Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saruna nav iesākusies labi. Natālijas Mihailovas viedokļa raksts lsm.lv  par to, kā viņa redz jau notikušās un gaidāmās pārmaiņas krievu valodas lietojumā Latvijā, ir iemesls ne vien iesniegumam sabiedrisko mediju ombudam, tas raisījis jaunus verbālus uzbrukumus autorei un sabiedriskajam medijam sociālās tīklošanās platformu diskusijās, tas radījis sabiedriska medija kolēģos iespaidu, ka "tūlīt mūs piespiedīs šo visu aizvērt".

Tāpēc nolēmu uzrakstīt par to, ko esmu šajā rakstā izlasījusi, ko esmu ieraudzījusi LSM.LV un ārpus sabiedriskā medija. Reakcijās uz raksta viedokļiem ieraudzīju risku, ka sabiedriskais medijs nevar pilnvērtīgi pildīt savu pienākumu, piedāvājot plurālistisku un atvērtu diskusiju vidi. Aizliegt, apklusināt, jā, cenzēt, cik stingri vien varu, to dzirdu diskusijā publiski un man adresētajā sarakstē.

Par atšķirīgu skatījumu. 2021. gada Baltijas Mediju izcilības centra pētījumā Latvijas iedzīvotāji, līdzās Lietuvas un Igaunijas respondentiem, izcēlās ar augstāko atbalstu viedokļu daudzveidībai. Apgalvojumam "Es mērķtiecīgi meklēju informāciju par svarīgiem  notikumiem un viedokļus, kam es nepiekrītu", 44% atbildēja, ka pilnībā vai vairāk piekrīt (34% Igaunijas, 41% Lietuvas respondentu).

Arī 2022. gada ombuda pētījumā Veikta sabiedrisko mediju prioritāro mērķauditoriju izpēte | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (seplp.lv) fokusa grupu diskusijās prasība pēc viedokļu daudzveidības bija vienīgais princips, kuru diskusiju dalībnieki lika sabiedrisko mediju satura vērtējuma priekšplānā, neatkarīgi no valodas, dzīvesvietas, profesijas. Sarunai turpinoties, kāds gan paškritiski atzina, ka, protams, meklē esošajām atbilstošas domas un par viedokļu daudzveidību iedomājas, kad savu pozīciju medijos neierauga.

2022. gada sabiedriskā labuma tests (3565 respondenti) piedāvā atbildes uz jautājumu, vai sabiedriskie mediji "ataino dažādus viedokļus, arī tos, kuri atšķiras no mana" Sabiedriskais labums | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (seplp.lv). Kopējais rezultāts rāda lielas attīstības iespējas – 56% respondentu piekrīt (60% – par LSM, 56% – par LTV, 52% – par LR). Līdzīgi rezultāti redzami atbildēs par to, vai sabiedriskais medijs "saturā iekļauj viedokļus, kas ataino arī manus uzskatus" – 58% tam piekrīt (64% – par LSM, 57% – par LTV, 55% – par LR). Daudz retāk piekrīt mazākumtautību respondenti – 37% (47% par LSM, 35% – par LTV, 32% par LR). Šie dati var palīdzēt ieraudzīt kopainu starp sūdzībām, skaļiem apgalvojumiem, apsūdzībām un citādā viedokļa pārstāvju apzīmogošanu. Citi viedokļi ir svarīgi, to daudzveidība joprojām ir ļoti nozīmīga daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Par rakstu. Tajā izlasīju autores emocionālu reakciju uz aktuālajiem notikumiem ap krievu valodas lietojumu. Ne velti viņa raksta, ka ļoti pārdzīvo, piemēram, ziņas par Leļļu teātra lēmumu vairs nepiedāvāt izrādes krievu valodā. Es ieraudzīju ironiju virsrakstā. Es izlasīju, ka Natālija Mihailova Latviju sauc par mājām, ka nevēlas, lai viņu valodas dēļ automātiski saista ar Putinu un ilgstošo vardarbību Krievijas karā pret Ukrainā.

