„Sabiedriskais” medijs izmanto mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus, neskatoties uz vairāk nekā 50 miljonu eiro lielo ikgadējo budžetu
Haralds Brauns07.01.2026.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
23. decembrī LSM.lv tika publicēts raksts “No žurku indēšanas līdz mēra atlaišanai. Cik saistošas pašvaldībām ir iedzīvotāju iniciatīvas?”, kura titulfoto tika izmantota mākslīgā intelekta ģenerēts attēls.[1]
Šajā attēlā redzamas klasiskās MI anomālijas: vīrietim ir divas kreisās rokas, pulkstenis ar četriem rādītājiem, no tukša gaisa izlienošas rokas.
Sazinājos ar LSM, lai uzzinātu, kāpēc portāls izmanto šādu attēlu, bet, protams, atbildi nesaņēmu.
50 miljonu eiro budžets, manuprāt, ir pietiekami liela nauda no nodokļu maksātājiem, lai portāls atļautos nodrošināt augstākos žurnālistikas standartus. Tā kā LSM neredz jēgu atbildēt, varam paši izdarīt secinājumus, vai tas ir stulbums vai vienaldzība.
Mākslīgā intelekta ģenerētu attēlu izmantošanu vēl varētu saprast privātā medijā, jo tas ļautu ietaupīt naudu. Bet ar ko tad nodarbojas LSM, ja nevar pat ar 50 miljoniem atļauties kvalitatīvus vizuālos materiālus?
Internetā var lasīt, ka LSM budžets vēl pieaugs, pārsniedzot 60 miljonus eiro gadā.[2]
Par satura dažādību un neatkarību LSM var necerēt, ko varēja novērot, manuprāt, stambulēšanas laikā, kad portāls faktiski kļuva par Vienotības ruporu un pasniedza konvenciju kā svētu, pilnīgi pareizu un neapspriežamu. Vai jūs atceraties kādu kritisku rakstu LSM par konvenciju? Es arī ne.
Bet tad LSM varētu vismaz atbalstīt vietējos māksliniekus un fotogrāfus, iegūstot vajadzīgos attēlus. Bet priekš kam, ja tos var ģenerēt ar ChatGPT? Vienalga, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums nosaka kaut kādus tur pienākumus ievērot žurnālistikas izcilību, ievērot visaugstākos kvalitātes standartus. Varbūt ar šo gadu kaut kas mainīsies…
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
