidošanās priekšnosacījumus, uzrunājot Latvijas sabiedrību gan valstī, gan ārpus tās robežām, un informē, izglīto, kā arī izklaidē sabiedrību.”

Lai salīdzinātu likumā teikto par informēšanu un izglītošanu ar Ritas Rudušas teikto, nepieciešams neliels ieskats teorijā. Nikolass Kalls raksta, ka propaganda, atšķirībā no informēšanas un izglītošanas, norāda, kas un kā auditorijai ir jādomā, savukārt pēdējās divas paplašina auditorijas skatījumu un padara prātu atvērtu. Ja propaganda sašaurina skatījumu uz procesu, notikumu, personu vai personu grupu, tad izglītošana un informēšana paplašina.

Publiskās diplomātijas eksperts Jans Melisens norāda: ja publiskā diplomātija tiek lietota ar nolūku sašaurināt ārvalstu auditorijas skatījumu un “aizvērt cilvēku prātus”, tad tā līdzinās propagandai. Viena no definīcijām skaidro, ka propaganda ir process, kurā propagandists ar (no auditorijas slēptām) pārliecināšanas tehnikām nodrošina sev labvēlīgas atbildes mērķa auditorijā. N. Kalls norāda, ka propagandas īstenotāji skata auditorijas uzskatus tikai kā šķērsli, kas jāpārvar: “[..] lielinieki (boļševiki, krievu val.) bija meistari – viņi neklausījās, lai viņus nepārveidotu viņu oponenti. Viņu dialogs bija pedagoģijas tehnika, lai veicinātu auditorijas uzņēmību pret idejām, kuras komunicēja aktors.” Citāta beigas. Nu lūk, tas, ko teica Rita Ruduša, vairāk atbilst propagandai nekā informēšanai un izglītošanai.

Sekas

Atskatoties uz Roberta Dāla teikto par plurālisma un apgaismotas izpratnes nepieciešamību demokrātijā, var secināt, ka Latvijas demokrātiju deformē sabiedriskā medija piesliešanās šaurai politiskai ideoloģijai, tādējādi marginalizējot un atsvešinot konservatīvi noskaņoto pilsoņu kopu.

Daļēji tas notiek pašu žurnālistu un redaktoru neitralitātes trūkuma dēļ. Latvijas žurnālisti mācās tur, kur pasniedz sociālās zinātnes, kur pasniedzēji ir bijuši pakļauti salīdzinoši lielākai internacionalizācijai nekā, piemēram, humanitāro priekšmetu pasniedzēji.

Daudzi sociālo zinātņu pētnieki un pasniedzēji ir stažējušies ASV un Eiropas augstskolās, kurās profesoru vidē ir saglabājušies Aukstā kara laika kreisā naivuma strāvojumi. To aizstāvji redzēja Padomju Savienībā reālu cīņu par strādnieku tiesībām un skatīja kapitālismu kā ļaunuma sakni. Šādi profesori arī redz laimi visatļautībā – nevis brīvībā, kas prasa personas morālu atbildīgumu par sevi un pašdisciplīnu, kas savulaik dominēja Rietumu katoliskajā un protestantiskajā kultūrā, bet nu atdod pozīcijas bīstamiem sociāliem eksperimentiem.

Tad nu sanāk, ka bēgām no sociālisma, kas nāca no austrumiem, un negaidīti uzskrējām kreisajiem strāvojumiem Rietumu intelektuālajā vidē, kas pieprasa valsts izplešanos un visu indivīda sfēru pārņemšanu, radot jauna autoritārisma dvesmu. Šāda kreisā doma ved valstis etatisma virzienā, kas skan ar lozungu “Valsts ir viss!”. Valsts atbildības jomu pieaugums sašaurina indivīda brīvību. Ja jau valsts atbild par visu, tad es ne par ko neatbildu.

Nobeigumā

Medijs darbojas kā sociālais aģents vispārējā indivīda socializācijas procesā un kā aģents šaurākā, tas ir, politiskajā socializācijā – tur, kur veidojas indivīda priekšstats par viņam pieņemamo un tīkamo politikā. Tas attiecas arī uz politiskās ideoloģijas un to pārstāvošo politisko spēku izvēli. Ja sabiedriskais medijs darbojas vienpusēji, tad tas ielaužas jauniešu politiskajā socializācijā, deformējot to. Brīvībā ir jābūt izvēles iespējām. Komercmediju redakcijas var pozicionēties kā vienu vai otru politisko ideoloģiju atbalstošas, bet tā nedrīkst rīkoties sabiedriskais medijs, kurš pārstāv visu sabiedrību.

Ja Latvijas Televīzija ierobežo konservatīvās domas izplatīšanu, tad ar to tiek uzspiests tāds pasaules redzējums, kuram, protams, ir tiesības uz eksistenci plurālistiskā demokrātijā, bet ne monopola tiesības “uz mikrofonu un TV studiju”. Turklāt ar šādu vienpusēju nostāju Latvijas pilsoņiem netiek dota brīvība pašiem lemt, kādu politisko ideoloģiju viņi izvēlēsies par savējo – konservatīvu, liberālu, sociāldemokrātisku, zaļu vai vēl kādu citu. Ja sabiedriskais medijs nedod iespēju izvēlēties un izceļ vienas ideoloģijas piedāvāto skatījumu, šāda pieeja līdzinās propagandai.

Roberta Dāla minētās apgaismotas izpratnes kontekstā jāsaka: indivīdu maldina ar ideju, ka noteiktas problēmas risinājums ir atrodams, vienīgi rīkojoties atbilstoši kreisajām vai liberālajām idejām. Tas ir līdzvērtīgi maldināšanai, jo konservatīvi domājošo priekšlikumi vienkārši neiegūst auditoriju un tāpēc ir daļēji noklusēti. Indivīda brīvība ir ierobežota, tātad demokrātija funkcionē vāji.

* referāts, kas nolasīts konservatīvās domas konferences Demos IV sesijā “Ceturtā vara” Latviešu biedrības namā 2024. gada 6. februārī. Sīkāk par konferenci skatīt mājaslapu www.demos.lv.

Novērtē šo rakstu:

36
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...