Vai es piekrītu visam rakstā teiktajam par krievu valodas vietu un tās īpatsvara samazināšanas sekām? Es nepiekrītu, un viegli varētu doties argumentu kaujā, pierādot, ka dzīves kvalitāte vienā valodas vidē būs daudz augstāka visiem sabiedrības pārstāvjiem, ka dzimšanas vieta un nodokļu maksāšanas fakts nevar garantēt noteiktas valodas lietošanu konkrētā teritorijā.  Es atrastu lieliskus piemērus, kas autori burtiski iedzītu zemē, jo, to lasot, man dažas reizes kaut kas iesāpējās sirds apvidū, dažas domas burtiski radīja asam dūrienam līdzīgas izjūtas. Bet es to šoreiz nedarīšu, jo rakstā beidzot izlasīju to, ko gribēju uzzināt. Atšķirīgo, nezināmo. Savus iespējamos argumentus esmu dzirdējusi, lasījusi atkal un atkal. Šajā rakstā izlasīju to, ko es nezinu un nesaprotu, jo šīs domas netiek jautātas, stāstītas – varbūt tiek slēptas.

Es neesmu gatava dzīvot agrāko aizvainojumu stereotipos un visus vērtēt pēc vienas pazīmes, tāpēc man interesē, ko tagad domā kāda Latvijas iedzīvotāju daļa, kāds ir domāšanas modelis, kāds ir pamatojums, izmantotie argumenti. Es zinu, ka arī tie, ko saucam par krievvalodīgajiem, ir dažādi un domā dažādi. Kā?

Tas ir viedokļa raksts viedokļu sadaļā. Viens. Skats uz sarežģītu, daudzslāņainu jautājumu. Zinu, ka ir citi un citādi viedokļi, piemēram, tas, ko izdzirdēju pēc filmas "Viss būs labi", kad pēc seansa "Kino Bize" zālē negaidot ienāca režisors Staņislavs Tokalovs. Es citādi neuzzinātu, cik skaidri cilvēks var izstāstīt, ka mācības krievu skolā nav nolemtība, ka tāpēc cilvēki nekļūst par putinistiem vai "krievu pasaules" apjūsmotājiem, ka viņa paaudzei nav ne svarīga, ne interesanta Latvijā agrāk populārā versija  par 9. maiju vai nicinājums pret latviešu valodu. Tikpat pārliecināti, kā aizstāvot N. Mihailovas tiesības izteikties sabiedriskajā medijā, es tālāk domāju kritiski vērtēt manas un citu iespējas uzzināt dažādus viedokļus par viņas skartajiem jautājumiem sabiedriskā medija saturā.

Par kontekstu un diskusiju. Kopš gada sākuma rus.lsm.lv sadaļā "Ārpus ētera" publicēti astoņi Natālijas Mihailovas raksti. Sadaļā ir vēl divi regulāri autori – kultūras žurnālisti Andrejs Šavrejs un Dmitrijs  Belovs, kas lielākoties raksta kino un teātra recenzijas, uzstājas kā eksperti. N.Mihailova no indivīda perspektīvas analizē aktuālos sabiedriski politiskos notikumus.

Manuprāt, "Ārpus ētera" īsti nav piemērota sadaļa "parastā cilvēka" dažādu viedokļu uzzināšanai. Redzot, kā izvēršas diskusija ap vienu rakstu, domāju, ka kaut kas jāmaina programmu un formātu struktūrā, lai dotu iespēju arī citiem piedalīties sarunā par šiem sarežģītajiem, sabiedriski politiskajiem jautājumiem. Es uzskatu, ka sabiedriskajā medijā jāveido formāts, kas var kļūt par platformu iespējai izteikties, diskutēt, pamazām pierast, ka saruna par atšķirīgo, pretējo var notikt. Tas nevar palikt kā atsevišķu autoru brīvā laika viedokļu sleja.

