Sabiedriskais medijs ir "piemirsis" faktus un sniedzis selektīvi atlasītu informāciju
Kirovs Lipmans21.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 20. septembrī LTV1 "Dienas ziņās" tika pārraidīts sižets par Privatizācijas aģentūras (PA) vēršanos tiesā pret mani un dēlu. Diemžēl esmu spiests norādīt, ka sabiedriskais medijs lietas būtību skatītājiem pasniedza, selektīvi atlasot faktus un cits noklusējot, turklāt žurnāliste neuzskatīja par vajadzīgu uzklausīt arī manu viedokli, neraugoties uz to, ka PA ir vērsusies tieši pret manu dēlu un mani.
Ņemot vērā notikušo, esmu spiests norādīt uz vairākiem sabiedriskā medija noklusētiem faktiem.
Pirmkārt, strīdam par to, vai 2014. gadā bija vai nebija jāizsaka akciju atpirkuma piedāvājums mazākuma akcionāriem, pirmsākumi saistīti ar to, ka Latvijas valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā bija oficiāli rakstiski apliecinājusi, ka mans dēls drīkst iegādāties 0,04 procentus AS "Grindeks" akciju un pēc tam nebūs jāizsaka obligātais akciju piedāvājums, bet pēc dažiem gadiem paziņoja jau pilnīgi pretējo. Diemžēl, kā redzams no sižeta, sabiedrisko mediju šāda valsts institūcijas izdarīta uzņēmēju krāpšana ne tikai neuztrauc, bet pat neinteresē.
Otrkārt, viena mazākuma akcionāra sūdzība par tieši šo pašu jautājumu jau ir izskatīta divās tiesas instancēs un abās ir noraidīta kā nepamatota.
Treškārt, sabiedriskais medijs vispār ignorēja faktu, ka 2014. gadā – laikā, uz kuru attiecināms tiesā izskatāmais strīds, PA „Grindeks” akcijas ne tikai negatavojās pārdot akcijas, bet arī nevarēja to darīt, jo šīs akcijas nemaz nebija nodotas tās valdījumā. Vēl vairāk – arī Latvijas valsts šīs akcijas tolaik pārdot nemaz netaisījās: tikai 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība pieņēma rīkojumu Nr. 642, kas paredzēja "Grindeks" un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.
Ceturtkārt, Privatizācijas aģentūra pārdeva valstij piederošās akcijas par gandrīz vai iespējami neizdevīgāko cenu (3,85 EUR par akciju), lai gan nekas netraucēja pārdot tad, kad cena biržā bija augstāka. Lai "kompensētu" savas nekompetences vai citu motīvu vadītas rīcības sekas, tagad PA vēršas pret uzņēmējiem, kas "Grindeks" peļņu ir investējuši modernizācijā un attīstībā, panākot, ka uzņēmums ir desmitiem reižu palielinājis apgrozījumu un kļuvis ne tikai par farmācijas nozares līderi, bet par vienu no vadošajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā.
Es esmu pārliecināts, ka tiesa noraidīs PA prasību un taisnība uzvarēs. Diemžēl nav pārliecības, ka plašāka sabiedrība par to vispār uzzinās, ja sabiedriskais medijs nemainīs savu attieksmi pret notikumu un norišu objektīvu atspoguļojumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