Šobrīd sabiedrisko mediju dažādās platformās trūkst viedokļu formātu, esošie ir paredzēti ekspertu, amatpersonu, viedokļu līderu diskusijām. Tie nedod iespēju uzzināt, ko domā un kā aktuālo tver tie, uz kuriem attiecas gan likumu izmaiņas par valodas lietojumu, gan aktīvistu kampaņas polarizēto uzskatu pārstāvju grupās, gan reālās pārmaiņas pilsētas vidē. Līdzīgi, kā daudzi pēc kara sākuma un pārdzīvojot tā šausmas, metoties iekšā ziedošanas kampaņās, palīdzot bēgļiem, jautāja, ko gan domā Krievijas iedzīvotāji, es gribu zināt, ko domā dažādi Latvijas iedzīvotāji. Man šķiet nepieļaujami, ka tāda filma, ko radīja Vladislavas Romanovas interese par  viņas dzimtās pilsētas  Daugavpils cilvēku domām, ir individuāls projekts, nevis daļa no sabiedrisko mediju "seriāla". Man šķiet, ka nezināt, kā un kāpēc mainās sabiedriskā doma, nav pieļaujami pat tad, ja ik pa laikam uzzinām, cik liela Latvijas iedzīvotāju daļa atbalsta vai neatbalsta Ukrainu karā pret Krieviju, ilgojas vai neilgojas pēc slēgtajiem Krievijas TV kanāliem. Šajā tēmā ir vēl ļoti daudzi svarīgi jautājumi, arī tie, kam nav tiešs sakars ar karu, bet visu mūsu dzīvošanu Latvijā.

Par sekām. Atgriezīsimies pie šī teksta iemesla. Tie ir skaidri izteikti un publiski pārmetumi, ka "nepareizais" viedoklis par latviešu valodu nedrīkst būt, tas nedrīkst tikt izteikts un publicēts. Vēl vairāk, ja kas tāds parādās, jāuzbrūk autorei, viņa jāmēģina pazemot, apsaukāt, bet sabiedriskie mediji jāpasludina par tādiem, kas nebūtu atbalstāmi no sabiedrības līdzekļiem, jo nodevīgi un "neatbilstoši". Es to esmu nosaukusi par stratēģisko apklusināšanu, jo šādus pārmetumus saņem katrs, kas iedrošinās pat nevis runāt, bet iebilst pret sarunas toni, naidīgumu. Es zinu, ka daudzi jau atsakās izteikties, atzīst sevis apklusināšanu, bet neatsakās no sava viedokļa. Saprot arī to, ka klusēšana neko neuzlabo, uzbrukumi turpināsies jebkāda iemesla dēļ. Arī dažādu Latvijas sabiedrības grupu domu un uzskatu atšķirības nezudīs, ja tās tiks ignorētas, noliegtas. Mēs tikai mazāk sapratīsim par notiekošo un par cilvēkiem, kas šeit dzīvo. Un tas ir populārais drošības jautājums, kas nereti tiek izmantots arī atšķirīgo viedokļu apklusināšanai.

Es zinu, ka  "pareizā viedokļa" niknie aizstāvji metīsies virsū arī man tikai par to vien, ka esmu par redakcionālo neatkarību, tāpēc netaisos pieprasīt raksta izdzēšanu, ka domu un uzskatu  brīvas izteikšanas tiesības attiecinu arī uz tiem, kam nepiekrītu. Tā jau ir izkopta stratēģija, kas sāksies ar ņirgāšanos par tekstā atrastiem vārdiem, turpināsies ar kādu tizlu mēmi, nonākot pie personiskiem uzbrukumiem. Kāds melu portāls, cerībā uz papildu klikšķiem, iespējams, mani citēs, brīvi ieliekot mutē to, kas ne šeit, ne citur nav teikts. Uzkūdītie sekotāji brēks, ko gan es vēl nezinu par krieviem, ja viss jau sen zināms un skaidrs, jo "patiesība ir mūsu pusē". Tas viss būs par vienpusību, par vardarbību, par naidu un par izslēgšanu.

Tad ziniet, nē, es neesmu aizmirsusi ne savas ģimenes izsūtītos, ne trimdā aizdzītos, ne savus sadzīviska vai politiska rakstura aizvainojumus, kas saistīti ar latviešu vai krievu valodas lietojumu. Es tikai nespēju piedzīvot nekādu gandarījumu vai simbolisku atriebību par mīļu cilvēku salauztajiem dzīvēm un ļoti smagiem likteņiem, atkal un atkal ar savu vienīgo patiesību uzbrūkot citiem cilvēkiem un aizliedzot viņiem izteikties.

Tieši tāpēc es uzskatu, ka diskusijai par un ap dažādiem uzskatiem, dzīves scenārijiem, attieksmēm un piederību jābūt tieši sabiedriskajos medijos.

* sabiedrisko mediju tiesībsardze. Ar viņas darbības augļiem var iepazīties, piemēram, šajā publikācijā.

Novērtē šo rakstu:

20
44

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...